Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai

Valsts ieņēmumu dienests (VID) izdevis metodisko materiālu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai”, skaidrojot pastāvīgo pārstāvniecību ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, apliekamā objekta noteikšanu, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu, kā arī deklarācijas aizpildīšanas kārtību.

Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir UIN maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. 

Ar UIN apliekamais objekts

Pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamā bāze un ar UIN apliekamais objekts tiek noteikts saskaņā ar likuma 4.panta 2.daļu, summējot taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātos objektus no peļņas, kuru attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību un kura taksācijas periodā naudas vai citā veidā ir izņemta no pastāvīgās pārstāvniecības.

UIN aprēķināšanas vajadzībām dividendei pielīdzināta izmaksa ir nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, ja tie nav uzskatāmi par nerezidenta izdevumiem, kas nodrošina pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

Piemērs

Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” filiāle Latvijā 2021.gada janvārī ir aprēķinājusi pelņu 10 000 EUR (ko aprēķina kā starpību starp saimnieciskās darbības ieņēmumiem un izdevumiem). Pamatojoties uz Lietuvā reģistrētas kapitālsabiedrības “S” lēmumu, 2021.gada martā filiāle tai pārskaita 10 000 EUR, kas uzskatāma par dividendei pielīdzinātu izmaksu. Dividendei pielīdzināta izmaksa ir ar UIN apliekams objekts filiālei, līdz ar to filiāle (līdz 2021.gada 20.aprīlim) sniedz UIN deklarāciju un samaksā nodokli 2500 EUR (10 000 / 0,8 x 0,2).

Pastāvīgā pārstāvniecība, kura guvusi peļņu līdz 2017.gada 31.decembrim, šo peļņu sadalot 2018.gadā, to neapliek ar UIN. Pastāvīgās pārstāvniecības grāmatvedības uzskaitei ir jānodrošina to, ka var viennozīmīgi saprast, kurā gadā peļņa tika gūta, kurā gadā peļņa sadalīta, kāda peļņas daļa ir pastāvīgās pārstāvniecības rīcībā 2017.gada 31.decembrī utt.

Uzskaite

Pastāvīgā pārstāvniecība grāmatvedības uzskaiti veic, lai nodrošinātu UIN aprēķināšanu. Pastāvīgā pārstāvniecība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic grāmatvedības uzskaiti, sagatavo bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu (PZA). Grāmatvedības uzskaitē ietver Latvijā un ārvalstīs šīs pārstāvniecības patstāvīgi gūtos ieņēmumus. Grāmatvedības attaisnojuma dokumentu saturu nosaka likuma “Par grāmatvedību” 7.un 7.¹pants.

Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, darījumi UIN aprēķināšanai ir jāuzskaita un jānodala tā, it kā galvenais uzņēmums (nerezidents, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir) būtu ar pastāvīgo pārstāvniecību nesaistīts uzņēmums.

Gadījumā, ja pastāvīgajai pārstāvniecībai nav nodalīts konts un klientu norēķini, kas gūti izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā ir tieši ieskaitīti nerezidenta kontā, tad, lai noteiktu brīdi, kad nerezidents ir guvis ienākumu no pastāvīgās pārstāvniecības un attiecīgi brīdi, kad pastāvīgai pārstāvniecībai veidojas ar UIN apliekamais ienākums (dividendei pielīdzināmā izmaksa peļņas apmērā), kurš jāiekļauj taksācijas perioda deklarācijā, nerezidentam ir jānodrošina ar pastāvīgās pārstāvniecības darbību saistīto ieņēmumu un izdevumu uzskaite nodalīti no nerezidenta. Ja  nerezidenta kontā tieši ieskaitītie ieņēmumi, kas gūti izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā, netiek uzrādīti atsevišķi nodalītā pastāvīgās pārstāvniecības grāmatvedības uzskaitē, tad pastāvīgās pārstāvniecības taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē jāiekļauj visa ieņēmumu summa, kas konkrētajā taksācijas periodā ir iekasēta no klientiem Latvijā. Iekļaujot pastāvīgās pārstāvniecības taksācijas perioda apliekamajā objektā nerezidenta  tieši gūto ienākumu, apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8.

