Ieņēmumu atzīšana ir viena no sarežģītākajām procedūrām, it īpaši, ja darījumā iesaistīta vairāk nekā viena puse. Šādos darījumos, atzīstot ieņēmumus, uzņēmumiem nereti jāsastopas ar jautājumu, vai visa rēķina summa ir uzņēmuma ieņēmumi. Vai uzņēmums ir aģents (starpnieks)? Kādas tiesību normas piemērot, lai atbildētu uz šiem jautājumiem?

Dibinot uzņēmumu, kapitālā tika ieguldīts nekustamais īpašums (pamatlīdzeklis). Pagājušajā gadā tika konstatēts būtisks šī nekustamā īpašuma patiesās vērtības samazinājums, līdz ar to tika veiktas pamatlīdzekļa vērtības korekcijas grāmatvedībā (D 82xx Ārkārtas izdevumi, K 12xx Nekustamais īpašums). Bet šogad tika veiktas izmaiņas komercreģistrā, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu (daļu dzēšana) par līdzīgu summu. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos rakstīts, ka naudas summa, par kādu samazināts pamatkapitāls, tiek izmaksāta uzņēmuma dalībniekam. Kā pareizāk atspoguļot šo pamatkapitāla samazināšanu grāmatvedības uzskaitē un vai šī pamatkapitāla samazināšana ietekmē arī uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), un tā ir jāatspoguļo UIN deklarācijā?

Uzņēmums (apbūves tiesīgais) ir noslēdzis līgumu par apbūves tiesības piešķiršanu (zemes noma) uz neapbūvētu zemi ar mērķi uzbūvēt noliktavu. Līgums ir noslēgts uz 25 gadiem. Noliktavas būvniecība ilgs vienu gadu un pēc nodošanas ekspluatācijā tiks izmantota 24 gadu laikā. Līguma beigās apbūves tiesīgajam vai nu jāatbrīvo zeme no ēkas, vai bez atlīdzības jānodod zemes īpašniekam uz zemes uzbūvētā noliktava ar visiem tās piederumiem (inženierkomunikācijām un/vai inženierbūvēm). Vai līguma uzsākšanas datumā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā apbūves tiesīgais drīkst atzīt nomāto aktīvu (zemes nomu) ilgtermiņa ieguldījumu sastāvā? Kā pareizi veikt šāda līguma uzskaiti?

Pakalpojuma saņēmējs izsniedz pakalpojuma sniedzējam degvielu. Pakalpojuma sniedzējs savukārt, izrakstot rēķinu par pakalpojumu, samazina summu par izsniegto degvielu. Vai šāda prakse ir pieļaujama un kādi dokumenti nepieciešami darījumu dokumentēšanai? Degvielas izsniedzējs ir būvniecības uzņēmumus (nav akcīzes preču licences), degvielu pērk no licencēta degvielas tirgotāja savai saimnieciskajai darbībai un izsniedz tikai tādu daudzumu, kas nepieciešams pakalpojuma nodrošināšanai. Raugoties uz šo darījumu no akcīzes preču aprites kārtības puses, vai degvielas izsniegšanai pakalpojuma sniedzējam, lai samazinātu pakalpojuma cenu, ir nepieciešama licence?

Aizvien biežāk presē lasām par kolektīvām atlaišanām un būtiskām uzņēmumu restrukturizācijām Covid-19 iespaidā. Līdzīgas ziņas izskan gan pie mums, gan citviet pasaulē. Ko restrukturizācija un atlaišana nozīmē uzņēmuma grāmatvedim un finanšu vadībai? Tā ir savlaicīga izmaksu atzīšana, kā arī atbilstošu uzkrājumu veidošana.

Tuvojas ikgadējais termiņš – 1. jūnijs – Valsts ieņēmumu dienesta paziņojumiem par fiziskām personām izsniegtajiem aizdevumiem. Laiks atcerēties aizdevumu darījumus ar fiziskām personām 2019. un arī 2018. gadā.

SIA "Z" sniedz veselības aprūpes pakalpojumus un saņem apmaksu gan skaidrā naudā, gan ar maksājuma kartēm, un noformē elektronisko kvīti. Saskaņā ar PVN likumu 52. pantu SIA nav reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. Kad un vai vispār SIA "Z" būtu jāiegādājas un jāstrādā ar kases aparātu?

