Pie lasītājiem ir devis šī gada beidzamais žurnāla “iFinanses” numurs, kurā atradīsiet rakstus par vairākām gadu mijā nozīmīgām tēmām.
Numura intervijā šoreiz saruna ar Innu Šteinbuku – Fiskālās disciplīnas padomes locekli, bijušo Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāju. Cik veiksmīga ir Latvijas finanšu politika, vai draud jauna ekonomikas krīze un vai Latvijā ir pietiekami daudz projektu, kurus finanšu institūcijām būtu interesanti finansēt? Uzzināsiet intervijā.
Katra gada nogalē vienas no asākajām diskusijām valstī ir par to, kāds būs nākamā gada valsts budžets. No tā, cik veiksmīgi vienas vai otras nozares pārstāvji lobē savus priekšlikumus un vēlmes, ir atkarīgs tas, kā šī nozare dzīvos gan nākamos 12 mēnešus, gan nereti arī vēl vismaz pāris gadus. Andreja Vaivara sagatavotajā rakstā uzzināsiet aktuālākās atziņas par 2020.gadam sagatavoto valsts budžetu.
Aizraujoša lasāmviela noteikti ir arī Jāņa Taukača sagatavotais raksts, kuram sekos turpinājums nākamajos numuros, par pasaules karstākajām nodokļu vēsmām Latvijā. Procentu atskaitīšanas pretizvairīšanās normas, nodokļi investīciju fondiem, nodokļi un šariata instrumenti, ekonomiskā būtība un juridiskā forma, netiešie nodokļi finanšu pakalpojumiem, hibrīdinstrumenti un hibrīduzņēmumi, informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām, citu konvenciju ietekme uz nodokļu konvencijām, breksits (kā nu bez tā) un pat kosmosam piemērojamie nodokļi – tā ir tikai daļa no pasaulē lielākā nodokļu kongresa šī gada aktualitātēm. Kas no tā visa varētu būt svarīgākais Latvijas biznesam?
Gadu mijā, kad izteikti daudz top dažādas atskaites, pārskati, ir salīdzinoši viegli kļūdīties. Kļūdas tiek pieļautas dažādu iemeslu dēļ. Uzņēmumu vadītāji, projektu vadītāji, sagādnieki un grāmatveži ir cilvēki, kas daudz dara, un rezultātā reizēm pieļauj arī kļūdas. Ja grāmatvedis ir konstatējis, ka uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē ir pieļauta kļūda, tad jāveic analīze, lai saprastu, kā to labot. Neliels špikeris grāmatvedības kļūdu labošanā ir Modrītes Johansones sagatavotais raksts.
Aizdomāties noteikti liks arī Ievas Aizsilas raksts par profesionālo skepticismu finanšu pārskata revīzijā. Profesionālais skepticisms jeb skepse bieži vien tiek saistīta tikai ar krāpšanas gadījumu izmeklēšanu, bet tas nav viss. Profesionālais skepticisms ir svarīgs elements ikvienā finanšu pārskata revīzijā, tāpat arī ikdienā, strādājot ar finanšu informāciju.
Bet autores Ilze Berga un Līna Lazdiņa šoreiz apskata, ko no juridiskā viedokļa, kā arī praktiski debitoru pārvaldībā komersanti var darīt, lai samazinātu ilgstošus šaubīgo debitoru uzkrājumu izdevumus un attiecīgi arī nodokļu izdevumus.
Tāpat arī šajā žurnāla numurā uzzināsiet, kādi nodokļi jāmaksā, iegādājoties darbiniekiem dzīvības apdrošināšanu, kā “apieties” ar patapinātu reprezentatīvo automašīnu, kādus nodokļus maksāt, pārdodot mežu, kā arī – kā maksāt par papildu brīvdienu darbiniekam. Tiesu prakses sadaļā lasāms raksts par valdes locekļa atbildību par nepamatoti izmaksātiem naudas līdzekļiem, kā arī Eiropas Savienības tiesas sprieduma par pievienotās vērtības nodokļa preču piegādes ķēdēm analīze.