Piemērs

Nerezidenta filiāle Latvijā darbojas kā tirdzniecības aģents Latvijā. Nerezidents gūst ieņēmumus tieši no klientiem, t.i. tie veic maksājumus nerezidenta kontā (nerezidents ir nodrošinājis ar filiāles darbību saistīto ieņēmumu un izdevumu atsevišķu grāmatvedības uzskaiti). Līdz ar to, lai noteiktu filiāles Latvijā gūto peļņu un ar UIN apliekamu objektu, nerezidentam ir tiesības attiecināt ieņēmumus, kuri attiecas uz filiāles sniegtajiem tirdzniecības aģenta pakalpojumiem Latvijā, reizi gadā, bet ne vēlāk, kā filiāles pārskata gada pēdējā mēnesī (2020.gada decembrī). Tiks uzskatīts, ka reizi gadā notiek filiāles peļņas sadale, kā rezultātā filiālei veidojas ar UIN apliekamā bāze, no kuras maksājams UIN.

Ievērojot to, ka filiāles ar UIN apliekamo bāzi veido taksācijas periodā Latvijā un ārvalstīs aprēķinātie objekti, šajā situācijā ar nodokli apliekamo objektu veido ieņēmumu un izdevumu starpība (t.i., ieņēmumu un izdevumu daļa, kas attiecināma uz filiāles aģenta darbību Latvijā, ieskaitot izdevumus, kuri radušies uz vietas Latvijā).

Ieņēmumu un izdevumu daļas attiecināšana uz filiāli notiek reizi gadā, tātad attiecīgajā mēnesī (decembrī) pastāvīgā pārstāvniecība aprēķina ar UIN apliekamo bāzi, aizpilda UIN deklarāciju un samaksā nodokli. Ar UIN apliekamā objekta vērtību dala ar koeficientu 0,8 un piemēro nodokļa likmi 20%.

Pastāvīgai pārstāvniecībai, kurai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t.sk., arī atsevišķā vai kopējā naudas kontā ieskaitīto līdzekļu atsevišķa uzskaite), neveidojas ar UIN apliekamais objekts līdz brīdim, kad pastāvīgā pārstāvniecība sadala peļņu.

Ieņēmumi un izdevumi

Sagatavojot PZA UIN aprēķināšanas vajadzībām, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazina par izdevumiem, kuri tai radušies saistībā ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu un veikšanu Latvijā. Šādus izdevumus neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Sagatavojot PZA UIN aprēķināšanas vajadzībām, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazina arī par nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, darījumos ar citām personām, rezidentiem vai nerezidentiem faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas ir tieši saistīta ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Peļņu var samazināt tikai tad, ja minētie izdevumi ir apstiprināti ar attaisnojuma dokumentiem rakstiskā (papīra vai elektroniskā) formā, un tikai tādā apmērā, kādā minētie izdevumi ir attiecināmi uz pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

Termins “citām personām” ietver arī darbiniekus: nerezidenta galvenā biroja vai citā valstī esošas filiāles darbaspēka izmaksas ir uzskatāmas par izdevumiem, kuras tie izmaksājuši/veikuši darījumos ar citām personām.

Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” 22. un 24.punktā noteikts:

Sagatavojot peļņas vai zaudējumu aprēķinu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazina arī par nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, darījumos ar citām personām, rezidentiem vai nerezidentiem faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas ir tieši saistīta ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību. Peļņu var samazināt tikai tad, ja minētie izdevumi ir apstiprināti ar attaisnojuma dokumentiem rakstiskā (papīra vai elektroniskā) formā, un tikai tādā apmērā, kādā minētie izdevumi ir attiecināmi uz pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību.

Par ienākumu, kas taksācijas periodā izņemts no pastāvīgās pārstāvniecības, nav uzskatāma summa, kas nepārsniedz 10 procentus no šo noteikumu 22.punktā minētajiem nerezidenta izdevumiem, kas saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, un šo noteikumu 25.punktā minētās atlīdzības par piegādātajām precēm, ja pastāvīgās pārstāvniecības rīcībā ir nerezidenta izsniegts rakstisks (papīra vai elektroniskā formā) apstiprinājums, ka šie maksājumi ir nepieciešami tādu nerezidenta vispārējo administratīvo un operatīvo izdevumu segšanai, kas ir tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību un nav iekļauti šo noteikumu 25. punktā minēto preču pašizmaksā.

