Lai īstenotu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķi, kas vērsts uz godīgas konkurences sekmēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu, VID veicis plašu datu analīzi un aprēķinājis nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī un atsevišķās tautsaimniecības nozarēs. Veiktie aprēķini neapstiprina vairākus sabiedrībā sastopamus mītus gan par aplokšņu algu maksātājiem, gan saņēmējiem, kā arī norāda uz citiem būtiskiem aspektiem.
Veicot aprēķinus par nedeklarēto nodokļu saistību apmēru valstī, īpaša uzmanība pievērsta tieši vienai no aktuālākajām un negatīvākajām tās izpausmēm – "aplokšņu" algām. Pretēji bieži lietotajam apgalvojumam, ka "visi uzņēmēji maksā algas aploksnē", ko nereti sevis attaisnošanai izmanto "aplokšņu" algu maksātāji, VID aprēķini liecina, ka regulāri aplokšņu algas saņem 25% no tiem, kas darbojas vispārējā nodokļu režīmā, un 19% no tiem, kas darbojas mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmā.
Lielākais aplokšņu algas apmērs ir tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība un sauszemes un cauruļvadu transports. 10 izplatītākajās nozarēs ir arī būvdarbi, ēdināšana, nekustamo īpašumu darījumu joma un datorprogrammēšana. MUN maksātājiem aplokšņu algas visbiežāk ir datorprogammēšanas jomā, juridiskajos un grāmatvedības pakalpojumos un individuālo pakalpojumu jomā kopumā.
Nereti izskan arī apgalvojums, ka "lielākā daļa darbinieku negrib saņemt algu legāli", taču dati liecina, ka lielākie aplokšņu algu riski ir konstatēti personu grupām, kurām jau tāpat ir lielāki diskriminācijas riski darba tirgū – galvenokārt pirmspensijas vecuma cilvēkiem un zemās kvalifikācijas darbiniekiem. Tas liecina, ka diemžēl šīs iedzīvotāju grupas var būt spiestas piekrist saņemt aplokšņu algas, lai gan tā nav viņu brīvprātīga izvēle.
Šie un arī turpmāk veiktie nodokļu plaisas aprēķini pieejami VID tīmekļvietnē sadaļā "Nozaru statistika", lai par to informētu konkrēto nozaru pārstāvjus, pētniekus un sabiedrību.
Nodokļu plaisa VID traktējumā ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Turpmāk VID plāno publicēt arī nodokļu plaisu kopējo apmēru un to attīstības dinamiku, nedeklarēto ienākumu saņēmēju demogrāfisko un ekonomisko profilu u.c. Šogad VID sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem uzsācis arī projektu uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās plaisas un pievienotās vērtības nodokļa plaisas novērtēšanai sadalījumā pa nozarēm. Šo pētījumu rezultāti gaidāmi 2018.gada beigās.
