2013.gada 1.janvārī stāsies spēkā būtiskas izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām. Īpašu uzmanību vēlētos vērst minētā likuma 30.panta 1.daļas izmaiņām, kas noteiks turpmāk minēto: nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Ir ēka, kas reģistrēta zemesgrāmatā uz uzņēmuma vārda, bet ir nevis tā īpašumā, bet ar formulējumu: nodota lietošanā. Ēkas īpašnieks to neuzrāda kā savu īpašumu bilancē / grāmatvedībā. Vai tas mums būtu jāuzrāda kā mūsu nekustamais īpašums? Un ar kādu sākotnējo vērtību?

Man ir jautājums par pamatlīdzekļiem - uzņēmums iegādājas monitoru 219 Ls vērtībā un procesoru 422 Ls vērtībā, katrs uz atsevišķas pavadzīmes. Kā pareizāk rīkoties - uzskaitīt katru šo iegādāto priekšmetu kā atsevišķu pamatlīdzekli, vai uzskaitīt kā vienu kopīgu pamatlīdzekli? Paldies par atbildi!

Šoreiz apskatīšu iFinanses.lv lasītāja jautājumu par darbiniekiem apmaksātās veselības apdrošināšanas prēmijas uzskaiti grāmatvedībā gadījumā, ja daļu no šiem izdevumiem sedz uzņēmums, bet otru daļu – darbinieks no savas algas. Bet sākotnēji nedaudz atgādināšu par darbaspēka nodokļu piemērošanu veselības apdrošināšanai un vispārīgām veselības apdrošināšanas prēmiju grāmatvedības uzskaites prasībām.

Pārdodot preces un sniedzot pakalpojumus, dažkārt uzņēmējiem nākas sastapties ar klientiem, kuri ļaunprātīgi izmanto iespēju norēķināties pēc preču vai pakalpojumu saņemšanas (ar pēcapmaksu). Līdz ar to uzņēmējiem var rasties nopietnas naudas plūsmas, kā arī saimnieciskā izdevīguma problēmas. Viens nemaksātājs debitors var radīt zaudējumus visam finansiālajam gadam. Tāpēc ļoti svarīgi uzņēmumā izstrādāt kontroles sistēmu, kas nepieļauj bezcerīgu debitoru parādu rašanos. Kā viens no labākajiem debitoru vadības procesiem ir preču piegāde tikai pēc avansa rēķina apmaksas.

Uz līguma pamata (līgums no 01.01.2012. - 31.12.2012.) fiziska persona aizdod naudas līdzekļus 15000 Ls SIA skaidrā naudā, ar iemaksu uzņēmuma kasē pa daļām. Vienā mēnesī kasē iemaksā 10 000 Ls, nākamajā mēnesī - 5000 Ls.Jautājums: Vai uzņēmums ir pārkāpis likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pantu? Mūsu skatījumā – nē! Bet Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieki uzskata, ka ir pārkāpts likums, jo uzskata, ka fiziska persona vienai juridiskai personai skaidrā naudā drīkst aizdot tikai 10 000 Ls neatkarīgi no taksācijas perioda.

Turpinām 10.08.2012. publikāciju Kase, kases operācijas un to uzskaite. Šajā daļā lasiet par veikala kases kārtošanas prasībām un inkasācijas veikšanu.

Vai obligāti jāiesniedz EKA čeki par degvielas uzpildi izdevumu uzskaitei un priekšnodokļa atskaitīšanai, ja katru mēnesi firma saņem rēķinu par iegādāto degvielu (ar pārskatu par iegādātās degvielas apjomu un dienām) no degvielas tirdzniecības kompānijas? Paldies!

Turpinām 10.08.2012. publikāciju Kase, kases operācijas un to uzskaite. Šajā daļā lasiet par kases grāmatas kārtošanas prasībām.

Jautājums par preču importu. 14.maijā veikta priekšapmaksa firmai par preci (imports) – 900,00 USD (komercbankas kurss 0,5483, Latvijas Bankas kurss 0,5440); 19.maijā saņemt rēķins no ārvalstu firmas (imports) – 900,00 USD (komercbankas kurss 0,55750, Latvijas Bankas - 0,5520); 25.maijā noformēta muitas deklarācija un samaksāts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 111,63 LVL pēc komercbankas kursa (komercbankas kurss 0,56380, Latvijas Bankas – 0,5590). Kā pareizi iegrāmatot šādu darījumu?

Nauda ir vislikvīdākais resurss, kurš bez pienācīgas kontroles pakļauts augstam piesavināšanās riskam. Tāpēc skaidrās naudas darījumu uzskaiti regulē vairāki normatīvie akti, un par to pienācīgu izpildi ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tomēr nereti autors savā praksē ir sastapies ar situāciju, kad kases darījumu uzskaite netiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tieši grāmatvedim ir iespēja šo situāciju mainīt, iesniedzot vadītājam priekšlikumus darba uzlabošanai.

Labdien! Esmu mazliet apmulsusi, jo vairs nezinu, kā jāgrāmato darbiniekam pienākošā kompensācija par personīgā auto izmantošanu darba braucienā. Vai šī aprēķinātā summa (par degvielu plus 0,03 Ls par katu nobraukto km ) ir jāattiecina uz komandējumiem, vai transporta izdevumiem? Jau iepriekš pateicos par atbildi!

Labdien! Man ir jautājums par skaidrās naudas uzskaiti uzņēmumā. Uzņēmumam ir vairāki nelieli veikali dažādās Latvijas pilsētās. Dienas ieņēmumus no elektorniskā kases aparāta dienas beigās izņem veikala pārdevējas un tos iemaksā uzņēmuma bankas kontā. Citu skaidras naudas operāciju uzņēmumā nav. Vai šinī gadījumā uzņēmums var nekārtot kases grāmatu - neveikt kases uzskaiti, bet noformēt pārdevējas par inkasatoriem - norēķina personām?

Veicot pamatlīdzekļu modernizāciju vai daļu aizstāšanu, uzņēmums palielina pamatlīdzekļa lietderīgās lietošanas laiku.Kāds šajā gadījumā ir finanšu nolietojuma aprēķina algoritms?

Vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji, nereti rodas neskaidrības, kā dažos gadījumos pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanai piemērojamas likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 13.panta normas. Tāpēc šajā publikācijā tiks skaidros pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins, par pamatu ņemot iFinanses.lv lasītāju jautājumus.