Piemērs

Nīderlandē reģistrētā kapitālsabiedrība “N” ir reģistrējusi filiāli Latvijā. Lai aprēķinātu filiāles gūto peļņu Latvijā, nepieciešams noteikt filiāles ieņēmumus un izdevumus.

Citu starpā Nīderlandes kapitālsabiedrība “N” ir iegādājusies IT pakalpojumus (iegādājusies programmatūru un tās uzturēšanas pakalpojumus) no citas Nīderlandē reģistrētas kapitālsabiedrības par 10 000 EUR. Daļu no šiem izdevumiem (2 500 EUR) “N” attiecina uz filiāli Latvijā proporcionāli filiāles ieņēmumiem un pamato to saistību ar filiāles saimniecisko darbību.

Tātad filiāles peļņu samazina par daļu no nerezidenta “N” izdevumiem, kas radušies darījumā ar citu personu (Nīderlandes sabiedrību) un kas ir saistīti ar filiāles saimniecisko darbību. Atbilstošo izdevumu daļu apliecina nerezidenta “N” sagatavotie attaisnojuma dokumenti, kuri apliecina veikto maksājumu darījuma partnerim un pamatojumu izdevumu daļas attiecināšanai uz filiāles izdevumiem.

Piemērs

Nīderlandē reģistrētā kapitālsabiedrība “N” ir reģistrējusi filiāli Latvijā. Lai aprēķinātu filiāles gūto peļņu Latvijā, nepieciešams noteikt filiāles ieņēmumus un izdevumus.

Citu starpā Nīderlandes kapitālsabiedrības “N” darbinieks kārto grāmatvedības uzskaiti ne tikai Nīderlandes kapitālsabiedrībā, bet arī priekš tās filiāles Latvijā.

Daļu no izdevumiem šī darbinieka darba algai (kopējie izdevumi gadā 24 000 EUR; uz filiāli attiecināmie – 8 000 EUR) “N” attiecina uz filiāli Latvijā proporcionāli filiāles ieņēmumiem un pamato to saistību ar filiāles saimniecisko darbību.

Ņemot vērā to, ka darbaspēka izmaksas ir pielīdzināmas izdevumiem, kurus nerezidents ir izmaksājis/veicis darījumos ar citām personām, tas var daļu no darbinieka darba algas izdevumiem attiecināt uz filiāli Latvijā (neskatoties uz to, ka darbinieks darbu veic Nīderlandē, neuzturas Latvijā un no  darba algas Latvijā netiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis).

Tātad filiāles peļņu samazina par daļu no nerezidenta “N” izdevumiem par darbinieku, pamatojoties uz to, ka darbinieka veiktās funkcijas ir nepieciešamas arī filiāles saimnieciskajai darbībai.

Atbilstošo izdevumu daļu apliecina nerezidenta “N” sagatavotie attaisnojuma dokumenti, kuri pamato nerezidenta darbinieka darba algas izdevumu daļas attiecināšanu uz filiāles izdevumiem.

Atlīdzība, ko pastāvīgā pārstāvniecība maksā nerezidentam, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, par piegādātajām precēm, ir uzskatāma par izdevumiem, kas saistīti ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu, un netiek ietverta ar UIN apliekamajā bāzē. Proti, pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazina par izdevumu summu, kas radusies nerezidentam, ja tas piegādā (nodod) savai pastāvīgajai pārstāvniecībai preces tālākpārdošanai Latvijā. Pastāvīgā pārstāvniecība PZA izdevumos norāda tādu summu, kādu par piegādātajām precēm maksātu neatkarīgs komersants, kas darbojas neatkarīgi no nerezidenta un iepērk minētās preces par tirgus cenām.

