Valsts ieņēmumu dienests informē par 2021. gada februārī veiktajiem grozījumiem normatīvajos aktos nodokļu administrēšanā, kā arī sniedz īsu skaidrojumu.
|
Normatīvā akta nosaukums |
Komentārs/skaidrojums |
Pieņemšanas datums |
Spēkā stāšanās datums |
|
Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” |
Grozījumi veikti, lai regulētu ārpakalpojuma grāmatvežu darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālas darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sekmētu stabilu, kvalitatīvu un uzticamu grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu. Likuma 3. panta 3. daļas 2. punkts nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatvedis ir persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, kuras kvalifikācija atbilst vismaz ceturtā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, ko apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), un kurai ir vismaz triju gadu pieredze grāmatvedības jomā. Fiziskās personas, kas ir individuālais komersants vai pašnodarbinātā persona, vai komercsabiedrības valdes loceklis, vai to darbinieks (atbildīgais ārpakalpojuma grāmatvedis), profesionālajai kvalifikācijai jāatbilst ārpakalpojuma grāmatveža profesionālajai kvalifikācijai. Likuma 15.3, pants nosaka, ka ārpakalpojuma grāmatveža darbība ir atļauta, ja tam ir spēkā licence. Ārpakalpojuma grāmatveža licences izsniegšanu, termiņa pagarināšanu, apturēšanu, anulēšanu un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzību veic Valsts ieņēmumu dienests. Ārpakalpojuma grāmatveža licenci izsniedz uz pieciem gadiem. Ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam. Likumā veikti arī citi grozījumi. |
11.02.2021. |
09.03.2021. |
|
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” |
Ar grozījumiem papildināti uzņēmuma apgrozījuma krituma kritēriji, lai saņemtu atbalstu šo noteikumu ietvaros. Precizēta norma, kas noteikumu 6., 7. punktā, 29.1, 29.2. apakšpunkta izpratnē tiek saprasts ar "bruto darba algas kopsummu par attiecīgo periodu" – tajā tiek ietvertas arī darba devēja veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Ar grozījumiem krīzes skartajiem potenciālajiem atbalsta saņēmējiem tiek paredzēti labvēlīgāki nosacījumi, salīdzinājumā ar iepriekš noteiktajiem atbalsta programmas nosacījumiem – pieejams atbalsts jaunai uzņēmumu kategorijai, kura, ieilgstot krīzei un noteiktajiem ierobežojumiem, arvien vairāk izjūt negatīvo ietekmi 2021. gadā. Jaunajām kategorijām, atbalsts pieejams ar 2021. gadu. |
28.01.2021. |
Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi lēmumu par šajos noteikumos paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar Eiropas Savienības (ES) iekšējo tirgu. |
|
MK noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos” |
Grozījumi veikti noteikumu 16.3. apakšpunktā, nosakot, ka atbalstu par dīkstāvi var saņemt patentmaksātājs, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents vai ja patents bijis spēkā vismaz trīs mēnešus pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas. |
04.02.2021. |
06.02.2021. |
|
MK noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” |
Noteikumu 6. punktā, 9.2. un 9.5. apakšpunktā un 15. punktā skaitlis 800000 aizstāts ar skaitli 1 800 000. Noteikumi papildināti ar 7.1 punktu, nosakot, ka pirms 2021. gada 30. jūnija atbalsta saņēmēja atmaksātais ierobežota apjoma valsts atbalsts netiek ņemts vērā noteikumu 6. un 7. punktā noteiktajā ierobežota apjoma atbalsta apmērā. |
04.02.2021 |
Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka EK pieņēmusi lēmumu par šajos noteikumos paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu. |
|
MK noteikumi Nr. 40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” |
Grozījumi veikti, lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 0 procentu apmērā uzrādīšanu PVN deklarācijā atbilstoši grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 9. janvārī. Noteikumu 17.5. apakšpunkta ievaddaļa izteikta jaunā redakcijā, lai nodrošinātu preču piegādes ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā uzrādīšanu PVN deklarācijā. Jaunā redakcijā izteikts 17.10. apakšpunkts, lai nodrošinātu pakalpojumu ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā uzrādīšanu PVN deklarācijā. Jaunais 81. punkts, paskaidro, ka preču piegādes un sniegtie pakalpojumi, kas apliekami ar PVN samazināto likmi 0 procentu apmērā, ir norādāmi PVN deklarācijā un tās pielikumos, sākot ar 2020. gada 25. decembri (pēdējā mēneša, pēdējā ceturkšņa taksācijas periodu). |
11.02.2021. |
16.02.2021. |
|
MK noteikumi Nr. 677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” |
Ar grozījumiem Latvijas tiesiskajā regulējumā iestrādāta citu valstu jaunākā prakse transfertcenu metodes – peļņas sadalīšanas metode – piemērošanā, tādējādi padarot to saskaņotu ar citu valstu regulējumu un vienkāršāk piemērojamu. Noteikumos ietvertie grozījumi transfertcenu noteikšanas kārtībā attiecas galvenokārt uz komercsabiedrībām, kuras ietilpst starptautiskā uzņēmumu grupā un veic darījumus ar to grupā esošajām saistītajām ārvalstu komercsabiedrībām. Noteikumi nosaka:
Noteikumi papildināti ar jauniem piemēriem par peļņas sadalīšanas metodes piemērošanu. |
18.02.2021. |
25.02.2021. |
|
MK noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” |
Lai turpinātu sniegt atbalstu uzņēmumiem ārkārtas situācijas apstākļos, atbalsta programmas pieejamais finansējums palielināts uz 310 800 000 eiro. Noteikumi papildināti ar jaunu 4.1 punktu, kas skaidro, kā uzskaitāms apgrozījuma kritums, ņemot vērā iepriekš saņemto grantu. Lai pierādītu Covid-19 ietekmi, noteikts, ka apgrozījuma krituma aprēķinā, neņem vērā iepriekš saņemtā atbalsta, kas noteikts šajos noteikumos apmēru. Precizēta norma par iesniegumā norādāmo summu, nosakot, ka norāda atbalstam pieprasīto summu un uzņēmuma bruto darba algas kopsummu, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī. |
18.02.2021 |
Noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par to, ka EK pieņēmusi lēmumu par šajos noteikumos paredzētā komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu |
