Izmaiņas likumā par IIN

2024.gada 11.decembrī pieņemti grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN), kuros paredzēts, ka mainīsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes, neapliekamais minimums un būs vēl citas izmaiņas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Būtiskākās izmaiņas:

• noteiktas divu pakāpju IIN progresīvās likmes – 25,5% un 33%;
• ieviesta papildu likme (3%) ienākumiem virs 200 000 eiro gadā;
• ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma piemēros 25,5% likmi;
• noteikts fiksēts neapliekamais minimums un atcelts diferencētais (prognozētais) neapliekamais minimums;
• palielināts neapliekamais minimums pensionāriem;
• pagarināts īpašā režīma periods autoratlīdzību saņēmējiem;
• palielināts neapliekamais apmērs darba devēja dāvanām un pabalstiem darbiniekam;
• vienādots neapliekamais apmērs konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām;
• un citas izmaiņas.

IIN progresīvā likme

No 2025.gada pašreizējo progresīvo likmju (20%, 23% un 31%) vietā noteiktas divas progresīvās nodokļa likmes, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma:

• 25,5% likme gada ienākumiem, kas nepārsniedz 105 300 eiro (likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktais obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs 2025., 2026. un 2027.gadam);
• 33% likme gada ienākumiem virs 105 300 eiro.

IIN progresīvās likmes (25,5% un 33%) piemērojamas visiem personas gada ienākumiem, kuriem likums nosaka progresīvās likmes piemērošanu, tajā skaitā algota darba ienākumam, saimnieciskās darbības ienākumiem, ienākumam no intelektuālā īpašuma, kuru izmaksā kolektīva pārvaldījuma organizācija, u.c. ienākumiem.

Darba devējs (ienākuma izmaksātājs) gada laikā algas nodokļa aprēķinā piemēro vienu likmi – 25,5% – neatkarīgi no bruto algas apmēra, ienākuma gūšanas vietu skaita un algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas fakta.

Ja darbinieks nemaksā sociālās iemaksas Latvijā (iemaksas veic citas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmā) un algota darba ienākums mēnesī pārsniedz 8775 eiro (tas ir, 1/12 daļu no 105 300 eiro), tai mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 8775 eiro, darba devējs (ienākumu izmaksātājs) piemēro 33% likmi.

25,5% likmi gada laikā piemēro arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) izmaksātajiem pārejošas darbnespējas pabalstiem un pensijām.

Ja 2025.gadā algota darba ienākumu, pensiju vai pabalstu izmaksā par iepriekšējo gadu, tad piemēro attiecīgajā (iepriekšējā) gadā spēkā esošo nodokļa likmi.

IIN likme ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma

No 2025.gada ienākumam no kapitāla pieauguma (nekustamā īpašuma, kapitāla daļu, virtuālās valūtas, intelektuālā īpašuma, investīciju zelta u.c. atsavināšanas) un ienākumiem no kapitāla (apliekamās dividendes, noguldījumu procenti, ienākumi no ieguldījumu parādzīmēm, ienākumi, kas gūti no ieguldījumu konta, u.c.) noteikta likme 25,5% (iepriekš bija 20%).

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” 3.pielikumā noteiktajam deklarācijas DK pielikumam 2025., 2026. un 2027.gadā piemēro nodokļa likmi 20% apmērā ienākumam darījumos ar kapitāla aktīviem (kapitāla pieaugumam):

• kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2024.gada 31.decembrim;
• un par kuriem VID ir iesniegta “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā”.

IIN papildu likme

No 2025.gada ir ieviesta IIN papildu likme 3% apmērā, ko piemēro, ja fiziskas personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro.

Papildu likmi 3% aprēķina un maksā pats cilvēks – ienākuma saņēmējs – gada ienākumu deklarācijā no gada ienākumu daļas, kas pārsniedz 200 000 eiro (tas ir, 2026.gadā iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2025. gadu).

Lai noteiktu, vai piemērojama papildu 3% likme, ņem vērā šādus gada ienākumus:

• ar nodokli apliekamus ienākumus (piemēram, darba alga, ienākumi no saimnieciskās darbības, kokmateriālu pārdošanas, paziņotās saimnieciskās darbības ienākums no īpašuma izīrēšanas u.c.);
• ar nodokli apliekamus ienākumus no kapitāla pieauguma (piemēram, ienākumi no nekustamā īpašuma, akciju, kapitāla daļu, finanšu instrumentu, ieguldījumu fondu apliecību u.c. atsavināšanas) un ienākumus no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums (procentu ienākums, dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākums no finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu u.c.);
• ar nodokli neapliekamās dividendes, dividendēm pielīdzināmu ienākumu, nosacītās dividendes un likvidācijas kvotas (tas ir, ienākumus, kas atbrīvoti no nodokļa piemērošanas saskaņā ar likuma par IIN 9.panta 1.daļas 2.¹ un 2.²punktu).