Piemērs

Lietuvā reģistrēta kapitālsabiedrība “S”, kas nodarbojas ar apģērbu  tirdzniecību, ir nodibinājusi filiāli Latvijā, kas arī nodarbojas ar apģērbu tirdzniecību. Kapitālsabiedrība “S” piegādā preci (apģērbus) savai filiālei, kura gūst ieņēmumus no to pārdošanas. Kapitālsabiedrības “S” gada laikā pagādāto preču vērtība ir 125 000 EUR, un tā ir šo preču tirgus vērtība, kādu par piegādātajām precēm maksātu neatkarīgs komersants, kas nav ar “S” saistīta persona.

UIN aprēķināšanas vajadzībām aprēķinot peļņu, filiāle uz saviem izdevumiem attiecina preču vērtību 125 000 EUR.

Vispārīgā gadījumā UIN reglamentējošo normatīvo aktu normas nepieļauj iespēju filiāles izdevumos iekļaut nerezidenta filiālei sniegto pakalpojumu vērtību, un filiāles izdevumi par galvenā uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem (neskatoties uz to, ka tie ir nepieciešami filiāles saimnieciskās darbības nodrošināšanai Latvijā), ir uzskatāmi par dividendei pielīdzinātu izmaksu, kas veido filiāles ar UIN apliekamo bāzi Latvijā. 

Tomēr, gadījumos, kad šāds galvenā uzņēmuma vai tā citas filiāles izrakstīts rēķins par faktiskajiem uz filiāli attiecināmajiem izdevumiem (un nevis pakalpojumu vērtību) satur atšifrējumu par katru konkrēto izmaksu pozīciju, t.i. darbaspēka tiešās, netiešās un pieskaitāmās izmaksas, kas pamatotas ar attaisnojuma dokumentiem (darba algas izmaksu apstiprinošu dokumentu, trešās personas pakalpojumu izstādīts rēķins u.c.) rakstiskā (papīra vai elektroniskā) formā, tad par šādām izmaksām filiālei ir tiesības samazināt tās ar UIN apliekamo bāzi.

UIN piemērošanas vajadzībām par ienākumu, kas izņemts no pastāvīgās pārstāvniecības, nav uzskatāma summa, kas nepārsniedz 10% no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, darījumos ar citām personām faktiski izmaksāto izdevumu vai izdevumu daļas summu, kas ir tieši saistīta ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, ja pastāvīgās pārstāvniecības rīcībā ir nerezidenta izsniegts rakstisks (papīra vai elektroniskā formā) apstiprinājums.

Tātad pastāvīgās pārstāvniecības peļņu samazina par 10% no nerezidenta darījumos ar citām personām faktiski veiktajiem izdevumiem. Šo summu neiekļauj pārstāvniecības UIN bāzē un neapliek ar nodokli.

Piemērs

Lietuvā reģistrētajai  kapitālsabiedrībai “S” ir nodibināta Filiāle Latvijā, un Filiāle pēc pārskata gada beigām veic maksājumu savam nerezidentam “S” 5000 EUR apmērā.

Nerezidentam “S” darījumos ar citām personām faktiski izmaksāto izdevumu daļas summa (kas saistīta ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību) gada laikā ir 12000 EUR.

UIN aprēķinos ņem vērā:

• 1200 EUR (10% no 12000) neiekļauj UIN bāzē un neapliek ar nodokli (MK noteikumu Nr.677 24.punkts). Par attaisnojuma dokumentu kalpo Filiālei izsniegts Lietuvā reģistrētās kapitālsabiedrības “S” rakstisks apstiprinājums, ka attiecīgie izdevumi ir tieši saistīti ar Filiāles saimniecisko darbību;
• - 3800 EUR (5000 – 1200) iekļauj filiāles UIN bāzē un apliek ar nodokli 950 EUR (3800 / 0,8 x 20%).

Par ienākumiem, kas taksācijas periodā izņemti no nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, uzskatāmi:

• pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi savam nerezidentam, izņemot:
  • ja pārstāvniecība izmaksā atlīdzību par nerezidenta izdevumiem, kas radušies darījumos ar citām personām, rezidentiem vai nerezidentiem un kas ir tieši saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības saimniecisko darbību, un/vai
  • ja maksājums ir atlīdzība nerezidentam par piegādātajām precēm, nepārsniedzot summu, kādu par piegādātajām precēm maksātu neatkarīgs komersants starpniekam, kas darbojas neatkarīgi no nerezidenta un iepērk minētās preces par tirgus cenām;

• nerezidenta, kuram ir Latvijā reģistrēta pastāvīgā pārstāvniecība, tieši gūtie ienākumi, kas attiecināmi uz šā nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.

