Eiro ieviešanas nianses grāmatvežiem

Gatavojoties eiro ieviešanai, skaļi un plaši tiek iztirzātas problēmas, kas sagaida tirgotājus — kases aparātu nomaiņa, cenas divās valūtās u.tml., atzīstot, ka pārdevējiem būs liels stress jaunos apstākļos – citas cenas, cita valūta, darbs ar divām valūtām vienlaicīgi utt. Bet — eiro ieviešana skar ne tikai tirgotājus! Tas skar jebkuru no mums, gan kā indivīdu (jauna, mums nepazīstama valūta, kredītu konvertācija, iespējamā cenu celšanās u.c.), gan kā darbinieku. Šoreiz gribu runāt par grāmatvežiem un visiem citiem uzskaites darbiniekiem.

Mēs ļoti labi saprotam, ka daudzos uzņēmumos grāmatvedis ir cilvēks, kas rūpējas par normatīvo aktu izmaiņu ieviešanu darba vietā, bet vadību interesē – lai viss notiek atbilstoši izmaiņām. Eiro ieviešana nebūs izņēmums.

Kam jāpievērš uzmanība grāmatvedības uzskaites darbiniekiem jau šobrīd

Grāmatvedības sistēmas atbilstība eiro ieviešanai

Jāizpēta sava grāmatvedības sistēma un jānoskaidro, vai tā atbildīs uzskaites prasībām eiro ieviešanas dienā 2014. gada 1. janvārī, proti:

• kā notiks pāreja uz eiro grāmatvedības sistēmā — vai visi vēsturiskie grāmatvedības dati tiks konvertēti uz eiro, tikai daļa datu vai tikai grāmatvedības kontu atlikumi?
• kurā brīdī notiks pāriešana uz eiro — 2013.gada beigās, 2014.gada sākumā?
• vai ieviešanas laikā būs iespējams kārtot uzskaiti?
• cik maksās eiro ieviešana grāmatvedības sistēmā?
• cik ilgu laiku tas prasīs — stundu, dienu, u.tml?
• vai uzskaiti varēs veikt eiro?
• vai atskaites būs iespējams iegūt eiro?
• vai iepriekšējo periodu dati tiks saglabāti latos un vai būs iespējams par to periodu iegūt atskaites latos?
• vai iespējams izdrukāt rēķinu un pavadzīmi tā, kā paredzēts jau no 2013.gada 1.oktobra?
• kādā veidā tiks saglabāta informācija par darbiniekiem un darba samaksu?
• kā tiks aprēķināta vidējā izpeļņa 2014.gada pirmajā pusgadā?
• kā tiks saglabāta pamatlīdzekļu uzskaite?
• u.t.t.

Izveidojiet sarakstu ar lietām, kas jāpajautā savas grāmatvedības sistēmas veidotājiem vai uzturētājiem.

Lai arī šķiet, ka līdz 1. janvārim ir pulka laika, tā nemaz nav. Laiks, kā zināms, skrien vēja spārniem. Turklāt grāmatvedības sistēmai pārejai uz eiro ir jābūt gatavai jau šī gada septembrī, jo no 1. oktobra ir jaunas prasības, kas nosaka attaisnojuma dokumentos fiziskām personām norādāmo informāciju.

Grāmatvedības prasības cenu paralēlās atspoguļošanas periodā

No šī gada 1.oktobra sākas cenu paralēlās atspoguļošanas periods (no 01.10.2013. līdz 30.06.2014.), kurā visas cenas veikalos, distances tirdzniecības vietās, viennolūka maksājuma instrumentos un tirdzniecībā ārpus pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas preču un pakalpojumu cenas norāda, ievērojot prasības cenu norādīšanai paralēlās atspoguļošanas periodā — latos un eiro, kā arī izsniedzot patērētājam – fiziskai personai norēķina dokumentu – rēķinu, darījuma kopsummu norāda latosun eiro, ievērojot Eiropas Savienības Padomes (EP) noteikto maiņas kursu un Euro ieviešanas kārtības likuma 6.pantā noteiktos noapaļošanas principus.

Ko tas nozīmē?

Tas nozīmē to, ka, izrakstot fiziskai personai norēķinu dokumentu (pavadzīmi, rēķinu) par sniegto pakalpojumu vai pārdoto preci, gala summa jānorāda arī eiro! Turklāt izmantojot nevis Latvijas Bankas (LB), bet gan EP noteikto oficiālo maiņas kursu, kas būs zināms apmēram jūlija vidū.

