VID skaidrojums par grozījumiem noteikumos par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju

Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informatīvo materiālu par grozījumiem MK 21.10.2003. noteikumos Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585), kas publicēti 2013.gada 17.janvāra laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr.12 (4818) un stājas spēkā 2013.gada 18.janvārī.

MK noteikumos Nr.585 veikti šādi grozījumi:

1. MK noteikumi Nr.585 ir papildināti ar 8.⁴punktu, kurā noteikts, kas ir skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss šo noteikumu izpratnē. Skaidrās vai bezskaidrās naudas avanss ir uzņēmuma darbiniekam (arī valdes loceklim vai īpašniekam) izsniegta skaidra vai bezskaidra nauda, kas paredzēta uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai. Piemēram, uzņēmuma darbiniekam izsniegti naudas līdzekļi komandējuma izdevumu segšanai vai kancelejas preču iegādei. Cita veida skaidrās vai bezskaidrās naudas maksājumi, kas nav paredzēti uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai (piemēram, darba algas avansa maksājumi, aizdevumi un zemnieku saimniecības īpašnieka personiskajam patēriņam izņemtie naudas līdzekļi) nav uzskatāmi par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansiem šo noteikumu izpratnē.

2. MK noteikumi Nr.585 ir papildināti ar 9.¹ un 9.²punktu.

Noteikumu 9.¹punktā noteikta papildu izvēles iespēja uzņēmumiem, kas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu, kurš izteikts ārvalstu valūtā, izmanto arī kā attaisnojuma dokumentu, uz kuru pamatojoties tiek veikti ieraksti grāmatvedības reģistros. Lai iegrāmatotu šādu dokumentu, tajā norādītās PVN summas pārrēķināšanai latos var izmantot arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) publicēto valūtas kursu,kas ir spēkā darījuma dienas sākumā, tādejādi atkāpjoties no līdzšinējās kārtības, kas paredzēja vienīgi Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa piemērošanu.

Noteikta kārtība, kādā ārvalsts valūtā izteikto PVN pārrēķina latos, izmantojot ECB publicēto valūtas kursu:

• ja PVN rēķins izteikts valūtā, kas nav EUR, pārrēķinot PVN, tā summu dala arECB publicēto attiecīgās valūtas kursu un reizina ar tās publicēto lata kursu;

Piemērs

Sagatavots PVN rēķins, kurā norādītā summa ir 10 000 USD, tajā PVN –  1735,53 USD.

Darījuma dienas sākumā spēkā esošais ECB noteiktais USD kurss pret EUR ir 1,2961 un Ls kurss pret EUR – 0,6963. PVN pārrēķinot latos, izmantojot ECB noteikto valūtas kursu ir 932,37 Ls (1735,53 / 1,2961 x 0,6963).

• ja PVN rēķina vērtības mērs ir EUR, pārrēķinot PVN, tā summu reizina ar ECB noteikto lata kursu.

Piemērs

Sagatavots PVN rēķins, kurā norādītā summa ir 550 EUR, tajā skaitā PVN - 95,45 EUR. ECB noteiktais lata kurss pret EUR – 0,6963. PVN, pārrēķinot latos, izmantojot ECB noteikto valūtas kursu, ir 66,46 Ls (95,45 x 0,6963).

Noteikumu 9.²punktā noteikts, ka katra pārskata gada beigās ārvalstu valūtā izteikto kontu atlikumu summas pārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam attiecīgās ārvalsts valūtas kursam pret latu pārskata gada pēdējā dienā. Tādejādi pēc Latvijas Bankas noteiktajiem valūtas kursiem pārskata gada pēdējā dienā pārrēķināmi uzņēmuma skaidrās un bezskaidrās naudas atlikumi ārvalstu valūtā, kā arī prasījumi un saistības, par kuriem norēķini veicami ārvalstu valūtā.

3. Ar grozījumiem MK noteikumu Nr.585 41.punkts izteikts jaunā redakcijā un noteikumi papildināti ar 41.¹punktu, redakcionāli precizējot un papildinot noteikumus par grāmatvedības organizācijas dokumentiem.

Noteikumu 41.2.apakšpunktā papildināta norma par norēķināšanās kārtību par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu. Noteikts, ka pārskatu par skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu izlietojumu iesniegšanas termiņus nosaka, ņemot vērā nodokļus reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos termiņus. Piemēram, likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktais, ka algota darba ienākumam pielīdzina arī izsniegto skaidrās vai bezskaidrās naudas avansu, ja par to nav veikts norēķins 90 dienu laikā no avansa izsniegšanas dienas vai pēc komandējuma beigām.

Noteikumu 41.¹3.apakšpunktā noteikts, kāda informācija sniedzama uzņēmuma grāmatvedības politikā, kas ir viens no grāmatvedības organizācijas dokumentiem.

Uzņēmuma grāmatvedības politikā norāda saimniecisko darījumu, faktu, notikumu un finanšu pārskata posteņu uzskaites, novērtēšanas un atspoguļošanas principus, metodes un noteikumus (piemēram, pamatlīdzekļu novērtēšanas un nolietojuma aprēķināšanas metodes, debitoru parādu, krājumu novērtēšanas metodes, uzkrājumu veidošanas noteikumi).

4. MK noteikumi Nr.585 papildināti ar 42.³punktu, kas nosaka, ka kapitālsabiedrība, kuras grāmatvedību kārto tās vienīgais īpašnieks, ir atbrīvota no noteikumu 41.4.apakšpunktā un 43.punktā minētā attaisnojuma dokumentu apgrozības apraksta vai shēmas sagatavošanas.