Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2025.gada jūnijā veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs / skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs var saglabāt MUN maksātāja statusu, ja ir reģistrējies pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) noteikto īpašo reģistrācijas kārtību.

Saskaņā ar PVN likumu no 2025.gada 1.jūlija ieviesta īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā nodokļa maksātājam, kas saņem tādus pakalpojumus no ārvalstu nodokļu maksātājiem, kas Latvijā neveic saimniecisko darbību, kuras sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu, vai veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā. Tas nozīmē, ka MUN maksātājs no 2025.gada 1.jūlija, reģistrējoties PVN likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, var saņemt maksas pakalpojumu vai preces ārvalstīs un palikt MUN maksātājs, ja vienlaikus:

  • nesniedz citas ES dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam pakalpojumu, kura sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļā noteikto;
  • tā apgrozījums Latvijā nepārsniedz 50 000 eiro kalendāra gadā.

Šajā gadījumā PVN ir izmaksas, kas nesamazina ienākumu, no kura aprēķina MUN. MUN maksātājam, kurš reģistrējies PVN likuma 139.2 pantā noteiktajā īpašajā reģistrācijas kārtībā, nav tiesību par saviem pakalpojumiem Latvijā izrakstīt rēķinu ar PVN.

29.05.2025.

01.07.2025.

Grozījumi Grāmatvedības likumā

Ar grozījumiem noteikts, ka strukturētu elektronisko rēķinu obligātas aprites uzsākšana uzņēmumiem, kas nav budžeta iestādes, ir pārcelta uz 2028.gada 1.janvāri. Precizēts pārejas noteikumu 10.punkts, saskaņā ar kuru uzņēmumiem savstarpējos darījumos jeb business-to-business (B2B) obligātais pienākums e-rēķinu datus nodot VID ir pārcelts uz 2028.gada 1.janvāri.

Obligāts pienākums lietot e-rēķinus darījumos, kur attaisnojuma dokuments tiek izsniegts samaksāšanai citam uzņēmumam, kas ir budžeta iestāde, paliek nemainīgs, tas ir, 2026.gada 1.janvāris. Uzņēmumiem darījumos ar valsti būs pienākums e-rēķinus, sākot ar 2026.gada 1.janvāri, nodod VID. Tas neaizliedz uzņēmumiem savstarpējos darījumos sagatavot e-rēķinus un to datus brīvprātīgi nodot VID, jau sākot ar 2026.gada 1.janvāri.

05.06.2025.

12.06.2025.

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.336  “Nodokļu un muitas policijas nolikums”

Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas (FM) starpniecību. Nodokļu un muitas policijas darbības mērķis ir tiesiska, taisnīga un efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana noziedzīgu nodarījumu un citu likumpārkāpumu atklāšanā, novēršanā un izmeklēšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Nodokļu un muitas policija veic Nodokļu un muitas policijas likumā un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10.06.2025.

01.01.2026.

Grozījumi MK noteikumos Nr.210 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par ziņojamām pārrobežu shēmām”

Ar grozījumiem noteikumu 3.punkts atbilstoši DAC8 prasībām tiek papildināts ar jaunu apakšpunktu, ieviešot jaunu terminu “klients”, kas ir starpnieks vai attiecīgais nodokļu maksātājs, kas saņem pakalpojumus (tostarp palīdzību, padomu, konsultāciju vai norādījumus) no starpnieka, uz kuru attiecas pienākums glabāt profesionālo noslēpumu saistībā ar ziņojamu pārrobežu shēmu.