Tātad — jānoskaidro vai:

• šo eiro kursu būs iespējams sistēmā norādīt?
• no grāmatvedības sistēmas būs iespējams izdrukāt fiziskai personai dokumentu, kurā gala summa norādīta eiro pēc cita kursa, nekā juridiskai personai?

Piemērs

Telpu nomas pakalpojumu rēķins:

• juridiskai personai no 01.10.2013. norādāmā informācija nemainās, gala summa tiek konvertēta pēc LB noteiktā kursa (uzņēmumā noteikts, ka gala summas vienmēr tiek konvertētas eiro):

• savukārt fiziskai personai izrakstītajā rēķinā gala summa jākonvertē pēc EP^* noteiktā kursa

^*EP noteiktais kurss 0,855 izmantots tikai piemēra pēc

Kas ir stress

Dažādo stresa definīciju vidū ir viena, kas guvusi plašu atzinību un, iespējams, sniedz informāciju, kas mums ļauj labāk saprast šo jēdzienu:

Stress ir būtiska (uztverama) nevienlīdzība starp prasībām un (indivīda) atbildes spējām uz tām tādos apstākļos, kuros nespēja apmierināt šīs prasības izraisa (uztveramas) sekas.

Saskaņā ar šo definīciju stress rodas gadījumos, kad cilvēks jūt, ka apkārtējās vides prasības ir augstākas nekā viņa spējas tās apmierināt, un saredz šajā situācijā draudus savai stabilitātei, t. i., jūt, ka viņš zaudē kontroli pār situāciju. Darba vidē parasti šāda situācija rodas, kad nodarbinātie jūt, ka vairs nespēj izpildīt savus darba uzdevumus, piemēram, ja ir pārāk liels darba apjoms, kuru nevar paspēt paveikt noteiktajās darba stundās. Šī definīcija norāda uz nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp realitātes prasībām un cilvēka spējām šīs prasības apmierināt. Vēl viens svarīgs aspekts, ko aplūko stresa definīcija, ir veids, kā cilvēks uztver situāciju. Šķiet, reālajai jeb objektīvajai situācijai stresa izcelsmē nav tik lielas nozīmes, kā situācijai, kādu to piedzīvojis un izjutis pats cilvēks.

Daudzās stresa situācijās ir raksturīgi, ka stress sākas un pamazām pāriet, jo cilvēks akūtu situāciju ir pārcietis (piemēram, tuva radinieka nāvi) un pēc tās atlabst, savukārt darba vidē bieži stress nebeidzas, līdz ar to cilvēks šim darba vides riska faktoram ir pakļauts ilgstoši (piemēram, neskaidri darba uzdevumi, u. c.).

Situācijas, apstākļi vai jebkādi citi stimuli, kas tiek uztverti kā draudi un rada un veicina stresu, tiek dēvēti par stresoriem. Eiro ieviešana ir viens no stresoriem, jo jebkādi nezināmi nākotnes faktori rada stresa situācijas.

Organisms vienmēr atrodas nelielā stresa stāvoklī, kas noteiktās situācijās palielinās, atstājot vai nu labvēlīgu, vai postošu ietekmi atkarībā no tā, vai organisma reakcija ir pietiekama kādas noteiktas prasības apmierināšanai, vai arī pārāka ir šī prasība. Līdzsvara pakāpe ir atkarīga no individuālajiem faktoriem (fizioloģiskā un psiholoģiskā stāvokļa) katrā situācijā un pieredzē. Noteikts stresa līmenis stimulē organismu un ļauj tam sasniegt savu mērķi, atgriežoties normālajā stāvoklī, kad stimuls ir pārtraukts.

Organisma adaptācijas centienos izšķir trīs fāzes:

• trauksmes fāze — parādoties briesmām jeb stresoram, veidojas trauksmes reakcija, kuras laikā pazeminās pretestība, sāk vājināties imunitāte;
• pretestības/adaptācijas fāze — tajā organisms cenšas pārvarēt situāciju, pielāgoties vai pretoties kairinātājam vai draudu faktoru klātbūtnei;
• paguruma fāze — ja cilvēka resursi ir nepietiekami, lai sasniegtu noteiktu adaptācijas līmeni, iestājas paguruma fāze, kas var radīt arī psihosomatiskos traucējumus, cilvēks kļūst pastiprināti uzņēmīgs pret dažādām slimībām (piemēram, vīrusiem), var saasināties hroniskās slimības.

