Nodokļu piemērošana, ja sniedz palīdzību Ukrainai

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis informatīvo materiālu “Par nodokļu piemērošanu saistībā ar palīdzības sniegšanu Ukrainas iedzīvotājiem”, kurā skaidrots, kā piemērot nodokļus, sniedzot palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem.

PVN

Vispārīgā gadījumā ziedojumiem nepiemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Tas nozīmē, ka PVN par ziedoto preču iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem nav atskaitāms kā priekšnodoklis.

Reģistrēti PVN maksātāji, kas ziedo preces, par kuru iegādi vai to ražošanai iegādātajiem materiāliem un pakalpojumiem bija atskaitīts priekšnodoklis, korektai PVN piemērošanai izvēlas vienu no šādiem risinājumiem:

• koriģē iepriekš atskaitīto priekšnodokli;
• aprēķina PVN par ziedotajām precēm kā par pašpatēriņu un izraksta sev nodokļa rēķinu.

Saeima 2022.gada 10.martā pieņēma Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu, kurā ietvēra arī PVN 0% likmes piemērošanu ziedojumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstam.

Atbilstoši minētajam likumam PVN 0% likmi piemēro tādām precēm, ko reģistrēts nodokļa maksātājs uz savstarpēji noslēgta līguma vai preču nodošanas un pieņemšanas akta, vai cita darījumu apliecinoša dokumenta pamata bez maksas piegādā sabiedriskā labuma organizācijai, kura šīs preces:

• eksportē no Eiropas Savienības (ES) teritorijas humānās palīdzības un labdarības ietvaros, lai sniegtu vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai;
• piegādā citas ES dalībvalsts atzītai struktūrai, kas šīs preces nodod kā humāno palīdzību vai ziedojumus Ukrainas sabiedrībai.

Tātad PVN 0% likmi var piemērot tikai tādu ziedoto preču piegādei, kas:

• nodotas Latvijas sabiedriskā labuma organizācijai (SLO) un
• izvestas no Latvijas teritorijas.

PVN 0% likmes piemērošanu ziedojumam var pamatot ar vienu no šādiem attaisnojuma dokumentiem:

• līgumu ar SLO;
• preču nodošanas – pieņemšanas aktu;
• citu nepārprotamu darījumu apliecinošu dokumentu.

Jāizraksta arī nodokļa rēķins saņēmējam – SLO, piemērojot PVN 0% likmi.

Ar 2025.gada 1.janvāri Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 43.pants ir papildināts ar jaunu 8.daļu, kas paplašina Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.¹pantā noteikto regulējumu, proti, attiecina to uz palīdzības sniegšanu jebkurai valstij, tajā skaitā preču pārdošanai humānās palīdzības un labdarības ietvaros.

Ja reģistrēts nodokļa maksātājs ziedo preces, kuru piegādei piemērojama PVN 0% likme saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.¹pantu vai PVN likuma 43.panta 8.daļu, šādu preču piegādes uzskatāmas par darījumiem, kas apliekami ar PVN, un par to iegādi vai ražošanas izmaksām ir tiesības atskaitīt priekšnodokli.

Visiem citiem ziedojumiem PVN piemēro vispārējā regulējuma kārtībā.

Ja komersants, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, pats veic ziedoto preču eksporta darījumu uz Ukrainu, PVN 0% likmes piemērošanai pietiek ar vienu pierādījumu.

Saistībā ar Krievijas izraisīto bruņoto konfliktu Ukrainā ir ieviesti atviegloti noteikumi nodokļu maksātājiem eksporta fakta pierādīšanai attiecībā uz ziedojumu vai humānās palīdzības kravām, kas nosūtītas uz Ukrainu.

Proti, lai atvieglotu eksporta procedūras noformēšanu un PVN 0% likmes piemērojuma pamatošanu ziedoto preču piegādēm uz Ukrainu, Ministru kabineta noteikumi Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” ir papildināti ar jaunu 16.¹punktu, kas paredz, ka muitas iestādēm var iesniegt tikai vienu no šo noteikumu 16.punktā uzskaitītajiem dokumentiem, kas apliecina preču eksporta faktu.

Saistībā ar nesaņemtajiem debitoru parādiem, ja konkrētā parāda summā ir iekļauts arī PVN, iespējams veikt aprēķinātā PVN korekcijas, ievērojot PVN likuma 105.pantā noteikto kārtību.

UIN

Par ziedojumiem

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums) nav noteikta īpaša kārtība un atviegloti nosacījumi ziedojumiem, dāvinājumiem vai jebkādai palīdzībai personām Ukrainā. Uzņēmumi var ziedot un sniegt palīdzību, piemēram, Ukrainas karadarbībā cietušam cilvēkam, darbinieka ģimenes loceklim vai organizācijai tieši, tomēr nevar piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atvieglojumu ziedotājiem.