Papildu likmes piemērošanai netiek ņemti vērā:

• citi ar nodokli neapliekamie ienākumi, piemēram, ar nodokli neapliekamie pabalsti un dāvanas, ienākumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas nav apliekami ar nodokli, mantojuma rezultātā gūtais ienākums, neapliekamie ienākumi no lauksaimniecības zemes pārdošanas u. c.;
• ienākumi no mikrouzņēmuma, kā arī autoratlīdzības saņēmēja ienākumi, kuriem, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, piemērots īpašais nodokļa režīms autoratlīdzības saņēmējiem (ietur nodokli 25% apmērā).

Atcelts diferencētais neapliekamais minimums

No 2025.gada atcelta kārtība, kas noteica, ka piemērojamā neapliekamā minimuma apmērs ir atkarīgs no ienākumu līmeņa.

No 2025.gada ir noteikts vienots (fiksēts) neapliekamais minimums neatkarīgi no ienākumu apmēra:

• 510 eiro mēnesī – 2025.gadam;
• 550 eiro mēnesī – 2026.gadam;
• 570 eiro mēnesī – 2027.gadam.

Gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamo minimumu summa.

Mēneša (gada) neapliekamo minimumu piemēro mēneša (gada) apliekamajam ienākumam, kuram piemēro progresīvo nodokļa likmi.

Mēneša neapliekamo minimumu piemēro katru mēnesi vienā no ienākuma gūšanas vietām, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa.

Darba devējs vienotu mēneša neapliekamo minimumu piemēros visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra, ja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, ar kuru darbinieks piešķir vienam no saviem darba devējiem tiesības gada laikā piemērot neapliekamo minimumu. Darbinieks var neizmantot šīs tiesības un neapliekamo minimumu piemērot ar gada ienākumu deklarāciju.

Līdz ar izmaiņām likmju piemērošanā un vienota neapliekamā minimuma ieviešanu ir vienkāršojies algas nodokļa aprēķins.

No 2025.gada 1.janvāra, aprēķinot algas nodokli, no algas atskaita:

• darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (10,5%);
• mēneša neapliekamo minimumu, ja darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa;
• atvieglojumus, ja darba devējam ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, un no atlikušās summas aprēķina nodokli, piemērojot 25,5% likmi.

Palielināts pensionāra neapliekamais minimums

Pensionāra neapliekamais minimums palielināts no 500 eiro mēnesī līdz 1000 eiro mēnesī (12 000 eiro gadā).

Strādājošs pensionārs pensionāra neapliekamo minimumu gada laikā var piemērot dalīti – 500 eiro pie pensiju izmaksātāja un 500 eiro citā ienākumu gūšanas vietā (algota darba vietā).

Pensionāra neapliekamo minimumu piemēro dalīti pensijas izmaksātājs un darba devējs, ja pensionārs ir iesniedzis algas nodokļa grāmatiņu darba devējam (vai citam ienākuma izmaksātājam):

• sākot no grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā nākamā mēneša 1.datuma, ja grāmatiņa iesniegta līdz mēneša 15.datumam;
• sākot no grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā aiznākamā mēneša 1.datuma, ja grāmatiņa iesniegta pēc mēneša 15.datuma.

Ja pensionārs vairs nevēlas neapliekamā minimuma dalītu piemērošanu, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāizņem grāmatiņa no galvenās ienākumu gūšanas vietas (darba vietas).

Ja pensionārs pārtrauc darba attiecības un dalīti ir piemērojis pensionāra neapliekamo minimumu, VID nodrošina automātisku grāmatiņas iesniegšanu pensijas izmaksātājam, kurš atsāks piemērot neapliekamo minimumu pilnā apmērā (no nākamā vai aiznākamā mēneša 1.datuma).

Atbrīvojums no nodokļa darbinieku mobilitātes izdevumiem

No nodokļa atbrīvotie maksājumi, ko darba devējs veic atbilstoši noslēgtajiem koplīgumiem par darbinieka ēdināšanas un ārstniecības izdevumiem, paplašināti ar tādiem izdevumu veidiem kā darbinieka pārcelšanās, izmitināšanas un transporta izdevumi, nosakot atbrīvojuma kopējo apmēru maksimāli: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro.

Minēto atvieglojumu var izmantot tikai tad, ja darba devējs uzglabā attiecīgos izdevumus apliecinošos ārējos attaisnojuma dokumentus.

Vienlaikus saglabāti arī līdzšinējie nosacījumi atvieglojuma piemērošanai, tajā skaitā nosacījums, ka minētie darba devēja apmaksātie darba koplīgumā noteiktie darbinieku izdevumi nepārsniedz 5% no darba devēja kopējā bruto algu fonda.

Nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku ir 700 eiro gadā. Taču, ja ir kāds darbinieks, kam nepieciešams apmaksāt izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro gadā (piemēram, saistībā ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu), bet savukārt citam darbiniekam nepieciešams apmaksāt mazākus izdevumus (piemēram, transporta izdevumus, kas gadā ir 400 eiro), tad darba devējs konkrētam darbiniekam var apmaksāt arī lielākus izdevumus, kas pārsniedz 700 eiro, bet taksācijas gada ietvaros darba devējam ir jāseko līdzi, lai tiktu ievērots likumā noteiktais visu darbinieku izdevumu kopējais apmērs.

