Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis jaunu informatīvo materiālu par biedrību darbību un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu.

Vai saimnieciskā darbība?

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājuma likuma 7.panta 1.daļu biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Līdz ar to Biedrību un nodibinājumu likumā ir ietverti ierobežojumi biedrībām veikt saimniecisko darbību.

Tomēr biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.

Saskaņā ar Komerclikumu, komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants.

Ievērojot minēto, biedrībai, veicot darbību, jānodala:

  • darbību, kuru tā veic statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai bez peļņas gūšanas rakstura;
  • saimniecisko darbību, kuru tā veic par atlīdzību, gūstot peļņu.

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrai par darbību uzskatāma pati darbība, neatkarīgi no tās mērķa un rezultāta. Darbību parasti atzīst par saimniecisku, ja tā ir ilglaicīga un tiek veikta par atlīdzību, ko saņem darbības veicējs. Taču no judikatūras tāpat izriet, ka atlīdzības iekasēšana pati par sevi konkrētai darbībai nevar piešķirt saimnieciskas darbības raksturu.

PVN likuma normas

PVN piemērošanas vajadzībām saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība, noteikts Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums).

Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē ir ar nodokli apliekams darījums.

Atbilstoši EST judikatūrai, lai konstatētu saimnieciskās darbības pastāvēšanu, vienlaikus ar pakalpojuma sniegšanas par atlīdzību esamības konstatēšanu katrā konkrētā situācijā ir jāveic arī citu apstākļu izvērtēšana, kas ļautu noteikt, ka pakalpojums sniegts saimnieciskās darbības ietvaros (piemēram, ar salīdzināšanas metodi – salīdzinot, kādos apstākļos attiecīgajā gadījumā tiek sniegts pakalpojums un kādos apstākļos parasti tiek sniegts konkrētais pakalpojums, ņemot vērā arī samaksas kārtību, klientu skaitu un ienākumu apmēru). Saimnieciskās darbības ietvaros starp pakalpojuma sniedzēju un tā saņēmēju jābūt tiesiskām attiecībām, kurās ir savstarpējs izpildījums, un pakalpojuma sniedzēja saņemtā samaksa ir faktiska atlīdzība par pakalpojuma saņēmējam sniegto pakalpojumu.

VID atzīmē, ka PVN var piemērot tikai reģistrēts PVN maksātājs. Līdz ar to biedrībai, kas ir nereģistrēts PVN maksātājs, lai varētu pareizi noteikt brīdi VID PVN reģistrā, sasniedzot reģistrācijas slieksni 40 000 eiro, ir jāuzskaita savu saimnieciskās darbības ietvaros sniegto ar PVN apliekamo darījumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Par biedrības priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām

PVN likumā noteikts: ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai vai tādu citās valstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē, priekšnodoklis ir no citiem reģistrētiem nodokļa maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.

Ņemot vērā minēto, saskaņā ar PVN likuma normām priekšnodoklis ir atskaitāms tikai tad, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti biedrības saimnieciskās darbības ietvaros sniegto ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Par biedrības priekšnodokļa atskaitīšanu ES fondu projektu īstenošanā

Ja Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenotājs – biedrība PVN nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā, tad to var iekļaut projekta attiecināmajās izmaksās.

Projekta attiecināmās izmaksas ir ES struktūrfonda finansējuma saņēmēja veiktās izmaksas struktūrfonda finansētā projekta ietvaros, kuras tiek daļēji finansētas no ES struktūrfonda atbilstoši apstiprinātajam tā finansētā projekta budžetam, kas noteikts saskaņā ar līgumu vai vienošanos par minētā projekta īstenošanu un atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes pieņemto lēmumu. To paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.952 “Kārtība, kādā sniedz un pārbauda informāciju par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu ietvaros un pieņem lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa iekļaušanu projektu attiecināmajās izmaksās” 2.punkts. 

Tādējādi PVN saskaņā ar ES prasībām no ES struktūrfondiem finansētajos projektos var tikt uzskatīts gan par projektu attiecināmajām izmaksām, gan par neattiecināmajām izmaksām atkarībā no tā, vai atbalsta saņēmējs – biedrība, var vai nevar atgūt samaksāto PVN no valsts budžeta, proti, var vai nevar atskaitīt priekšnodokli, pirms tam reģistrējoties VID PVN maksātāju reģistrā.

Atbalsta saņēmējam – biedrībai, iesniedzot projekta pieteikumu un aprēķinot projekta izmaksas, ir jābūt zināmam, vai PVN, kas tiks samaksāts par konkrētā projekta ietvaros iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, būs projekta attiecināmā vai neattiecināmā izmaksa. Tādēļ tai ir jāizvērtē, vai projekta ietvaros samaksātās, vai maksājamās pievienotās vērtības nodokļa summas var uzskatīt par attiecināmām izmaksām, vai arī tās atskaitāmas kā priekšnodoklis PVN likumā noteiktajā kārtībā, vienlaikus neuzskatot tās par attiecināmām izmaksām. 

Tādējādi, biedrībai ir jāvērtē, vai konkrētajā situācijā projektā PVN var tikt klasificēts kā projekta attiecināmā vai neattiecināmā izmaksa.

Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka biedrībām ir jāseko līdzi savai darbībai, proti, ja par biedrības pamatdarbību ir kļuvusi tās saimnieciskā darbība, kuru tā veic, gūstot peļņu, tad biedrībai ir jāmaina savs juridiskās personas statuss.