Tikai gadījumā, ja uzņēmums ziedo Latvijā reģistrētai SLO, kura nodrošina koordinēta atbalsta sniegšanu Ukrainas karadarbībā cietušajiem, uzņēmumam ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu saskaņā ar UIN likuma 12.panta nosacījumiem.

Uzņēmumi var piemērot atvieglojumus saskaņā ar UIN likuma 12.pantu, ziedojot arī budžeta iestādei, valsts muzejam vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas.

Uzņēmumu ziedojumi (izņemot UIN likuma 12.pantā noteiktos ziedojumus, kuriem piemērojama atlaide ziedotājiem) tiek vērtēti kā izdevumi, kuri nav saistīti ar saimniecisko darbību un kurus iekļauj nodokļa bāzē un apliek ar UIN.

Tādējādi, ja tiks ziedoti naudas līdzekļi vai preces personām Ukrainā (bez SLO starpniecības), UIN deklarācijā par attiecīgo mēnesi ziedojuma summa ir norādāma kā izdevumi, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.

Par debitoru parādiem, kas netiek samaksāti saistībā ar notikumiem Ukrainā

Norēķiniem ar personām Ukrainā ir piemērojama UIN vispārējā kārtība, kādā norakstāmi debitoru parādi, un papildu atvieglojumi nav noteikti.

UIN likums paredz kārtību, kādā UIN maksātāji nodokļa bāzē iekļauj un apliek ar nodokli nedrošos debitoru parādus.

Nosacījumi atbrīvojuma piemērošanai ir noteikti UIN likuma 9.panta 3.daļā.

Ja nodokļa maksātājs kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem ir samaksājis UIN par norakstītu šaubīgu debitora parādu un to ir atguvis vai attiecībā uz norakstīto debitoru parādu ir izpildīti UIN likuma 9.panta 3.daļas nosacījumi, nodokļa maksātājam ir tiesības par šo debitora parāda summu samazināt taksācijas perioda nodokļa bāzi vai pārskata gada decembra deklarācijā iepriekš samaksāto nodokli norādīt kā nodokļa pārmaksu.

Īpaša ziedošanas kārtība

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 11.¹pants nosaka juridisko personu tiesības ziedot finanšu līdzekļus vai mantu vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai.

• Noteiktas iespējas biedrībām un nodibinājumiem dāvināt (ziedot) finanšu līdzekļus vai mantu Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam arī tad, ja to statūtos šāda iespēja nav paredzēta.
• Paredzēts atvieglot biedrībām un nodibinājumiem, kuru pamatdarbība nav atbalsta sniegšana, administratīvās prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ja tie vāc ziedojumus un dāvinājumus un nodod tos Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.
• Noteikta speciālā kārtība valsts kapitālsabiedrībai – publiskas personas kapitālsabiedrībai, kapitālsabiedrībai, kurā publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļas pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50%, – ziedojumu veikšanai Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam.

Valsts kapitālsabiedrības UIN atvieglojumu var piemērot tikai tādā gadījumā, ja ziedo SLO, budžeta iestādēm utt.

Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 11.⁴pants nosaka UIN atvieglojumu ziedotājam: ja nodokļa maksātājs ziedojis SLO vai budžeta iestādei mantu vai finanšu līdzekļus, kas tiek novirzīti uz Ukrainu palīdzības sniegšanai cietušajiem, tad tas var neiekļaut nodokļa bāzē ziedoto summu (nepiemērojot UIN likuma 12.pantu), ja vienlaikus ir izpildīti šādi nosacījumi:

• ziedojuma mērķī, kas norādīts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu novirzīšanu Ukrainai;
• ziedotājam saskaņā ar VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu (nodevu) parādu, kuru kopsumma pārsniedz 150 eiro.

IIN

Fiziskās personas ziedojumus un dāvinājumus var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus un saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, ja:

• ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodota nauda budžeta iestādei vai Latvijā reģistrētai biedrībai, nodibinājumam, reliģiskai organizācijai vai to iestādei, kurai piešķirts SLO statuss (piemēram, labdarības organizācijai “Ziedot.lv”);
• ziedo citā ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kura darbojas Latvijas SLO nosacījumiem pielīdzināmā statusā saskaņā ar attiecīgās ES dalībvalsts vai EEZ valsts normatīvajiem aktiem.

Svarīgi:

• lai saņemtu nodokļa atmaksu, ziedojumu un dāvinājumu summas kopā ar pārējiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītību, ārstnieciskajiem pakalpojumiem attaisnotajos izdevumos nedrīkst pārsniegt 50% no cilvēka gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro;
• ziedojumu nevar iekļaut attaisnotajos izdevumos, ja ziedojuma saņēmējam noteiktajā ziedojuma mērķī ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu personu kā ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīta persona vai ziedotāja darbinieks, vai ziedotāja darbinieka ģimenes loceklis.

