2016.gada septembrī uzņēmums "X" finanšu līzingā iegādājās vieglo automašīnu. Uzņēmums "X" no līzinga kompānijas "Y" saņēma pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķinu. Savukārt 1.iemaksa avansā tika veikta uzņēmumam "Z", no kura uzņēmums "X" iegādājās automašīnu. 2016.gada novembrī automašīna atdota atpakaļ. Uzņēmums "X" līzinga kompānijai "Y" sagatavoja iepirkto preču atgriešanas pavadzīmi. Līzinga kompānija "Y" šo pavadzīmi neatzina, norādot, ka summa ir jāsamazina par 1.iemaksas summu, kas tika veikta uzņēmumam "Z".2016.gada novembrī automašīna atdota atpakaļ. Uzņēmums "X" līzinga kompānijai "Y" sagatavoja iepirkto preču atgriešanas pavadzīmi par 33 057,85 EUR plus PVN 6942,15 EUR. Līzinga kompānija "Y" šo pavadzīmi neatzina, norādot, ka summa ir jāsamazina par 1.iemaksas summu (4132,23 EUR plus PVN 867,77 EUR), kas tika veikta uzņēmumam "Z". Vai atgriešanas pavadzīme par 1.iemaksas summu jāizraksta uzņēmumam "Z", no kura uzņēmums "X" iegādājās automašīnu, lai gan PVN rēķins no līzinga kompānijas "Y" tika sagatavots par pilnu summu?

Uzņēmums no piegādātāja saņem rēķinu par apjoma atlaidi: 100 EUR plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vai saņemtā apjoma atlaide samazina izdevumus vai palielina ieņēmumus? Kā grāmatot šo rēķinu un kā to atspoguļot PVN deklarācijā un tās pielikumos?

Uzņēmums (mātes sabiedrība) iegādājās 100% 2 citas uzņēmuma kapitāla daļas (meitas sabiedrības). Vai šo uzņēmumu kopums veido koncernu? Vai šajā gadījumā piemēro jēdzienus koncerna mātes sabiedrība un koncerna meitas sabiedrība? Vai par 2016.gadu jāsagatavo konsolidētais gada pārskats vai gada pārskats katram uzņēmumam atsevišķi?

Daļai uzņēmumu ir jāsagatavo ne tikai gada pārskats, kurā aptver 12 mēnešus un kas parasti atbilst kalendāra gadam, bet arī starpperiodu pārskats.

Ražošanas uzņēmums vēlas pārvērtēt atsevišķus pamatlīdzekļus (PL) - iekārtas, jo nav noteikts korekts to lietderīgās lietošanas laiks un atlikusī vērtība ir ļoti maza vai pat nulle. PL tiek izmantoti uzņēmuma saimnieciskajā darbībā. Kādos gadījumos var veikt PL pārvērtēšanu, palielinot to vērtību? Vai var pārvērtēt atsevišķus PL un PL nolietojumu? Kā grāmatot PL pārvērtēšanu? Vai tas ietekmē apliekamo ienākumu?

Kā norāda Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, neierobežoti skaidras naudas darījumi ir viens no svarīgākajiem faktoriem ēnu ekonomikas funkcionēšanai. Lai mazinātu iespēju veikt krāpnieciskus darījumus un nepieļautu iespēju legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus, kā arī veicinātu bezskaidras naudas lietošanu darījumos, ir izstrādātas likumdošanas normas, ar kurām ierobežo skaidras naudas lietošanu un nosaka deklarēšanas pienākumus darījumos ar skaidru naudu.

Uzņēmums izdrukā sava bankas konta izrakstu, kas tiek ievadīts grāmatvedības uzskaites datorprogrammā. Vai ir pietiekami bankas izrakstam pievienot no programmas izdrukāto pārskatu ar kontējumiem vai tomēr nepieciešams ar roku arī bankas izrakstā norādīt kontējumus?

Spēkā stājas izmaiņas elektronisko kases aparātu normatīvajā regulējumā. Kas, sākot ar 2017.gadu, jāņem vērā nodokļu maksātājiem? Kādas ir būtiskākās izmaiņas, kas skar kases aparātu lietotājus? Kā tiks īstenota pāreja uz jauna veida kases aparātiem?

Valsts budžeta iestādē senas mēbeles uzskaitītas apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Tiek veikta šo mēbeļu restaurācija, radot lielas izmaksas. Vai šīs summas ir atzīstamas pārskata gada izdevumos vai tomēr veidojas pamatlīdzeklis (PL)?

Kā grāmatvedībā atspoguļot izdevumus par obligāto veselības pārbaudi un vakcināciju? Vai šīs izmaksas ir klasificējamas kā labums darbiniekam?

Uzņēmuma vadītājs 2017.gada janvārī dodas komandējumā uz Vāciju apmeklēt izstādi. Uzņēmums 2016.gada novembrī rezervē viesnīcu, par ko ir saņemts rēķins. Kā grāmatot šo rēķinu? Uzreiz kā komandējuma izdevumus 2016.gadā? Vai arī kā avansa maksājumu Eiropas Savienības (ES) piegādātājam? Vai kā nākamā perioda izdevumus? Rēķinā izdevumiem nav piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Kā PVN uzrādīt grāmatvedībā? Zināms, ka, saņemot preci no ES valstīm, ir jāpiemēro PVN un tas jāuzrāda PVN deklarācijā. Bet saņemot pakalpojumu?

Vai uzņēmums drīkst segt sporta kluba vai peldbaseina apmeklējumu izdevumus saviem darbiniekiem un attiecināt šīs izmaksas uz saimniecisko darbību, neapliekot tās ar darbaspēka nodokļiem? Ja drīkst, kādā apmēra? Kādiem dokumentiem šādā gadījumā jābūt noformētiem uzņēmumā?

Kā rīkoties ar izdevumiem par transportu, kas rodas, dodoties no mājām uz darbu un atpakaļ, ja šādus izdevumus biedrība vēlas segt valdes loceklim, kas ir algots biedrības darbinieks saskaņā ar darba līgumu? Vai šie izdevumi ir pielīdzināmi darba algai un par tiem aprēķināmi nodokļi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)? Mulsina tas, ka biedrībai nav saistošs likums par UIN.

Kas tikai nenotiek uzņēmumu ikdienā! Paralēli it kā ierastām un prognozējamām darbībām, arvien rodas kas jauns, iepriekš nepieredzēts. Tas loģiski, jo uzņēmumi ir "dzīvi", tie nemitīgi mainās un attīstās. Tad nu grāmatvežiem atliek vien turēt tempu un zināt, kurā "plauktiņā" kas liekams.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPL) noteikts, ka sabiedrības atbilstību kategorijai vērtē bilances datumā (GPL 5.panta 2., 3. un 4.daļa), savukārt šī panta 6.daļā noteikts, ka sabiedrība zaudē / iegūst kategorijas atvieglojumus, ja kritēriji izpildās / neizpildās 2 gadus pēc kārtas. Kādā laika periodā ir jāvērtē sabiedrības kategoriju kritēriji – bilances datumā vai bilances un iepriekšējās bilances datumā?