Izvērtējot situāciju, kāda bijusi Latvijā 2018.gadā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatējis, ka nedeklarētās darba algas īpatsvars komercsektorā pērn veidojis 19,3% un, salīdzinot ar 2017.gadu, tas ir samazinājies vien par 0,6%.
Kopumā nodokļu zaudējumi saistībā ar “aplokšņu” algām pērn bijuši 1,07 miljardu eiro apmērā, kas ir pat vairāk, nekā gadu iepriekš, kad nodokļu zaudējumi šādā veidā sasniedza 927,01 miljonu eiro. Rīgas reģionā ir vislielākais “aplokšņu” algas saņēmēju īpatsvars – 37%.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda, ka situācija saistībā ar algas nodokļu plaisas jeb “aplokšņu” apmēru ir dramatiska, un steidzami ir nepieciešama koordinēta rīcība, lai šo plaisu samazinātu.
“Skaidrs, ka VID darbība primāri jākoncentrē uz tām nozarēm, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais. Šobrīd tās ir būvniecība, pasažieru pārvadājumi, it īpaši taksometru pakalpojumi, kā arī apsardzes pakalpojumu sniedzēji. Tāpat skaidrs, ka valdības un Saeimas līmenī ir jāveic izmaiņas dažādos likumos, kas atraisītu atbildīgajām valsts institūcijām rokas cīņā ar ēnu ekonomiku,” uzsver VID ģenerāldirektore.
I. Jaunzeme norāda, ka ir būtiski veikt pasākumus, kas samazinātu skaidras naudas plūsmu, jāatrisina kases aparātu jautājums tā, lai tie strādātu online režīmā, tādējādi izslēdzot datu viltošanas iespēju, jāstiprina ģenerāluzņēmēju atbildība būvniecības sektorā, uzliekot par pienākumu izmantot tikai tādu apakšuzņēmumu pakalpojumus, kam nav nodokļu parādu, un kas izmanto vienīgi legālo darbaspēku, kā arī jāveic izmaiņas likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot VID tiesības publicēt pieņemtos lēmumus.
“VID nodrošinās augsta līmeņa servisu tiem nodokļu maksātājiem, kuri savlaicīgi, godprātīgi veic visus nepieciešamos maksājumus, dienests pēc “Konsultē vispirms” principa strādās ar tiem, kas ir kļūdījušies savā darbībā, bet patiesi vēlas laboties, taču mēs mērķtiecīgi vērsīsimies pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem un kontrabandistiem. Skaidrs, ka pēdējā manis minētā kategorija vēlas redzēt vāju VID, taču tas nedrīkst notikt – Latvijai nav dārgu derīgo izrakteņu, ko var izdevīgi pārdot, tāpēc vienīgais veids, kā segt izdevumus par veselības aprūpi, izglītību, drošību un daudzām citām vajadzībām, ir nodokļu veidā samaksātā nauda,” tā I. Jaunzeme.
Pētījums veikts, pamatojoties uz nodokļu pārskatu datu analīzi, tādējādi tajā nav iekļauti nodokļu zaudējumi no nelegālās nodarbinātības. Tajā uzmanība veltīta darba algas deklarēšanas pilnīgumam, neanalizējot iemaksai aprēķināto nodokļu samaksas aspektu. Iemaksai aprēķināto nodokļu summu samaksas disciplīnas aspekts tiek apskatīts nodokļu plaisu apkopojošās publikācijās.
Analīzei tiek izmantoti dati no darba devēju ziņojumiem un ziņām par darba ņēmējiem atsevišķā mēnesī. Analīzei tiek iegūti šādi dati: darba devēja reģistrācijas kods, darba ņēmēja reģistrācijas kods, darba devēja administratīvās teritorijas un teritoriālās vienības klasifikatora (ATVK) kods, darba devēja pamatdarbības NACE klasifikatora kods, darba ņēmēja nostrādātās darba stundas, darba ņēmēja gūto ienākumu summa, darba ņēmēja profesijas kods. Pētījumam tiek izmantoti dati tikai par tām darba vietām, kurām ir dati par visiem trim rādītājiem: ienākumu summa, kas ir lielāka par nulli, nostrādāto stundu skaits, kas ir lielāks par nulli, un informācija par profesijas kodu.