Neapliekamais minimums un atvieglojumi

Ukrainas civiliedzīvotājiem – nerezidentiem – Latvijā ir tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kura apmērs ir 250 eiro mēnesī līdz 2025.gada 30.aprīlim, un 510 eiro mēnesī, sākot ar 2025.gada 1.maiju, un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu, kas uzturas Latvijā, 250 eiro mēnesī.

Atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu piemēros vienam no nepilngadīgā bērna vecākiem vai ārkārtas aizbildnim.

Neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.³pantam piemēro tikai vienā darbavietā darba devējs.

Tiesības piemērot atvieglojumu par apgādībā esošo nepilngadīgu bērnu ir arī tad, ja bērns:

• saņem ar IIN apliekamus ienākumus, kuru kopējais apmērs nepārsniedz atvieglojuma apmēru (2022., 2023., 2024., 2025. un 2026.gadā – 250 eiro mēnesī);
• saņem sezonas laukstrādnieka ienākumus;
• vasaras brīvlaikā (no 1.jūnija līdz 31.augustam) saņem ar algas nodokli apliekamus ienākumus.

Darba devējs VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir tiesīgs pieprasīt VID izziņu ar informāciju, vai attiecīgajam darbiniekam pie šī darba devēja ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu. 

Nepilngadīgam bērnam no Ukrainas, kura darba devējam ir VID izsniegtā izziņa (kas pielīdzinātā algas nodokļa grāmatiņai), strādājot vasaras brīvlaikā, arī ir tiesības uz neapliekamā minimuma piemērošanu 250 eiro mēnesī.

Iesniegumu izziņas saņemšanai darba devējs iesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID”. Iesniegumā norāda tā darbinieka vārdu un uzvārdu, kura algai darba devējs piemēros neapliekamo minimumu un atvieglojumu par bērnu, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes piešķirto personas kodu.

EDS izsniegtā izziņa par attiecīgā darba devēja tiesībām piemērot Ukrainas civiliedzīvotājam – nerezidentam – neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu ir pielīdzināma algas nodokļa grāmatiņai.

Aprēķinot IIN no Ukrainas civiliedzīvotāja – nerezidenta – mēneša apliekamā ienākuma no algotā darba, 2026.gadā piemēro IIN 25,5% likmi.

Pirms nodokļa aprēķināšanas no ienākuma atskaita piemērojamos attaisnotos izdevumus (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu, ja darba devējam ir VID izsniegtā izziņa, kas pielīdzinātā algas nodokļa grāmatiņai).

Ja Ukrainas civiliedzīvotājs – nerezidents – Latvijā saņem tikai algota darba ienākumus, tad darba devēja ieturētais IIN ir galīgs un Ukrainas civiliedzīvotājam nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Ja ir saņemti gan algota darba ienākumi, gan ienākumi no reģistrētas saimnieciskās darbības Latvijā, primāri neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu piemēro darba devējs, ja ir saņemta VID izziņa.

Gada ienākumu deklarācijā neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu aprēķina un piemēro tikai par saimnieciskās darbības reģistrācijas periodu vai periodu, par kuru saņemts cits ar progresīvo nodokļa likmi apliekams ienākums.

Pabalsti

Ukrainas civiliedzīvotājam ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Valsts un pašvaldību izmaksātos sociālā nodrošinājuma pabalstus neapliek ar IIN.

Ar IIN neapliek no pašvaldības budžeta līdzekļiem izmaksātos pabalstus:

• nepavadīta bērna uzturam, kas mēnesī nedrīkst būt mazāks par 215 eiro par nepavadītu bērnu līdz 7 gadu vecumam un 258 eiro par nepavadītu bērnu vecumā no 7 līdz 18 gadiem;
• pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā apmērā, kāds noteikts audžuģimenē ievietotajiem bērniem.

Ienākuma izmaksātājam – iestādei – paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām nav jāiesniedz VID, izmaksājot pabalstus no budžeta, atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un atlīdzību par audžuģimenes pienākumu veikšanu un summas, kas izmaksātas uz valsts vai pašvaldību institūciju lēmumu pamata, sniedzot palīdzību stihiskas nelaimes gadījumā vai citos ārkārtas gadījumos.

Atlīdzība par izmitināšanu

Fiziskā persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, ir tiesīga saņemt no pašvaldības atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.

Atlīdzības apmērs ir 100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu un 50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu, bet ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī izmitinātām personām un ne ilgāk kā 60 dienas.

Atlīdzība par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu ir terminēts atbalsta pasākums, kurš tiek īstenots ne ilgāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim.

