Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par 2018.gada decembrī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.

Normatīvā akta nosaukums

Komentārs/skaidrojums

Pieņemšanas datums

Spēkā stāšanās datums

Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

 

Likumā veikti grozījumi, aizstājot skaitli un vārdu “55 000 euro” ar vārdiem “saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru” (Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs nākamajiem trim kalendāra gadiem ir 62 800 eiro par kalendāro gadu). Grozījumi veikti likuma 3.panta 3.daļas 15.punktā un 17.panta 10.daļas 15.punktā, nosakot, ka papildpensijas kapitāls, ko veido iemaksas saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likumu (SN likums) un kas tiek izmaksāts pensiju plāna dalībniekam, ir ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums rezidentiem un nerezidentiem. Tādejādi, turpmāk ienākuma izmaksātājam ir pienākums ieturēt IIN no papildpensijas kapitāla, kas veidojies no iemaksām privātā pensiju fonda pensiju plānā saskaņā ar SN likumu. Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt kapitāla aktīva sākotnējo iegādes vērtību, par tā iegādes vērtību uzskata 0. Likumā veikti arī citi redakcionālu grozījumi.

13.12.2018.

01.01.2019.

Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (UIN likums)

UIN likums ir papildināts ar jaunu 6.1pantu “Nodoklis no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā”. Tādejādi, likums tiek papildināts ar noteikumiem par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, nosakot Latvijas nodokļa maksātājam pienākumu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) arī par ārvalstu sabiedrības, kurā nodokļu maksātājam ir būtiska līdzdalība, peļņas daļu, ja ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Minētais pants ir saistošs UIN maksātājiem, kuri kopā ar saistītajām personām kontrolē vienu vai vairākas sabiedrības ārvalstīs, kurās tiem ir būtiska līdzdalība, ja šīs ārvalsts sabiedrības peļņa ir gūta veicot neīstus darījumus, kuru iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Likums nosaka, ka atbilstošas ārvalstu sabiedrības darījumos (veikti nodokļu priekšrocību gūšanai, t.i., kuru rezultātā ārvalsts sabiedrības peļņai netiek uzlikts nodoklis vai arī gūtā peļņa ir atbrīvota no aplikšanas ar nodokli), gūto peļņu iekļauj Latvijas nodokļu maksātāja ar nodokli apliekamajā bāzē.

13.12.2018.

01.01.2019.

Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā

 

Grozījumi veikti likuma 6.panta 11.daļā, nosakot, ka Ministru kabinets (MK) nosaka Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/574 par tehniskajiem standartiem attiecībā uz tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas izveidi un darbību (Dokuments attiecas uz EEZ) minēto kompetento iestādi un prasības tabakas izstrādājumu izsekojamības sistēmas darbības nodrošināšanai. Minētais pants papildināts ar 12.daļu, nosakot, ka  akcīzes nodokļa marka pilda drošības elementa funkciju. Drošības elementus, kas nav akcīzes nodokļa marka, izmanto, ja to pieļauj likums “Par akcīzes nodokli”. MK nosaka drošības elementu sastāvu, pievienošanas metodi tabakas izstrādājumu iepakojuma vienībām, prasības autentiskuma elementu nodrošināšanai, tajā skaitā tabakas izstrādājumu iepakojuma vienību paraugu iesniegšanu.

20.12.2018.

29.12.2018.

MK noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”

Ar grozījumiem noteikumu 20.punktā vārdi  “sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā”” aizstāti ar vārdiem “nacionālajā akreditācijas institūcijā”.

27.11.2018.

07.12.2018.

MK noteikumi Nr. 748 “Padziļinātās sadarbības programmas darbības noteikumi”

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļauj Padziļinātās sadarbības programmā, kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai, kritērijus programmas dalībnieka brīdināšanai par neatbilstību un izslēgšanai no programmas, kā arī kārtību, kādā programmas dalībnieku brīdina par neatbilstību un izslēdz no programmas un kādā informāciju par programmas dalībnieku publicē VID tīmekļvietnē. Programmas darbību nodrošina VID.

27.11.2018.

01.01.2019.

MK noteikumi Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”

Ar grozījumiem papildināts noteikumu 2.punkts, nosakot, ka komandējums šo noteikumu izpratnē ir attiecināms arī uz valsts drošības iestādes amatpersonām.

04.12.2018.

01.01.2019.