Kas notiek, ja spiediens saglabājas un mēs no trauksmes fāzes pārejam pretestības stāvoklī? Cilvēks sāk sajust diskomfortu (muskuļu spriedzi, sirdsklauves u.tml.). Ja stresora iedarbība turpinās, iestājas paguruma stāvoklis ar iespējamām funkcionālām un/vai organiskām izmaiņām orgānos, tās ir tā saucamās adaptācijas slimības, šie simptomi izraisa uztraukumu, kas savukārt saasina simptomus, tādējādi radot noslēgtu apburto loku.

Kādas stresa situācijas sagaida grāmatvežus eiro ieviešanu gaidot?

Galvenais stresors— jaunā valūta. Jaunā valūta ne kā naudas banknote, bet kā summas, ar kurām būs jāstrādā grāmatvedībā. Kā tas izpaudīsies? Pavisam elementāri — līdz šim strādājot, katrs grāmatvedis puslīdz pārzina grāmatvedības datu atlikumus latu vienībās un uzmetot aci ciparam uzreiz zina, vai tas ir pareizs, vai nē. Mainoties valūtai, mainīsies arī katra skaitļa vērtība, un tas nozīmē, ka skaitļi kļūs neatpazīstami.

Piemērs

Debitoru atlikumi uz 31.12.2013.:

Atlikumi uz 01.01.2014. tiem pašiem debitoriem jau eiro:

Tie ir jau pavisam citi skaitļi un praktiski nav atpazīstami! Jāņem vērā, ka tieši tāda pat situācija būs, strādājot ar visiem pārējiem grāmatvedības datiem, piemēram pirmo (janvāra mēneša) algu aprēķins, kurā katrs skaitlis prasīs divreiz lielāku uzmanību, jo visas ierastās summas būs pavisam citādākas.

Otrs stresors, kas cieši saistīts ar pirmo — darbs pirmos mēnešus divās valūtās — latos un eiro — paralēli. Darbs ar divām valūtām vienlaicīgi būs visu to laiku, kamēr tiks sagatavots 2013.gada pārskats. Visu to laiku būs jāpārslēdz uzmanība grāmatvedības datos no eiro uz latiem, jāspēj pārredzēt un salīdzināt skaitļi vienā periodā (2013.gadā) latos, citā periodā (2014.gadā) jau eiro.

Trešais stresors — nepārliecinātība par datu pareizību. Strādājot ar jauno valūtu, neizbēgami mocīs šaubas par datu pareizību — vai algas aprēķinātas pareizi, vai nodokļi aprēķināti pareizi, vai atlikumi pareizi utt.

Ceturtais stresors — vai darbs tiks paspēts paveikt laikā. Iepriekš minētie stresori (sveša valūta, uztraukums un šaubas par rezultāta patiesumu) radīs šo — bailes nepaspēt darbu paveikt savlaicīgi — vai paspēšu aprēķināt algas savlaicīgi, vai paspēšu sagatavot PVN deklarāciju savlaicīgi utt.

Protams, katram cilvēkam var rasties vēl papildu un citādāki stresori, bet iepriekš nosauktie diemžēl piemeklēs mūs visus. Mums jābūt gataviem un jāzina, kā izvairīties no pārlieku liela stresa, lai nesaslimtu.

Kā izvairīties no stresa?

