Šajā publikācija lasiet par to, kad nepieciešams veidot grāmatvedības aplēses, kādos gadījumos jāveic aplēšu maiņa, kā izvērtēt, vai veicama aplēšu vai grāmatvedības politikas maiņa, un kā to atspoguļot finanšu pārskatā.

Š.g. 5. martā aizsākām publikāciju par uzkrāto atvaļinājumu izmaksu atspoguļošanu finanšu pārskatā. Var rasties jautājums par to, kā finanšu pārskatos atspoguļot informācijas maiņu par uzkrātajām atvaļinājumu izmaksām - kā grāmatvedības politikas maiņu, kļūdas labojumu vai tikai salīdzināmās informācijas pārklasificēšanu? Publikācijas turpinājumā lasiet par kļūdu labojumu atspoguļošanu finanšu pārskatā.

Šajā publikācijā lasiet par uzkrāto atvaļinājumu izmaksu atzīšanas pamatu, par to aprēķināšanu un grāmatošanu, kā arī par to, vai finanšu pārskatu bilancēs uzkrāto atvaļinājumu izmaksu saistības klasificējamas kā uzkrājumi vai uzkrātās saistības.

Kārtība, kādā uzņēmuma finanšu pārskatos atspoguļojams ilgtermiņa aktīvu iegādei, izveidošanai vai būvniecībai saņemtais finansiālais atbalsts, noteikta Ministru kabineta 2004. gada 15. jūnija noteikumos Nr.537 Kārtība, kādā finanšu pārskatos atspoguļojams valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālais atbalsts (finanšu palīdzība), ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā. Šajā publikācijā lasiet izvērstu skaidrojumu par to, kā pareizi grāmatvedībā atspoguļot saņemto finansiālo atbalstu ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai.

Ik gadu, noslēdzot pārskata periodu, aktualizējas jautājums par sabiedrības mantas, prasījumu un saistību stāvokļa inventarizāciju. Ar šo procesu saistītos jautājumus regulē likums Par grāmatvedību un LR Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr. 585), tomēr normatīvajos aktos pieejamā informācija ir vispārīga un nesniedz praktiski nepieciešamos skaidrojumus un atbildes uz ikdienā bieži uzdotiem jautājumiem.

Saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.1 Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes (LGS Nr.1) definīciju saistības ir uzņēmuma pašreizējs pienākums, ko radījuši pagātnes notikumi, ja ir sagaidāms, ka šo pienākumu izpildot, uzņēmums zaudēs ekonomiskā izdevīguma resursus.

Likvidējamas sabiedrības gada pārskata sastādīšanai tiek ievērots likums Par grāmatvedību, Gada pārskatu likums (GPL) un Latvijas Grāmatvedības standarti (LGS). GPL 4. panta 3. daļā noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Ievērojot šā panta 3. daļu, ja atbilstoši GPL sastādītā gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, ir jāsniedz papildu informācija gada pārskata pielikumā.

 

Šajā publikācijā sniegsim praktisku piemēru, kā no grāmatvedības datiem pēc iespējas vienkāršāk un ērtāk nonākt līdz naudas plūsmas pārskatam.

Naudas plūsma ir gada pārskata sastāvdaļa, kas nepelnīti grāmatvežu vidū ir noniecināta, kā ne pārāk informatīvs materiāls. Patiesībā naudas plūsmas pārskats ir pārskats, kas ir svarīga analītiska informācija, dod iespēju izzināt sabiedrības spēju radīt, ģenerēt naudu, lai nodrošinātu veiksmīgu saimniecisko darbību. Ne velti mazo sabiedrību vadība, kas paši nodarbojas ar operatīvā darba vadīšanu, bieži tieši ar naudas plūsmu asociē savus priekšstatus par sabiedrības finansiālo stāvokli un, saņemot no grāmatveža peļņas vai zaudējumu aprēķinu, izrāda izbrīnu par peļņas esamību, bet naudas neesamību.