MK noteikumi Nr. 662 “Akcīzes preču aprites kārtība”  

Ar grozījumiem noteikti stingrāki nosacījumi speciālas atļaujas (licences) tabakas izstrādājumu un spirta ražošanai saņemšanai. Noteikti jauni licenču  neizsniegšanas, nepārreģistrēšanas, izmantošanas un anulēšanas nosacījumi, kā arī degvielas lietotājiem noteikta prasība – degvielas uzglabāšanas tvertnes deklarēt VID un degvielu uzglabāt tikai VID deklarētajās tvertnēs. Tāpat noteikti jauni nosacījumi videonovērošanas kameru uzstādīšanai. Ar 2019.gada 1.martu spēkā stāsies regulējums, par iespēju alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nosaukumu nenorādīt akcīzes preču aprites pārskatā.  Komersantiem, kuri vēlēsies kafiju, bezalkoholiskos dzērienus vai elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus pārdot tālākai realizācijai (ne gala patērētājiem) būs jāsaņem licence apstiprināta noliktavas turētāja darbībai. Šie nosacījumi un nosacījumi par videonovērošanas kameru uzstādīšanu stāsies spēkā 2019.gada 1.jūnijā, bet par degvielas lietotāju tvertņu deklarēšanu spēkā no 2020.gada 1. janvāra.

04.12.2018.

01.01.2019.

MK noteikumi Nr. 500 “Muitas noliktavu, pagaidu uzglabāšanas un brīvo zonu noteikumi”

Saeima 2018.gada 7.jūnijā pieņēma grozījumus Muitas likumā, kurā ir precizēts Muitas likuma dotais deleģējums MK noteikt kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno un anulē likumā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus, papildinot to arī ar minēto atļauju, sertifikātu, statusu, pilnvaru un apstiprinājumu atcelšanas kārtību. Līdz ar to noteikumos ir veikti redakcionāli un   tehniski grozījumi.

11.12.2018.

14.12.2018.

MK noteikumi Nr. 1043 “Azartspēļu un izložu organizācijas vienotā grāmatvedības uzskaites kārtība”

Noteikumu sadaļā “Vispārīgie jautājumi” svītrots 6. un 7.punkts, kuri noteica klientu piesaistīšanas izmaksas, kuras kapitālsabiedrība iegrāmato saimnieciskās darbības izmaksās, un to, ka klientu piesaistīšanas izmaksu normas ne biežāk kā reizi gadā apstiprina kapitālsabiedrības vadītājs, taču tās nedrīkst pārsniegt vidējo iepriekšējo triju gadu laikā šim mērķim aprēķināto summu vai 1% no izmaksām, kas saistītas ar saimniecisko darbību. Tādējādi kapitālsabiedrībai jāņem vērā UIN likumā noteiktais regulējums attiecībā uz minētajām klientu piesaistīšanas izmaksām. No noteikumiem tiek svītrots 8., 9., 10., 11., 12., 13. un 14.punkts, precizēts 32.punkts, bet jaunā redakcijā izteikts 15. un 30.punkts, kuros bija minētas normas par stingrās uzskaites dokumentiem, un tiek noteikts, ka ne tikai inkasācijas akti, bet arī kazino galda bilance un galdu rezultāts nebūs stingrās uzskaites dokuments. Sadaļā “Azartspēļu automātu ieņēmumu un izdevumu uzskaite” tiek izslēgtas normas par mehānisko skaitītāju rādītājiem. Svītrots 20.punkts un jaunā redakcijā tiek izteikts 21.punkts, kurā iekļautas normas par uzskaites kļūdas korekcijām. Veikti tehniska rakstura grozījumi, precizējot 2. un 4.punktu, 26.7.apakšpunktu, 28.punktu u.c.

11.12.2018.

01.01.2019.

MK noteikumi Nr. 801 “Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum”

Noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz sertifikātu, kas apliecina patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, atsaka piešķirt patstāvīgās mazās alus darītavas statusu, anulē sertifikātu un piemēro likuma “Par akcīzes nodokli” 12.panta 2.daļā noteikto akcīzes nodokļa likmi patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum. Nosaka kritērijus, kad alus darītava nav uzskatāma par juridiski un saimnieciski neatkarīgu no citām alus darītavām.

18.12.2018.

01.01.2019.

MK noteikumi Nr. 802 “Transfertcenu dokumentācija un kārtība, kādā noslēdzama nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas iepriekšēja vienošanās par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu darījumam vai darījumu veidam”

Noteikumi nosaka: globālajā transfertcenu dokumentācijā un vietējā transfertcenu dokumentācijā ietveramās informācijas detalizētu saturu; vienkāršotajā transfertcenu dokumentācijā ietveramo informāciju; kārtību, kādā nodokļu administrācija noslēdz iepriekšēju vienošanos ar nodokļu maksātāju par tirgus cenas (vērtības) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam; maksu par iepriekšējas vienošanās noslēgšanu un kārtību, kādā tā tiek iekasēta.

18.12.2018.

21.12.2018.

MK noteikumi Nr. 442 “Noteikumi par akcīzes preču Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) nacionālajiem papildkodiem un to piemērošanas kārtību”

Saskaņā ar akcīzes nodokļa likmes maiņu tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, jaunā redakcijā izteikti noteikumu 2.1, 2.2 un 3.1pielikumi. Saskaņā ar jaunās Komisijas Īstenošanas Regulu, 4.pielikumā veiktas izmaiņas Kombinētās nomenklatūras kodos un TARIC nacionālā papildkoda aprakstos.