1. Jāatrod cēloņi, kas izraisa stresu. Neizprotot sava stresa cēloņus, pūloties samazināt stresu, bet ignorējot patieso problēmu, varam neapzināti pakļaut sevi vēl lielākam stresam;
2. Jāpiekopj veselīgs dzīvesveids — jāēd veselīgs uzturs, pietiekami jāizguļas, jālieto vitamīni. Jāatrod laiks atpūtai un sevis sakārtošanai. Atpūties organisms labāk spēs pārvarēt stresu. Varbūt šis ir tas laiks, lai lieku reizi satiktos ar tuviem un mīļiem cilvēkiem?
3. Jāmēģina efektīvi plānot laiku. Stresojot, mēs nereti lieki tērējam laiku un resursus, veicot nenozīmīgus uzdevumus, svarīgas lietas nobīdot malā. Tieši otrādi — jāsāk ar nopietniem, varbūt pat ne visai patīkamiem pienākumiem. Paveicot grūtākos darbus, mēs ar mazāku piepūli tiksim galā ar vienkāršākiem pienākumiem;
4. Jāapzinās savu iespēju robežas un neuzņemties pārāk daudz. Mēs visi esam tikai cilvēki, mums ir savas iespēju robežas, ko nevajag ignorēt. Jācenšas iemācīties atteikt un neuzņemties citu kolēģu darbus — visiem ir grūti, mēs neesam roboti, kas spēj izdarīt vairāk, nekā mēs to varam;
5. Jācenšas izvairīties no nevajadzīgiem konfliktiem un pieņemt lietas tādas, kādas tās ir. Mums jau tāpat pietiks stresa, kāpēc uztraukties par to, ko mēs varbūt nemaz nevaram mainīt? Jācenšas vienoties ar kolēģiem, jo tas mūs pasargā no lieka stresa;
6. Jācenšas domāt pozitīvi. Tas, protams, nav viegli, bet reizēm, paskatoties uz lietām pavisam no cita skatupunkta, var rast labu risinājumu problēmai;
7. Stresa situācijās jāaizvairās no apreibinošu vielu lietošanas. Izmantot alkoholu, nikotīnu un kofeīnu kā stresa noņēmēju ir ļoti aplams un riskants solis. Pārlieku daudz kafijas dienā vai glāze vīna katru vakaru var radīt atkarību un papildu veselības problēmas.

Jāpieņem eiro ieviešana kā neizbēgams process un jācenšas sevi lieki neiespaidot — pirmie mēneši būs grūti, bet mēs tiem varam sagatavoties! Kā? Jāmēģina pēc iespējas vairāk izmantot grāmatvedības sistēmu iespējas veidot atskaites citās valūtās, šajā gadījumā – eiro. Ja mums ir daudz klientu, ar kuriem norēķini ir eiro, jācenšas salīdzināt dati abās valūtās vienlaicīgi, t.i., izveidot atskaiti latos un eiro un mēģināt izveidot skaitļu atpazīšanas principus.

Piemērs

Izveidojam datu tabulu apaļu skaitļu uztveršanai:

Vizualizējot salīdzināmos skaitļus un atrodot likumsakarības, vieglāk tos atpazīt. Piemēram, ielāgojot, ka 250 Ls ir gandrīz 350 eiro, pie 500 Ls pieliekot 200 būs gandrīz vajadzīgais skaitlis eiro, 700 Ls ir gandrīz 1000 eiro, utt.

Jāatceras, ka dažas summas latos rada asociāciju, ka summa ir eiro, galvenais nesajaukt!

Piemērs

Atrodot un iegaumējot zināmas līdzības, mēs sev palīdzēsim tikt galā ar stresu!

Priekšdarbi

Vasara ir grāmatvežiem daudz maz mierīgs laika posms, tāpēc vajag veikt priekšdarbus un sagatavoties pārejai uz eiro valūtu:

1. Nepalaist garām datumu, kad EP noteikts oficiālo maiņas kursu! Orientējoši — 15.jūlijs;
2. Izveidot dažādas datu tabulas, kurās summas tiks konvertētas eiro pēc EP noteiktā kursa:

• tabulu ar algām eiro;
• izveidot piemēru ar algu un algas nodokļu aprēķinu eiro;
• izveidot tabulu ar pamatlīdzekļu sarakstu un visām kartītē iekļautajām summām, kā arī veikt pārrēķinu uz eiro;

3. Jāizvērtē, kādas datu tabulas izveidot skaitļu konvertācijai uz eiro, lai atvieglotu darbu nākamā gada sākumā;
4. 2013.gada pārskatā uzrādītās summas konvertēt eiro;
5. Debitoru salīdzināšanu veikt jau septembrī – oktobrī, lai nepieciešamības gadījumā, stipri vecu parādu summas jau savlaicīgi konvertētu eiro pa parādu dokumentiem, u.t.t.

Ja būsiet sagatavojuši tabulu ar jautājumiem Jūsu grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem vai uzturētājiem, saņēmuši nepieciešamās atbildes, būs daudz vieglāk saprast, kādi priekšdarbi jāveic, lai eiro ieviešanas brīdī, stresa būtu pēc iespējas mazāk.

Brīdināt nozīmē apbruņot! Esmu Jūs nedaudz brīdinājusi. Apbruņošanās — Jūsu pašu rokās.

Lai mums pāriešana uz jauno valūtu būtu pēc iespējas mazāk stresaina!