Valsts ieņēmumu dienests ir sagatavojis metodisko materiālu “Par dažādu izmaiņu un iepriekšējo periodu kļūdu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē”. Publicējam 2.daļu – tajā par grāmatvedības politikas maiņu.  

Grāmatvedības politika ir sabiedrības grāmatvedības organizācijas dokuments, kurā noteikti saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principi, noteikumi un metodes.

Piemērs

SIA “XYZ” Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura sniedz vairumtirdzniecības pakalpojumus. Tās vadība apstiprinājusi šādu grāmatvedības politiku.

1. Vispārīgie principi

2. Ieņēmumu atzīšana un neto apgrozījums

Neto apgrozījums ir gada laikā pārdotās produkcijas vērtība bez piešķirtajām atlaidēm un pievienotās vērtības nodokļa.

Pārējie ieņēmumi tiek atzīti to rašanās brīdī, soda naudas un līgumsodi tiek atzīti to saņemšanas brīdī.

3. Pamatlīdzekļi

Visi pamatlīdzekļi sākotnēji tiek novērtēti iegādes vērtībā. Reizi x gados pārvērtētas ēkas un būves.

Pamatlīdzekļi ir uzrādīti iegādes vai pārvērtēšanas vērtībā, atskaitot nolietojumu. Nolietojumu aprēķina pēc lineārās metodes attiecīgo pamatlīdzekļu lietderīgās izmantošanas laika periodā, lai norakstītu pamatlīdzekļa vērtību līdz tā aplēstajai atlikušajai vērtībai lietderīgās izmantošanas perioda beigās, izmantojot šādas vadības noteiktas likmes:

 

(% gadā)

Ēkas un būves

X

Pārējās iekārtas, aprīkojums un transporta līdzekļi

X

4. Debitoru parādi

Debitoru parādi bilancē tiek uzrādīti neto vērtībā, no sākotnējās vērtības atskaitot speciālos uzkrājumus šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem. Speciālie uzkrājumi šaubīgiem un bezcerīgiem debitoru parādiem tiek veidoti gadījumos, kad vadība uzskata, ka to atgūšana ir apšaubāma.

Uzņēmumā vadība izstrādā grāmatvedības politiku, ņemot vērā:

  • Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasības;
  • Starptautisko grāmatvedības standartu prasības, ja sabiedrība atsevišķus gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem;
  • pieņemto praksi attiecīgajā nozarē, ja tā nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām.

Grāmatvedības politikai jābūt tādai, lai gada pārskats, kas sagatavots saskaņā ar tajā noteiktajiem principiem, sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem.

Lai nodrošinātu gada pārskatu lietotājiem iespēju salīdzināt gada pārskatus par vairākiem pārskata periodiem, grāmatvedības politikai jābūt konsekventai – to bez pamatota iemesla nedrīkst mainīt katru pārskata gadu.

Vismaz divus gadus pēc kārtas ieteicams piemērot vienu grāmatvedības politiku. Sabiedrībai grāmatvedības politika jāmaina, ja to nosaka izmaiņas normatīvajos aktos.

Piemērs

SIA “DEF” grāmatvedības politikā līdz 20X1.gadam bija noteikts, ka pārvērtējot ilgtermiņa ieguldījumus, vērtības palielinājumu iekļauj bilances pasīva iedaļas “Pašu kapitāls” postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve”.

20X1.gadā veikti grozījumi normatīvajos aktos, kas nosaka, ka tikai pārvērtējot pamatlīdzekļus, vērtības palielinājumu iekļauj bilances pasīva iedaļas “Pašu kapitāls” postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve”. Pārvērtējot pārējos ilgtermiņa ieguldījumus, šī metode nav piemērojama.

SIA “DEF” 20X2.gadā maina grāmatvedības politiku, nosakot, ka pārējo ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezultāts iekļaujams peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Grāmatvedības politika jāmaina, ja līdzšinējā grāmatvedības politika nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību un ja tādā veidā tiek nodrošināta atbilstošāka informācija par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem un finansiālo stāvokli.

Grāmatvedības politika jāmaina tad, ja sabiedrība kļūst par saistītu uzņēmumu un uzņēmumu grupā noteikti citi grāmatvedības uzskaites principi.

