Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 2013.gada 16.jūlijā ir pieņemti MK noteikumi Nr.404 Prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzēju reģistrēšanas kārtība, kas stāsies spēkā 2013.gada 1.septembrī. Minētie noteikumi paredz, ka pirms reģistrēšanās Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzēju reģistrā fiziskajai personai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāreģistrējas kā individuālajam komersantam vai VID kā saimnieciskās darbības veicējam.
Saimnieciskās darbības veicējs
Fiziskajai personai - bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējai, reģistrējoties VID kā saimnieciskās darbības veicējai iespējams izvēlēties vienu no šādiem nodokļu maksāšanas režīmiem:
- iedzīvotāju ienākuma nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības,
- patentmaksa,
- fiksētais ienākuma nodoklis,
- mikrouzņēmumu nodoklis.
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis par ienākumiem no saimnieciskās darbības
Izvēloties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības:
- ienākums tiek aprēķināts kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība,
- nodokļa likme ir 24%,
- kārto ieņēmumu un izdevumu izdevumu uzskaiti vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā,
- reizi gadā (taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam) iesniedz gada ienākumu deklarāciju un aprēķina rezumējošā kārtībā nodokli,
- nodokli rezumējošā kārtībā iemaksā budžetā līdz 16.jūnijam, bet, ja nodokļa summa pārsniedz 450 latus, to var iemaksāt trijās reizēs – līdz 16.jūnijam, līdz 16.jūlijam, līdz 16.augustam,
- reizē ar gada ienākumu deklarāciju, bet ne vēlāk kā līdz pēctaksācijas gada 1.jūnijam vai mēnesi pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas iesniedz nodokļa avansa maksājumu aprēķinu un atbilstoši tam 4 reizes gadā maksā iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansu (15.martā, 15.jūnijā, 15.augustā, 15.novembrī),
- reģistrējas kā pašnodarbinātais, ja saimnieciskās darbības ienākumi mēnesī sasniedz 200 latu,
- veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam (valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme pašnodarbinātajam vispārējā gadījumā ir 32,17%). Ja ienākumi ir mazāki, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nav jāveic un sociālās garantijas netiek nodrošinātas, jo tiek maksāts tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis,
- iesniedz pašnodarbinātā ziņojumu līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.
Pozitīvais:
- aprēķinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, piemēro ar ieņēmumu gūšanu saistītos izdevumus,
- persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir tiesīga piemērot attiecībā uz saimnieciskās darbības ienākumu neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus par izglītību un saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī veiktos maksājumus privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus.
Negatīvais:
- jākārto grāmatvedības uzskaite (vienkāršā ieraksta sistēmā vai divkāršā ieraksta sistēmā).
Patentmaksa
Izvēloties maksāt patentmaksu (valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas):
- maksā par 1, 3 vai 6 kalendāra mēnešiem vai 1 kalendāra gadu - šobrīd patentmaksas apmērs mēnesī auklei Rīgā ir 50 lati, bet citās pašvaldībās – 30 lati (bērna aprūpētājam (diennakts) attiecīgi 40 lati un 30 lati),
- nav jāiesniedz gada ienākumu deklarācija,
- veic tikai ieņēmumu uzskaiti,
- ieņēmumi nevar pārsniegt 35 000 latu gadā un nevar nodarbināt citas personas,
- vienlaicīgi nevar veikt citu saimniecisko darbību, kā arī nevar vienlaikus būt fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.
Pozitīvais:
- maksājot patentmaksu, vienlaicīgi tiek samaksāts nodokļa maksājums, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
- neatkarīgi no tā, cik nopelna, patentmaksas summa nemainās,
- vienkāršota grāmatvedība, ir jāuzskaita tikai ieņēmumi.