18.12.2018.

01.01.2019.

MK noteikumi Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”

Ar grozījumiem atkārtoti, uz diviem gadiem ir pagarināts noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām atbilstošu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas uzsākšanas termiņš sabiedriskajos transportlīdzekļos un šo transportlīdzekļu pārvadājumu biļešu tirdzniecības kasēs. Noteikts, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, kā arī pasta pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto pasta sūtījumu saņemšanas iekārtas (pakomātus), no 2019.gada 1.februāra darījumu reģistrācijai ir tiesīgi izvēlēties neizmantot elektroniskās ierīces vai iekārtas, bet darījumu apliecināt ar elektroniski sagatavotām VID reģistrētām kvītīm ar VID ģenerētiem numuriem. No 2019.gada 1.februāra būs iespējams iesniegt iesniegumus VID par VID ģenerēto numuru izsniegšanu. Sagatavojot VID iesniedzamo pārskatu par reģistrēto kvīšu izlietojumu, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji tajā norādīs arī informāciju par veselības pakalpojuma saņēmēju, tā saņemto pakalpojumu un pakalpojuma vērtību. VID minēto informāciju savukārt izmantos iekļaušanai gada ienākumu deklarācijā IIN pārmaksas atmaksas aprēķina veikšanai, tādējādi pakalpojuma saņēmējam reģistrēto kvīti nebūs nepieciešams iesniegt VID, jo minēto informāciju jau būs iesniedzis veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pārskatā par reģistrēto kvīšu izlietojumu. Vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji arī turpmāk darījumu reģistrēšanai varēs izvēlēties lietot normatīvo aktu prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces vai iekārtas vai pakalpojumu sniedzēji ar mazu apgrozījumu – izsniegt reģistrētās kvītis papīra dokumenta formā atbilstoši noteikumos noteiktajam atbrīvojumam no elektronisko ierīču vai iekārtu lietošanas. Tiek atcelta prasība nodokļu maksātājiem, izvēloties saimnieciskās darbības veidam atbilstošas konstrukcijas elektroniskās ierīces vai iekārtas veidu, papildus ņemt vērā elektroniskajās ierīcēs un iekārtās reģistrēto darījumu vērtības kritēriju. Tādējādi, turpmāk lietotājam tikai jānodrošina, lai tā lietotā elektroniskā ierīce vai iekārta atbilstu tā saimnieciskās darbības veidam, un jāņem vērā, vai konkrēto ierīci drīkst lietot, saslēgtu ar datoru.

18.12.2018.

22.12.2018.

MK noteikumi Nr. 95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām”

Ar grozījumiem atkārtoti uz diviem gadiem (tas ir ne vēlāk kā 2021.gada 1.janvārim) ir pagarināts noteikumos noteiktajām tehniskajām prasībām atbilstošu elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas uzsākšanas termiņš sabiedriskajos transportlīdzekļos un šo transportlīdzekļu pārvadājumu biļešu tirdzniecības kasēs.

18.12.2018.

22.12.2018.

MK noteikumi Nr. 450 “Noteikumi par valsts naftas produktu rezervju apmēru, apmēru, kādā maksājama valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu, kā arī tās aprēķināšanas, maksāšanas un administrēšanas kārtību”

Mainīta valsts nodevas likmes no 12,35 eiro/tonnā uz 14,35 eiro/tonnā. Tādejādi, Valsts nodevas likme par drošības rezervju uzturēšanu ir 14,35 eiro par Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto 1., 2. un 3.kategorijas naftas produktu tonnu saskaņā ar noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem. Komersants valsts nodevu saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minēto likmi sāk maksāt 2019.gada februārī par janvārī Latvijas Republikas teritorijā brīvā apgrozījumā izlaisto, realizēto un patērēto 1., 2. un 3.kategorijas naftas produktu apjomu.

 

18.12.2018.

01.01.2019.

MK noteikumi Nr. 148 “Prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai un kārtība, kādā veicami pasažieru komercpārvadājumi ar taksometru”

Ar grozījumiem, noteikts, ka taksometru pirms brauciena uzsākšanas, pasažieris vienojas ar pārvadātāju par tarifiem, kas tiks piemēroti braukšanas maksas aprēķinā, savukārt autovadītājam ir pienākums pirms brauciena informēt pasažieri par braukšanas maksas aprēķina piemērotajiem tarifiem. Lai vienotos, var tikt izmantota transportlīdzekļa salonā izvietotā vizuālā informācija. Prasība par papildu informācijas izvietošanu transportlīdzekļa salonā un informācijas izvietošanas tehniskajām prasībām uz transportlīdzekļa virsbūves stājas spēkā 2019.gada 1.martā.

18.12.2018.

28.12.2018.