Piemērs

SIA “SCO” grāmatvedības politikā noteikts, ka pamatlīdzekļu nolietojums tiek aprēķināts pēc lineārās metodes. 20X1.gadā sabiedrība kļūst par koncerna meitas sabiedrību, kur grupai noteikta cita grāmatvedības politika attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu – nolietojums tiek rēķināts pēc apgrozības degresīvās metodes.

SIA “SCO” 20X1.gadā maina grāmatvedības politiku attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanu pēc grupas uzskaites metodes.

Par grāmatvedības politikas maiņu neuzskata gadījumus, kad grāmatvedības politika tiek papildināta, jo tiek uzsākti jauni, pēc būtības atšķirīgi darījumi.

Līdz 20X1.gadam SIA “OXY” galvenais darbības virziens ir pasažieru pārvadājumi, kas tiek nodrošināti, izmantojot vieglās automašīnas. SIA “OXY” grāmatvedības politikā noteikts, ka pamatlīdzekļa nolietojuma rēķināšanai tiek izmantota lineārā nolietojuma aprēķina metode.

Paplašinot darbību, 20X1.gadā SIA “OXY” sāk veikt arī kravu pārvadājumus. Grāmatvedības politikā tiek noteikts, ka smago transportlīdzekļu nolietojuma rēķināšanā tiek izmantota ražošanas vienību metode.

Šajā gadījumā sabiedrības grāmatvedības politika nav mainīta, bet papildināta.

Jaunas grāmatvedības politikas piemērošana perspektīvi

Ja jaunas grāmatvedības politikas ietekmi uz visiem iepriekšējiem periodiem nav iespējams noteikt, sabiedrība piemēro to finanšu pārskata informācijas atspoguļošanā perspektīvi, t.i. sākot ar datumu, kad šāds labojums praktiski iespējams.

Jaunu grāmatvedības politiku finanšu pārskata posteņu novērtēšanā piemēro perspektīvi, ja veikti grozījumi normatīvajos aktos un tajos noteikta pārejas kārtība uz jauno regulējumu.

Piemērs

SIA “CDO” grāmatvedības politikā, noteikts, ka bioloģiskie aktīvi tiek novērti pēc patiesās vērtības metodes.

20X1.gadā likumā, kas reglamentē gada pārskata sagatavošanu, veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka sākot ar 20X2.gada 1.janvāri sabiedrībām, kuras neatbilst kritērijam X, neparedz atzīt bioloģiskos aktīvus un novērtēt izmantojot patiesās vērtības metodi. Likumā noteikts, ka jaunās prasības, piemērojamas gada pārskatiem, sākot ar 20X2.pārskata gadu (sagatavojot gada pārskatus par periodu, kas sākas 20X2.gada 1.janvārī vai 20X2.kalendāra gada laikā).

Tā kā SIA “CDO” neatbilst kritērijam X, tad sabiedrība maina grāmatvedības politiku, nosakot, ka bioloģiskie aktīvi netiks vērtēti pēc SGS un tiks izmantotas likumā noteiktās dzīvnieku un augu uzskaites nosacījumi, tādējādi  tiks novērtēti pēc pārvērtēšanas metodes.

Grāmatvedības politikas maiņa tiek piemērota perspektīvi, t.i. bioloģisko aktīvu novērtēšana pēc pārvērtēšanas metodes tiek piemērota sākot ar 20X2.gadu. (Neveicot, korekcijas pārskata periodos līdz 20X2.gadam).

Jauno grāmatvedības politiku piemēro perspektīvi, arī tad, ja grāmatvedības politiku maina, lai sniegtu patiesāku un skaidrāku priekšstatu par sabiedrības saimnieciskās darbības rādītājiem, bet noteikt jaunās grāmatvedības politikas ietekmi uz iepriekšējiem periodiem praktiski nav iespējams:

  • jaunās grāmatvedības politikas ietekmi uz iepriekšējiem pārskata periodiem nevar noteikt, ja iepriekšējos periodos dati apkopoti tādā veidā, kas nav izmantojami, lai noteiktu jaunās grāmatvedības politikas ietekmi;

Piemērs

SIA “SOS” 20X1.gadā maina grāmatvedības politiku attiecībā uz uzkrājumu veidošanu šaubīgajiem debitoriem: visi neapmaksātie rēķini tiek dalīti grupās pēc apmaksas termiņiem: līdz 30 dienām, līdz 60 dienām, līdz 90 dienām. Saskaņā ar jauno grāmatvedības politiku, uzkrājumi tiek veidoti, izmantojot sekojošu aprēķinu: saskaita 30% no neapmaksāto rēķinu summas ar apmaksas termiņu līdz 30 dienām, 20% no neapmaksāto rēķinu summas ar apmaksas termiņu līdz 60 dienām un 10% no neapmaksāto rēķinu summas ar apmaksas termiņu līdz 90 dienām.