Netiek atļauts pastāvīgās pārstāvniecības saimnieciskās darbības izdevumos iekļaut izdevumus, kas radušies nerezidentam sniedzot pakalpojumus savai pārstāvniecībai. Ja filiāle veic maksājumu savam nerezidentam par šāda veida izdevumu atlīdzināšanu, tie ir iekļaujami pastāvīgās pārstāvniecības ar UIN apliekamajā bāzē un apliekami ar nodokli.

Piemērs

Lietuvā reģistrēta kapitālsabiedrība “S”, kas nodarbojas ar apģērbu  tirdzniecību, ir nodibinājusi filiāli Latvijā, kas arī nodarbojas ar apģērbu tirdzniecību. Kapitālsabiedrība “S” nodrošina savai filiālei dažādas administratīvās un operatīvās funkcijas saistībā ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu Lietuvā un Latvijā. Kapitālsabiedrība “S” sniedz savai filiālei šādus pakalpojumus (t.i., “S” pati sniedz pakalpojumus un nevis iegādājas tos no citām personām):

• sadarbības partneru piesaiste;
• tirgus analīze un pārdošanas stratēģijas izstrāde;
• naudas plūsmas un finanšu plānošana;
• IT sistēmu izveidošana un uzturēšana.

Filiāle maksā par saņemtajiem pakalpojumiem Lietuvā reģistrētajai kapitālsabiedrībai “S”, kuras filiāle tā ir.

Tātad UIN reglamentējošo normatīvo aktu normas nepieļauj iespēju filiāles izdevumos iekļaut nerezidenta (kura filiāle tā ir) pakalpojumu vērtību, kurus tas sniedzis savai filiālei.

Filiāles izdevumi par nerezidenta, kura filiāle tā ir, sniegtajiem pakalpojumiem ir uzskatāmi par dividendei pielīdzinātu izmaksu, kas veido filiāles ar UIN apliekamo bāzi Latvijā, jo minētie izdevumi par nerezidenta, kura filiāle tas ir, sniegtajiem pakalpojumiem atbilst MK noteikumu Nr.677 3.1.punktā minētajai, no nerezidenta pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā taksācijas periodā izņemtajai izmaksai.

UIN deklarācija

Pastāvīgās pārstāvniecības taksācijas periods ir kalendāra mēnesis, bet pārskata gads ir kalendāra gads. Tomēr pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads var nesakrist ar kalendāra gadu, ja tās pārskata gads atbilst tās galvenā uzņēmuma pārskata gada sākumam un beigām un nav garāks par 12 mēnešiem.

Tātad pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gads var būt kalendārais gads vai arī nesakrist ar kalendāro gadu, ja tas atbilst nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, pārskata gada sākumam un beigām.

Vispārīgā gadījumā UIN maksā par taksācijas periodu, kurš nodokļa maksātājiem, t.sk., arī pastāvīgajai pārstāvniecībai, ir kalendāra mēnesis.

Pastāvīgās pārstāvniecības pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarāciju iesniedz vienlaikus ar bilanci un PZA. Bilanci un PZA nepievieno pie pašas nodokļa deklarācijas, bet gan iesniedz, izvēloties VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas nestrukturēto dokumentu “Informācija Valsts ieņēmumu dienesta klientu apkalpošanas centriem”.

Pastāvīgai pārstāvniecībai, sagatavojot bilanci un PZA, nav pienākuma piemērot Latvijā spēkā esošās normatīvo aktu prasības par gada pārskatu sagatavošanu.

Ja kalendāra gada laikā kādā no taksācijas periodiem pastāvīgai pārstāvniecībai veidojas ar UIN apliekamā bāze no dividendēm pielīdzinātās izmaksas, pastāvīgajai pārstāvniecībai ir pienākums iesniegt tikai UIN deklarāciju (nesniedzot bilanci un PZA).

