Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu “Pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas”. Šī kārtība piemērojama no 2021. gada 1. jūlija. Šajā daļā tiek skaidrots, kas ir pašnodarbinātais, kā veikt reģistrāciju un kāda sociālo iemaksu likme piemērojama.

Kas ir pašnodarbinātais?

Pašnodarbinātais ir:

• fiziskā persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;
• autoratlīdzības (autortiesību un blakustiesību atlīdzības) saņēmējs, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā;
• zvērināts notārs;
• zvērināts advokāts;
• zvērināts revidents;
• zvērināts tiesu izpildītājs;
• prakses ārsts, prakses farmaceits, prakses veterinārārsts, prakses optometrists;
• individuālais komersants, arī individuālais komersants, kurš vada transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili;
• zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieks, kas veic šīs zemnieka (zvejnieka) saimniecības vadības funkciju, ja nav iecelts pārvaldnieks;
• persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras darbu apmaksā no Latvijai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līdzekļiem;
• mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs;
• Zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieks, kurš ir darba tiesiskajās attiecībās ar savu zemnieka (zvejnieka) saimniecību, nav pašnodarbinātais, bet ir darba ņēmējs.

Par pašnodarbināto neuzskata personu:

• kura ir jaunāka par 15 gadiem;
• kurai ir I vai II grupas invaliditāte vai tā ir sasniegusi pensijas vecumu, vai tai ir piešķirta valsts vecuma pensija (arī priekšlaicīgi) un:
  • saņem autoratlīdzību – autortiesību un blakustiesību atlīdzību;
  • veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu;
  • gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības;
  • ir zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieks, kurš veic uzņēmuma vadības funkcijas, un nav darba tiesiskajās attiecībās ar šo uzņēmumu;
• kurai nav pastāvīgās dzīvesvietas Latvijā un:
  • saņem autoratlīdzību – autortiesību un blakustiesību atlīdzību;
  • veic sava nekustamā īpašuma apsaimniekošanu;
• kura ir zemnieka (zvejnieka) saimniecības īpašnieks, ja uzņēmumā ir iecelts pārvaldnieks un īpašnieks nenodarbojas ar uzņēmuma vadību.

1. piemērs

Jānis janvārī ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs ar darbības veidu – sava nekustamā īpašuma apsaimniekošana. Ar 17. jūliju Jānim piešķirta priekšlaicīga pensija. Jāni ar 1. jūliju neuzskata par pašnodarbināto.

2. piemērs

Zemnieka saimniecība ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja un kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā. Zemnieka saimniecības īpašnieks nav darba tiesiskajās attiecībās ar zemnieka saimniecības pārvaldes institūciju un pats veic saimniecības vadības funkciju. Zemnieka saimniecības īpašnieku uzskata par pašnodarbināto.

3. piemērs

Indra saņem autoratlīdzību un ir reģistrēta kā pašnodarbinātā. 2021. gada 14. jūlijā Indrai piešķirta otrā invaliditātes grupa. Tā kā Indrai jūlijā tika piešķirta invaliditāte, ar 1. jūliju Indru neuzskata par pašnodarbināto.

Ja persona vienlaikus saņem vairākus dažādu veidu ienākumus un atbilst pašnodarbinātā un darba ņēmēja statusam, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) tā veic no abos statusos gūtajiem ienākumiem atbilstoši katram statusam noteiktajai likmei un kārtībai.

4. piemērs

Zintis ir praktizējošs advokāts un ir reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs, turklāt uz darba līguma pamata strādā arī universitātē par pasniedzēju, par ko saņem algu. VSAOI no pasniedzēja algas ieturēs darba devējs – universitāte. Savukārt no advokāta prakses ienākumiem VSAOI Zintis veiks pats kā pašnodarbinātais.

Pašnodarbinātā reģistrācija

Pašnodarbināto kā VSAOI veicēju reģistrē VID vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu.

5. piemērs

Zanda 19. jūlijā reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja ar darbības veidu – šuvējas pakalpojumi. Vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu Zanda tiek reģistrēta kā pašnodarbinātā persona VSAOI veikšanas nolūkiem.

Saimniecisko darbību reģistrē VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Dokumenti” – “No veidlapas” – “Nodokļu maksātāja pamatdarbības veida un reģistrācijas datu izmaiņu veidlapa” – “Nodokļu maksātāja (fiziskas personas) reģistrācijas dati”, aizpildot nodokļu maksātāja reģistrācijas lapu.

VSAOI likme

Fiziskai personai, kura apsaimnieko savu nekustamo īpašumu un ir reģistrējusies kā saimnieciskās darbības veicēja, VSAOI aprēķināšanai piemēro nekustamā īpašuma apsaimniekotājam noteikto obligāto iemaksu likmi.

6. piemērs

Dzintars nav pensijas vecumā un saņem ienākumus no advokāta prakses un sava nekustamā īpašuma iznomāšanas. Dzintaram VSAOI no abu veidu ienākumiem jāaprēķina, piemērojot nekustamā īpašuma apsaimniekotājam noteikto VSAOI likmi, t.i., 26,59%.

Ja mainās pašnodarbinātā apdrošināšanas statuss, atbilstošo VSAOI likmi piemēro ar nākamo mēnesi pēc apdrošināšanas statusa maiņas.

7. piemērs

Inese nav pensijas vecumā un saņem ienākumus no friziera pakalpojumiem. Inese VSAOI no ienākumiem aprēķina, piemērojot noteikto VSAOI likmi, t.i., 31,07%. Inese 10. jūlijā sasniedza pensijas vecumu. Ar 1. augustu Inesei piemēros VSAOI likmi 29,36%.

8. piemērs

Sava nekustamā īpašuma iznomātājs Jānis ar 1. jūliju saņem arī ienākumus no advokāta prakses. Nosakot VSAOI objektu par jūliju, Jānis ņems vērā kopējos ienākumus – no advokāta prakses un no nekustamā īpašuma iznomāšanas, piemērojot nekustamā īpašuma iznomātājam VSAOI likmi 26,59%.

Jānis 15. oktobrī sasniedzis pensijas vecumu.

Ar 1. novembri Jānim advokāta prakses ienākumiem piemēros pensionāra vispārējo 29,36% likmi, jo sava nekustamā īpašuma iznomātājs pensijas vecumā nav obligāti sociāli apdrošināms.