Smagās automašīnas uzskaites vērtība veidojas analoģiski kā jebkura cita pamatlīdzekļa (PL) iegādes gadījumā: tiek summētas iegādes, piegādes un citi izdevumi, kas tieši saistīti ar iegādāto (arī līzingā saņemto) PL (izņemot līzinga procentus). Droši var pieņemt, ka smagā mašīna piedalīsies uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, tādēļ pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas uzrādīts nodokļu rēķinos, kļūs par priekšnodokli. Turklāt pilnā summā, jo PVN atskaitīšanas proporcionālais ierobežojums attiecināms tikai uz vieglo autotransportu.

Ministru kabineta noteikumu Nr.488 "Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" 54.punktā norādīts, ka pēc sākotnējās vērtības noteikšanas pamatlīdzekļa sākotnējo vērtību atļauts palielināt par tā uzlabošanas (atjaunošanas vai rekonstrukcijas) izmaksām, kuras radušās, pamatlīdzeklim pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas, un kuras būtiski palielina tā ražošanas potenciālu vai pagarina tā ekspluatācijas laiku. Vai šajā punktā minētais ir jāsaprot kā brīva izvēle vai kā obligāta norma?

Uzņēmums iegādājas nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes, ēkām un meža. Pēc meža izciršanas nekustamais īpašums tiek pārdots. Kā darījumu pareizi atspoguļot grāmatvedībā? Kā aprēķināt mežaudzes vērtību pēc meža izciršanas?

Uzņēmums veic ēkas rekonstrukciju (kapitālo remontu), piesaistot papildu finansējumu no bankas. Vai līdz objekta nodošanai ekspluatācijā (rekonstrukcijas pabeigšanai) drīkst kapitalizēt aizņēmuma un ar aizņēmuma izsniegšanu saistītās izmaksas, t.i., aizdevuma procentus, bankas komisijas par aizdevuma izsniegšanu un līguma grozīšanu, juridisko pakalpojumu izmaksas par aizdevuma līguma izskatīšanu, izvērtēšanu, koriģēšanu utt., kā arī par darbu pie aizdevuma līguma prasību izpildes? Vai šos izdevumus drīkst kapitalizēt to rašanās brīdī?

Turpinām raksta 1.daļā iesākto tēmu par pamatlīdzekļu (PL) uzskaiti. Šajā rakstā apskatīsim PL bilances vērtību un ar praktiskiem piemēriem analizēsim, kāda ietekme uz nodokļiem un, galvenais, uzņēmuma īpašnieku "naudas maciņiem" rada nepareiza PL uzskaite. Kādā veidā "darbojas" finanšu un nodokļu nolietojums? Vai tiešām ātrāk nolietot PL ir tas pareizākais, un kāds "labums" ir no likvidācijas vērtības?

Iepriekšējā rakstā apskatījām ieņēmumu un izdevumu uzskaiti un atspoguļošanu gada pārskatā. Šoreiz pievērsīšos bilancei, konkrēti - ilgtermiņa ieguldījumiem. Kā iedala ilgtermiņa ieguldījumus? Kā tos novērtēt? Un ko atspoguļot gada pārskata pielikumā?

Kā uzskaitīt nekustamo īpašumu, kuru plānots pārdot? Kā to novērtēt? Un ko iesākt, ja īpašumu tomēr nav izdevies pārdot?

Diezgan droši var teikt, ka nav tāda uzņēmuma, kuram nebūtu pamatlīdzekļu (PL). Tāpēc pilnīgi loģiski šķistu, ka ar to uzskaiti jābūt visam kārtībā, bet diemžēl dzīvē izrādās citādāk — PL uzskaite daudzos uzņēmumos ir formāla, bez izpratnes. Šinī rakstā analizēšu, kāpēc PL uzskaitei jābūt precīzai un kādu ietekmi tā rada uz nodokļiem.

Grāmatvedim un informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistam ir atšķirīga izglītība, zināšanas un pieredze. Nereti, saņemot rēķinu no IT ārpakalpojuma sniedzēja, var rasties neizpratne, ko nozīmē tajā uzrādītie akronīmi vai ciparu kombinācijas. Var nebūt skaidrs, vai piegādāts ir pakalpojums, pamatlīdzeklis vai programmatūra. Bet varbūt piegādāts ir viss minētais, un grāmatvedim jāmežģī galva, kuros kontos to uzskaitīt, ko un kā sadalīt, apvienot vienumos, lai inventarizācijas laikā iegādāto spētu nepārprotami un pareizi identificēt.

Uzņēmums nodarbojas ar automašīnu vadības bloku programmēšanu. Saimnieciskās darbības veikšanai tika iegādāta programmatūras licence, kura tiek uzskaitīta kā nemateriālais aktīvs, un tā vērtība tiek norakstīta 5 gadu laikā. Šai programmai vismaz reizi gadā (varbūt arī biežāk) ir nepieciešams veikt atjauninājumus, par kuriem tiek saņemts rēķins. Kā pareizi būtu grāmatot un veikt uzskaiti šiem atjauninājumiem – palielināt programmatūras licences vērtību vai uzreiz norakstīt izdevumos?

Uzņēmuma vadība ar dokumentu, piemēram, nolikumu, nosaka pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku, kurā pakāpeniski saskaņā ar izvēlēto amortizācijas metodi noraksta pamatlīdzekļa iegādes vērtību. Uzņēmums iegādājas dažādus ilglietojamus objektus, kas atbilst pamatlīdzekļa definīcijai, bet tie nav vienveidīgi, un to lietošanas ilgums var atšķirties. Vai uzņēmuma vadītājs drīkst katram atsevišķi iegādātam objektam noteikt atšķirīgu derīgās lietošanas laiku, ko grāmatvedība ņem vērā finanšu grāmatvedībā? Vai iegādātajam objektam, kurš atbilst 3.kategorijai (likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 13.pants), drīkst būt, piemēram, 8 gadus ilgs derīgās lietošanas laiks?

Vasarā iFinanses.lv rakstījām par nekustamā īpašuma klasifikāciju un uzskaiti. Pēc lasītāju lūguma šoreiz ar praktiskiem piemēriem izskatīsim, kādos gadījumos nekustamais īpašums tiek klasificēts par ieguldījuma īpašumu, kā to novērtēt, uzskaitīt un atspoguļot gada pārskatā.

Uzņēmums plānoja nodarbināt 5 jaunus darbiniekus un šim nolūkam iegādājās 5 mobilos telefonus. Uzņēmums saņēma rēķinu, veica samaksu, iegrāmatoja mobilos telefonus pamatlīdzekļu (PL) izveidošanas kontā (1240) un atskaitīja priekšnodokli. Situācija uzņēmumā mainījās, un vadība pieņēma lēmumu tomēr nepieņemt darbiniekus, līdz ar to iegādātie mobilie telefoni kļuva nevajadzīgi.

Zemnieku saimniecība (ZS) plāno audzēt un pavairot šķirnes liellopus. ZS kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un piemēro periodisko krājumu uzskaiti.

Man ir jautājums par pamatlīdzekļu nolietojumu nodokļu vajadzībām saskaņā ar likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 13.pantu. Uzņēmums ir iegādājies pamatlīdzekļus 1. un 22.decembrī (pārskata gads beidzas 31.decembrī). Vai, sastādot gada pārskatu, šiem pamatlīdzekļiem var rēķināt nolietojumu par vienu mēnesi? Vai arī nolietojumu drīkst rēķināt tikai no nākamā gada?