Piemērs

Lietuvā reģistrētās kapitālsabiedrības “S” filiāles pārskata gads ir kalendāra gads (2020.gada 1.janvāris – 31.decembris).

Filiālei 2019.gada aprīlī un decembrī ir ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi – tā sniedz UIN deklarāciju par 2019.gada aprīli un samaksā nodokli līdz 2019.gada 20.maijam. Kā arī filiāle sniedz deklarāciju par 2019.gada decembri un samaksā nodokli līdz 2020.gada 20.janvārim.

Pārskata gada pēdējā mēneša (decembra) deklarācijai filiāle pievieno bilanci un PZA (iesniedz EDS kā nestrukturētu pielikumu vienlaikus ar nodokļa deklarāciju).

Nodokļa piemaksai, kas veidojas pastāvīgajai pārstāvniecībai pēc labojumiem deklarācijā par pārskata gada pēdējo mēnesi, nepiemēro likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto nokavējuma naudu, ja labojumi veikti, precizējot PZA un bilanci, un labotā deklarācija iesniegta četru mēnešu laikā pēc pārskata gada pēdējā mēneša.

Tātad, ja pārstāvniecība iesniedz pārskata gada pēdējā mēneša (decembra) deklarāciju 20.janvārī un iesniedz tās labojumu 15.martā (kura rezultātā veidojas budžetā piemaksājamā nodokļa summa), tad nodokļa piemaksas summai nepiemēro nokavējuma naudu.

Pastāvīgā pārstāvniecība kā UIN maksātāja piemēro UIN likuma normas, kā arī nodokļa atvieglojumus vispārējā kārtībā, ko attiecīgi norāda UIN deklarācijā.

Piemērs

Nodokļa maksātājs, kura UIN deklarācijā 2017.gada 31.decembrī ir uzrādīti zaudējumi, var samazināt pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) par dividendēm aprēķināto UIN par summu, kas aprēķināta 15% apmērā no kopējās nesegto zaudējumu summas. Ja šī summa pārskata gadā (kas sākas 2018.gadā) netiek izmantota vai tiek izmantota tikai daļēji, atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) var attiecināt uz UIN, kas nākamajos četros pārskata gados aprēķināts par dividendēm, katru gadu attiecīgi samazinot atlikušo summu (nodokļa summu par nesegtajiem zaudējumiem) par iepriekš izmantoto atlaides apmēru. Nodokļa samazinājuma summa pārskata gadā nevar pārsniegt 50% no UIN summas, kas attiecīgajā pārskata gadā aprēķināta par dividendēm (likuma pārejas noteikumu 13. un 14.punkts).

Pastāvīgajai pārstāvniecībai kā UIN maksātājai Latvijā ir tiesības izmantot līdz 2017.gada 31.decembrim uzkrātos nodokļu zaudējumus un samazināt UIN, kas aprēķināts no dividendei pielīdzinātas izmaksas. Nodokļa samazinājuma summa pārskata gadā nevar pārsniegt 50% no UIN summas.

Piemērs

Lietuvā reģistrētajai kapitālsabiedrībai “S” ir nodibināta filiāle Latvijā. 2020.gada decembrī filiāle izmaksā atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem:

• Lietuvā reģistrētajai kapitālsabiedrībai “S”, kuras filiāle tā ir.

No šāda maksājuma par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem savam nerezidentam, kura filiāle tā ir, filiāle neietur nodokli izmaksas brīdī pēc 20% likmes.

Tomēr netiek atļauts filiāles izdevumos iekļaut maksājumus savam nerezidentam par sniegtajiem pakalpojumiem savai filiālei. Tādēļ filiāles veiktais maksājums savam nerezidentam par minēto pakalpojumu ir iekļaujams filiāles ar UIN apliekamajā bāzē un apliekams ar nodokli;

• sabiedrībai “W” Polijā (nav saistīta persona).

No šāda maksājuma par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem nerezidentam, filiālei ir pienākums ieturēt UIN izmaksas brīdī pēc 20% likmes (likuma 5.panta 1.daļas 1.punkts).