Atlīdzība izmitinātājam ir pielīdzināma kompensācijai – tā netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar IIN.

Minētā atlīdzība netiek ietverta gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikta ar IIN arī tad, ja tā izmaksāta fiziskai personai (izmitinātājam), kura ir reģistrējusi saimniecisko darbību (sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana) vai ir paziņojusi VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu saistībā ar ienākumu gūšanu no nekustamā īpašuma (veic paziņoto saimniecisko darbību).

Izmaksātājam (pašvaldībai) par personai (izmitinātājam) izmaksāto atlīdzību nav pienākuma nosūtīt VID paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām.

Humānās palīdzības organizēšana

Saistībā ar ES precēm, tajā skaitā humānās palīdzības kravām, ko paredzēts izvest no ES muitas teritorijas uz Ukrainu, ir jānokārto muitas formalitātes, precēm piemērojot muitas procedūru – eksports. Pirms muitas procedūras piemērošanas ir jāsagatavo atbilstošie pavaddokumenti.

Neatkarīgi no tā, vai persona kravu ved pati vai nodod pārvadātājam vai kādam humānās palīdzības centram, kas organizē kravas transportēšanu uz Ukrainu, vispirms ir jāsagatavo detalizēts preču apraksts – jānorāda nosūtītājs, saņēmējs, pārvadātājs, preču veids, skaits, svars un vērtība.

Ja humānā palīdzība tiek nosūtīta uz Ukrainu ar Latvijas labdarības organizāciju – humānās palīdzības centru (piemēram, “Ziedot.lv”, “Tavi draugi”) – starpniecību, muitas formalitātes kārto attiecīgās organizācijas pārstāvji.

Ja plānots palīdzības kravu nogādāt uz Ukrainu patstāvīgi, tad pēc preču nokomplektēšanas un pavaddokumentu sagatavošanas muitas formalitāšu kārtošanu var uzticēt kādam no Latvijas uzņēmumiem, kas sniedz loģistikas pakalpojumus.

Lai atvieglotu humānās palīdzības kravu nogādāšanas procesu no Latvijas uz Ukrainu, ES ārējo robežu šķērsojot muitas kontroles punktā uz Polijas robežas ar Ukrainu, VID Muitas pārvalde aicina visos gadījumos deklarēt humāno palīdzību, iesniedzot elektronisko muitas deklarāciju Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā.

Noformētā eksporta deklarācija ir jānoslēdz Polijas muitas iestādē uz robežas ar Ukrainu. Ja eksporta deklarācija nebūs noslēgta, bet humānās palīdzības krava būs nogādāta Ukrainā, tad, lai eksportu noslēgtu, izmantojot EDS, jāiesniedz vismaz alternatīvo pierādījumu minimums – starptautisko auto pārvadājumu pavadzīme (CMR) ar saņēmēja atzīmi par preču saņemšanu (Ukraina).

Nodokļu samaksas termiņu aktualitātes

Ja nodokļu maksātāju tieši skar Ukrainā izvērstā karadarbība vai pret Krieviju vērstās ekonomiskās un finansiālas sankcijas (piemēram, darījumu partneris nespēj norēķināties par precēm vai tiek apturēta preču piegāde), kā rezultātā nodokļu maksātājs nespēj laikus veikt nodokļu maksājumus, šādos gadījumos:

• likumā paredzētajā kārtībā – laikus jāvēršas VID ar iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, pamatojot to ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” (likums par NN) 24.panta 1.daļas 4.punktu (ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā);
• jau piešķirta termiņa pagarinājuma gadījumā, tas ir, ja nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir ilgstoša nelabvēlīga iedarbība uz nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un tās ietekmē vai var ietekmēt VID pieņemtā lēmuma par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu izpildi, – jāvēršas VID ar iesniegumu par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu, pamatojot to ar likuma par NN 24.panta 1.⁷daļu.

Iespēja iesniegt iesniegumu par samaksas termiņa pagarinājumu saskaņā ar minētajiem apstākļiem tiks saglabāta, kamēr turpināsies Krievijas militārā agresija pret Ukrainu.

Nodokļu maksātāji, kuru saimniecisko darbību tieši neskar Krievijas iebrukums Ukrainā, ja nepieciešams, var vērsties VID, lai pieteiktos nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam saskaņā ar likuma par NN 24.panta 1.daļas 1.punktu.

VID aicina motivētus iesniegumus iesniegt laikus – ne vēlāk kā 5 darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās, ja iesniegums tiek sniegts, pamatojoties uz likuma par NN 24.panta 1.daļas 1.punktu. Savukārt atkārtota samaksas termiņa pagarinājuma nepieciešamības gadījumā – iesniegums jāiesniedz, pirms beidzies spēkā esošais nodokļu samaksas termiņa pagarinājums.