Ja netiek izpildīti likumā minētie nosacījumi, izmaksu summa, kurai gada laikā nepamatoti piemērots atbrīvojums, uzskatāma par citiem labumiem dalībniekiem un darbiniekiem, kas nav bijuši iekļauti fiziskas personas ar nodokli apliekamajā ienākumā, un tādējādi ir iekļaujama ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā mēneša deklarācijā kā ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi.

Tādējādi darba devējam par minētā atvieglojuma apmēra pārsnieguma daļu būs jāsamaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis kā ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem (un atvieglojuma pārsniegums nebūs jāattiecina uz konkrētu darbinieku un nebūs jāpiemaksā darbaspēka nodokļi).

Palielināts ar nodokli neapliekamo darba devēja dāvanu un pabalstu apmērs

Palielināts ar nodokli neapliekamais apmērs no 250 eiro līdz 500 eiro darba devēja izmaksātajam bēru pabalstam un bērna piedzimšanas pabalstam par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu, savukārt darba devēja dāvanām – no 15 eiro līdz 100 eiro gadā.

Vienāds neapliekamais apmērs konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām (prēmijām)

Visām konkursos un sacensībās saņemtajām mantiskajām un naudas balvām neatkarīgi no tā, vai balva ir saņemta par dalību starptautiskos konkursos/sacensībās vai nē, noteikts vienots atbrīvojuma apmēra limits – 1500 eiro gadā.

Saglabāts atbrīvojums Baltijas Asamblejas balvu laureātiem izmaksātai naudas prēmijai, MK balvai un MK naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā.

Pagarināts īpašais nodokļu režīms autoratlīdzības saņēmējiem

Līdz 2027.gada 31.decembrim pagarināts laika periods, kurā autoratlīdzības saņēmēji var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, bet ienākuma izmaksātājs nodokli (kas ietver gan IIN, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) ietur ienākuma gūšanas vietā pēc 25% likmes.

Pagarināts periods valsts atbalsta un tiem līdzvērtīgu maksājumu atbrīvošanai no nodokļa

Līdz 2029.gadam pagarināts periods, kurā summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nav jāiekļauj ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Ar nodokli apliekamajā ienākumā 2025., 2026., 2027., 2028. un 2029.gadā neiekļauj arī citus līdzvērtīgus atbalsta maksājumus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai no valsts un ES fondu līdzekļiem, tai skaitā atbalsta maksājumus projekta “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros.

Citas izmaiņas

Likmju izmaiņu dēļ precizētas visas attiecīgās likuma normas, kurās minēta 20% vai 23% likme, aizstājot tās ar vienu 25,5% likmi, un:

• norma par nodokļa likmes, kas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam no gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta, – līdzšinējās 20% likmes vietā noteikta 25,5% likme;
• norma par nerezidentu ienākumu no mākslinieka, sportista vai trenera profesionālās darbības un autoratlīdzība – līdzšinējās 23% likmes vietā noteikta 25,5% likme;
• norma par nodokļa ieturējumu no izmaksām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, – līdzšinējās 23% likmes vietā noteikta 25,5% likme.

Deklarēšanas atvieglojums, ja neapliekamo ienākumu apmērs nepārsniedz 10 000 eiro, nav attiecināms uz dividendēm, dividendēm pielīdzināmiem ienākumiem, nosacītām dividendēm un likvidācijas kvotām, kas nav apliekamas ar nodokli saskaņā ar likuma par IIN 9.pantu. Turpmāk deklarācijā jāuzrāda visas kalendāra gadā gūtās ar nodokli neapliekamās dividendes neatkarīgi no to apmēra.

Saistībā ar papildu 3% likmes noteikšanu mainīts gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas iesniegšanas termiņš. Šī deklarācija, kuru iesniedz, lai segtu radušos zaudējumus no kapitāla aktīvu atsavināšanas, kuri nav segti gada laikā, jāiesniedz līdz nākamā gada 1.februārim (iepriekš iesniegšanas termiņš bija – sākot no 1.marta).

Atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs turpmāk tiks noteikts likumā, nevis MK noteikumos. 2025.gadam saglabāts pašlaik spēkā esošais atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmērs – 250 eiro mēnesī.

Likumā ietverts skaidrs regulējums par neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošu personu piemērošanu slimības pabalstiem, proti, ka VSAA ņem vērā neapliekamo minimumu un nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Turpmāk MK noteikumi Nr.8999 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” noteiks tikai plašāku minētā regulējuma piemērošanas kārtību.

Ar nodokli nav apliekami laimesti, kas gūti valsts mēroga izlozēs “Sporta loterija”, “Sporto visi” un “Senatnes loterija”.

No likuma izslēgtas normas par kritērijiem, kādiem jāatbilst lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārdevējam. Atbrīvojums no nodokļa par lauksaimniecības zemes pārdošanu 2025.gadā tāpat kā iepriekš piemērojams jebkuram pārdevējam, kurš lauksaimniecības zemi pārdod likuma nosacījumiem atbilstošam lauksaimniecības produkcijas ražotājam.

Grozījumus piemēros, sākot no 2025.gada 1.janvāra.