Līdz 20X1.gadam visu rēķinu apmaksas termiņš bija 15 dienas un uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem tika veidoti, pamatojoties uz katra debitora individuālo izvērtēšanu.

Tā kā līdz 20X1.gadam sabiedrībā jauno uzkrājumu veidošanas principu nav iespējams piemērot, jo debitoru parādi netika grupēti pēc apmaksas termiņiem, tad jauno grāmatvedības politiku nav iespējams piemērot ar atpakaļejošu spēku, bet tikai perspektīvi.

  • jaunās grāmatvedības politikas ietekmi uz iepriekšējiem pārskata periodiem nenosaka (un to nav lietderīgi noteikt), ja mainījusies aplēse, kas ir kritērijs jaunajā grāmatvedības politikā bet tā, ņemot vērā dažādus apstākļus nevar būt piemērojama iepriekšējos periodos;

Piemērs

SIA “XYZ” nodarbojas ar ledusskapju tirdzniecību, nodrošinot garantijas remontu 1 gadu pēc ledusskapja pārdošanas. Saskaņā ar gūto pieredzi, garantijas remonts nepieciešams 5% no pārdotajiem ledusskapjiem, uz ko pamatojoties tika veidoti uzkrājumi garantijas remontiem.

Līdz ar augstākas kvalitātes ledusskapju ieviešanu tirgū 20X1.gadā, būtiski (tikai 2% no pārdoto vienību skaita) samazinājies to ledusskapju skaits, kam nepieciešams garantijas remonts, tāpēc līdzšinējā aplēse, kas izmantota sabiedrības grāmatvedības politikā nav pamatota.

Nākamajā 20X2.gadā gadā SIA "XYZ" maina grāmatvedības politiku attiecībā uz uzkrājumu garantijas remontiem veidošanu, kur tiek izmantota jaunā aplēse.

Šajā gadījumā jaunās grāmatvedības politikas ietekmi uz iepriekšējiem periodiem nenosaka, jo mainījusies aplēse.

  • praktiski neiespējama jaunas grāmatvedības politikas piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir arī tad, ja tās piemērošanai nepieciešams:
  • iegūt informāciju, kas bija spēkā darījuma norises datumā, bet iegūt šo informāciju nav iespējams;
  • iegūt informāciju, kas ir bijusi pieejama tikai līdz brīdim, kad finanšu pārskati apstiprināti.

Piemērs

20X1.gada 1.janvārī SIA “LED” maina grāmatvedības politiku attiecībā uz pamatlīdzekļu uzskaiti. Saskaņā ar jauno grāmatvedības politiku turpmāk ēkas (ražošanas cehi) un tajās iebūvētie lifti tiks uzskaitīti kā atsevišķi pamatlīdzekļi un ēku un liftu sākotnējās vērtības noteikšanai paredzēts izmantot sertificēta vērtētāja pakalpojumus.

Daļai no ražošanas cehiem līdz grāmatvedības politikas maiņai veikti būtiski rekonstrukcijas darbi un profesionālajam vērtētājam nav iespējams noteikt ēku un liftu sākotnējo vērtību rekonstruētajiem objektiem.

Jaunā grāmatvedības politika nav piemērojama ar atpakaļejošu spēku, jo nepieciešams iegūt tādu informāciju par iepriekšējiem periodiem, kas būtiski mainījusies un nav iegūstama.

Ja jauna grāmatvedības politika tiek piemērota perspektīvi, sabiedrība finanšu pārskata pielikumā sniedz informāciju par:

  • tiesību aktu (minot nosaukumu, izmaiņas un pieņemšanas datumu), ja tas ietekmējis noteikt jauno grāmatvedības politiku;
  • atbilstību patiesa un skaidra priekšstata sniegšanai, ja tas ietekmējis noteikt jauno grāmatvedības politiku;
  • grāmatvedības politikas maiņas būtību;
  • apstākļiem, kas noteikuši to, ka jaunās grāmatvedības politikas piemērošana ar atpakaļejošu spēku nav bijusi iespējama.

Nākamajā publikācijas daļā tiks aplūkota jaunas grāmatvedības politikas piemērošana ar atpakaļejošu spēku.