Savukārt noteikumu 11.punkts tiek precizēts, nosakot, ka gadījumā, ja starpnieks ir advokāts, tas nekavējoties paziņo starpniekam, kas ir tā klients, vai, ja starpnieka nav, klientam, kas ir attiecīgais nodokļu maksātājs, par ziņošanas pienākumu atbilstoši šo noteikumu 10.punktam. Šīs izmaiņas nodrošina, ka advokātam nav jāinformē un jāsniedz informācija ar viņu nesaistītai personai, tādējādi ievērojot profesionālo noslēpumu. Ievērojot arī augstāk minētās izmaiņas, tiek grozīts 25.1.apakšpunkts, nosakot, ka ar informāciju par tādu starpnieku, kuram ir tiesības nesniegt ziņojumu, ievērojot profesionālo noslēpumu, VID nav pienākuma apmainīties. 25.3.apakšpunkts tiek papildināts, nosakot, ka, sniedzot informāciju par ziņojamo pārrobežu shēmu, jāsniedz arī informācija, kas kompetentajai iestādei (piemēram, nodokļu administrācijai) varētu palīdzēt novērtēt iespējamo nodokļu risku. Eiropas Komisija ir informējusi, ka tiks sagatavotas vadlīnijas, kurās skaidrotu, kas būtu saprotams ar “informācija, kas kompetentajai iestādei varētu palīdzēt novērtēt nodokļu risku”. Savukārt 25.8.apakšpunktā iesniedzamā informācija tiek papildināta ar nodokļu maksātāja identifikācijas numuru, ja tāds ir pieejams. Nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir būtiska informācija, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt tās valsts nodokļu maksātāju un efektivizēt par viņu saņemtās informācijas izmantošanas iespējas. Līdz ar to administratīvās sadarbības ietvaros tiek paplašināti gadījumi, kad ir sniedzams nodokļu maksātāja identifikācijas numurs. Pienākums šo informāciju sniegt būs tikai tajos gadījumos, ja tāda informācija būs pieejama. Minētais regulējums stāsies spēkā no 2028.gada 1.janvāra, kā tas izriet no DAC8.

17.06.2025.

01.01.2026.

Grozījumi MK noteikumos Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai”

Grozījumi veikti, lai pilnveidotu PVN maksātāju reģistrāciju VID PVN maksātāju reģistrā, lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu uzskaites kārtību, kā arī noteiktu PVN piemērošanu psihologa konsultācijai sociālā pakalpojuma ietvaros. Atbilstoši grozījumiem ir precizēti noteikumu 2. un 3.pielikums, pielāgojot tajos esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024.gada 12.decembra grozījumiem PVN likumā. Ar grozījumiem likumā noteikta arī īpaša kārtība reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā PVN maksātājiem, kas saņem pakalpojumus, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 19.panta 1.daļu, no ārvalstu personām, kas neveic saimniecisko darbību Latvijā vai veic preču iegādi ES teritorijā. Tādējādi noteikumi papildināti ar 3.1pielikumu “Iesniegums reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.2pantā noteiktajai īpašajai reģistrācijas kārtībai” un 113.1, 112.1 un 164.1punktu.

Atbilstoši grozījumiem noteikumu 190., 191.punktā un 193.7.2., 193.8.2. un 194.2.apakšpunktā vārdi “kases čeks” ir aizstāti ar vārdiem “attaisnojuma dokuments”. Tādā veidā ir paplašināti darījumu apliecinošu dokumentu veidi, pieļaujot arī citus attaisnojuma dokumentu veidus, ne tikai kases čekus, ko lietoto mantu, mākslas darbu, kolekciju priekšmetu un senlietu tirgotājs izsniedz pircējam.

Noteikumi papildināti ar 22.3punktu, nosakot, nosakot, ka ar PVN neapliek psihologa konsultāciju, ja tā sniegta PVN likuma 52.panta 1.daļas 9.punktā minētā pakalpojuma – sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumu ietvaros un nodrošināta sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētu sociālo pakalpojumu sniedzēju.

17.06.2025.

01.07.2025.

MK noteikumi Nr.378 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”

VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Finanšu ministrs VID  pārraudzību īsteno ar FM starpniecību. VID darbības mērķis ir tiesiska, taisnīga un efektīva valsts pārvaldes funkciju īstenošana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanā, kā arī muitas lietās un uz sadarbību vērsta darbība, veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

Spēku zaudēs MK noteikumi Nr.940 “Valsts ieņēmumu dienesta nolikums”

25.06.2025.

01.01.2026.