Negatīvais:
- par patentu noteiktā summa pēc reģistrēšanās VID, Valsts kasē jāieskaita divu darbdienu laikā avansā – tātad pirms darba uzsākšanas un ieņēmumu gūšanas,
- persona, kas maksā patentmaksu, nav tiesīga ienākumam, par kuru maksā patentmaksu, piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus par izglītību un saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī veiktos maksājumus privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus.
Fiksētais ienākuma nodoklis
Izvēloties maksāt fiksēto ienākuma nodokli (ieņēmumi nepārsniedz 10 000 latu gadā un nav darba ņēmēju):
- nodokļa likme ir 5% no ieņēmumiem līdz 10 000 latiem,
- pārsniegumam virs 10 000 latiem piemēro vēl nodokļa papildu likmi 7%,
- veic tikai ieņēmumu uzskaiti,
- maksā vienu avansa maksājumu gadā 25 latu apmērā,
- reizi gadā (taksācijas gadam sekojošā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam) iesniedz gada ienākumu deklarāciju un aprēķina rezumējošā kārtībā galīgo nodokli,
- nodokli rezumējošā kārtībā iemaksā budžetā līdz 16.jūnijam, bet, ja nodokļa summa pārsniedz 450 latus, to var iemaksāt trijās reizēs – līdz 16.jūnijam, līdz 16.jūlijam, līdz 16.augustam,
- veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ja ieņēmumi mēnesī sasniedz 660 latus, vismaz no 200 latiem, piemērojot vispārējā gadījumā 32,17% likmi,
- iesniedz pašnodarbinātā ziņojumu līdz pārskata ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.
Pozitīvais:
- fiksētā ienākumanodokļa likme, ko piemēro ieņēmumiem līdz 10 000 latiem, ir zema 5%,
- vienkāršota grāmatvedība, ir jāuzskaita tikai ieņēmumi.
Negatīvais:
- fiksētā ienākuma nodokļa maksātājs ienākumiem, par ko tiek maksāts fiksētais ienākuma nodoklis, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, nav tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus par izglītību un saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī veiktos maksājumus privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus.
Mikrouzņēmumu nodoklis
Izvēloties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (nodoklis ietver iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas):
- nodokļa likme ir 9% no saimnieciskās darbības ieņēmumiem (apgrozījuma), ja mikrouzņēmuma apgrozījums nepārsniedz 70 000 latu gadā,
- veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti,
- nodokli maksā par ceturkšņa apgrozījumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam,
- iesniedz mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam,
- apgrozījums nevar pārsniegt 70 000 latu gadā un mikrouzņēmuma darbinieka ienākums nevar pārsniegt 500 latus mēnesī.
Pozitīvais:
- vienlaicīgi tiek nomaksāts nodokļa maksājums, kas apvieno iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas,
- mikrouzņēmumu nodoklis ir 9%, kas tiek maksāts no saimnieciskās darbības ieņēmumiem četras reizes gadā,
- nav jāiesniedz VID gada ienākumu deklarācija,
- nav papildus jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kā pašnodarbinātajai personai.
Negatīvais:
- maksājot mikrouzņēmumu nodokli 9% apmērā, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tiek attiecināti 65% no mikrouzņēmumu nodokļa, tādējādi tās ir mazākas nekā tad, ja tās tiktu veiktas vispārējā kārtībā kā pašnodarbinātajai personai, piemērojot 32,17% likmi obligāto iemaksu objektam. Tas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru,
- mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu, atvieglojumus, attaisnotos izdevumus par izglītību un saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem, kā arī veiktos maksājumus privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumus par periodu, kad tas maksā mikrouzņēmumu nodokli.
Individuālais komersants
Bērnu uzraudzības pakalpojumu sniedzējs savu saimniecisko darbību var reģistrēt arī Uzņēmumu reģistrā kā individuālais komersants. Šajā gadījumā var izvēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par ienākumiem no saimnieciskās darbības (24% no ienākumiem) vai mikrouzņēmumu nodokli (9% no ieņēmumiem).