Radās nesapratne, kur bilancē jāliek aizdevuma atlikums uz 2019. gada 31. decembri. Ir divi saistīti uzņēmumi – SIA “A” un SIA “B” –, kas pieder vienai fiziskai personai. Tātad šai personai pieder visi 100% kapitāla daļu no abiem uzņēmumiem. SIA “A” 2019. gada vidū aizdeva uzņēmumam SIA “B” īstermiņa aizdevumu. Sakiet, lūdzu, kurā bilances postenī SIA “A” jāliek šī aizdevuma atlikums, jo tas nav īstermiņa aizdevums sabiedrības līdzīpašniekiem un vadībai, radniecīgo sabiedrību parādi, asociēto sabiedrību parādi.

Nodokļu piemērošanas jautājumi ārkārtējās situācijas laikā nes dažādus izaicinājumus uzņēmumu vadībai, grāmatvežiem un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem. Uzņēmumiem rodas izmaksas saistībā ar darbiniekiem un ikdienas saimnieciskās darbības pielāgošanu jaunajiem apstākļiem, kas bez Covid-19 izraisītiem blakusapstākļiem nebūtu radušās. Kā kvalificēt šīs izmaksas un kā piemērot nodokļus?

Mūsu sabiedrība nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Sadarbības partneris SIA “Cirkle K”, izrakstot degvielas apmaksas rēķinus, tajā norāda “Karte: maksa – soda nauda”, bet nav atšifrējuma, par kuru neapmaksāto rēķinu soda nauda piemērota. Saprotams, ka šajā Covid-19 laikā tiek kavētas rēķinu apmaksas, bet neskaidrība ir par to, vai rēķinā var norādīt soda naudu, to neatšifrējot un nenorādot rēķina numuru un periodu, par kuru tas ir. Kā rēķinā pareizi noformēt sodu?

Uzņēmuma gada pārskata periods ir no 1. februāra līdz 31. janvārim. Ja gribam izmainīt periodu, lai tas sakristu ar kalendāra gadu (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), kāda informācija jāsniedz gada pārskata pielikumā? Vai šogad mums jānodod gada pārskats par 11 mēnešiem, proti, no 2019. gada 1. februāra līdz 31. decembrim?

Mēs klientiem pārdodam preces, un saskaņā ar noslēgto līgumu mūsu sabiedrība piešķir klientam bonusa atlaides atkarībā no nopirkto preču apjoma un avansā samaksātās summas. Kredītrēķinus par šo atlaidi izrakstām vienmēr par iepriekšējo mēnesi. 2020. gada janvārī visiem klientiem izrakstījām kredītrēķinus par 2019. gada decembri. Kopsumma 8000 eiro apmērā ir ar mīnusa zīmi, kas sanāk iepriekšējā gada izdevumi. Sakiet, lūdzu, kādus kontējumus būtu pareizi lietot šajā situācijā, lai summa – 8000 eiro – tiktu attiecināta uz iepriekšējo gadu? Un kur bilancē šī summa būtu jāparāda?

Covid-19 šobrīd ietekmē daudzus uzņēmumus, padarot ikdienas darbu par izaicinājumu. Latvijas valdības ieviestais ārkārtējais režīms kopš 2020. gada 13. marta ietekmē ne tikai uzņēmumu darbību un finanšu rezultātus, bet arī 2019. gada finanšu pārskatus. Apskatīsim būtiskākos faktorus, kas jāņem vērā, sagatavojot šī gada finanšu pārskatu, – darbības turpināšanas principu un pēcbilances notikumu analīzi.

Sabiedrība grib nosūtīt preču paraugu firmai, kura atrodas un ir piereģistrēta Islandē. Noformējam rēķinu, norādot precei nulles vērtību, bet muitā prasa uzrādīt preču vērtību. Kā vispār pareizi nodot citai personai paraugus ar nulles vērtību?

Ražošanas uzņēmums, Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pārdod preces citam Latvijas uzņēmumam, arī PVN maksātājam. Pircējs preces faktiski nesavāc, tās tiek pārdotas tālāk no ražotāja noliktavas. Vai šis fakts jānorāda preču pārdošanas dokumentā vai jāatrunā sadarbības līgumā, lai Valsts ieņēmumu dienestam nerastos jautājumi par preču pārdošanas darījuma faktu?