Fiziskā persona ir meža īpašnieks un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, bet nav saimnieciskās darbības veicējs. Vai šī persona PVN deklarācijā priekšnodoklī drīkst iekļaut samaksāto PVN par meža atjaunošanai iegādāto stādmateriālu? Fiziska persona ir reģistrēta kā PVN maksātājs, lai veiktu darījumus ar kokmateriāliem (vairākas reizes gadā pārdod ciršanas tiesības). Nākotnē arī plānots pārdot ciršanas tiesības no īpašumā esošajiem mežiem. Apmežoto izcirtumu zemes gabala sastāvā nav plānots pārdot, bet ciršanas tiesības varēs pārdot varbūt mazmazbērni.

Labdien! Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs, piemēram, celtnieks sniedz pakalpojumus sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kas reģistrēta Latvijā. Pakalpojums tiek sniegts Zviedrijā. Cik ilgi drīkst uzturēties Zviedrijā, un vai saimnieciskās darbības veicējs var strādāt šādā veidā, t.i., strādāt Zviedrijā un sniegt pakalpojumu Latvijas SIA? Vai viņam gadījumā Zviedrijā nav jāmaksā nodokļi?

Fiziskā persona, kura ir reģistrēta Latvijā kā saimnieciskās darbības veicējs un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, vēlas veikt šādu darījumu: fiziskā persona iegādājas preci Austrijā, un preci, neievedot Latvijā, tālāk pārdod firmai Vācijā. Darījuma partneri Austrijā un Vācijā ir attiecīgās valsts PVN maksātāji. Kā tiek atspoguļots šāds darījumus fiziskās personas PVN atskaitēs Latvijā? Kādi dokumenti tiek noformēti par šāda veida darījumu? Vai fiziskai personai ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam Vācijā?

Pēc L.Puriņas raksta Nodokļu piemērošana fiziskās personas ienākumam no sava īpašuma nomas (iFinanses.lv, 26.11.2012.) publicēšanas iFinanses.lv redakcijā saņēmām jautājumus par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes piemērošanu personīgā īpašuma iznomāšanai skaidro atšķirīgi. Tādēļ vaicājām VID lasītāja jautājumu: Ja fiziskā persona nereģistrē saimniecisko darbību, tad juridiskā persona, izmaksājot ienākumu, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) 25 % apmērā, bet, ja reģistrēta darbība, tad 10% apmērā? Kā īsti ir – kuros gadījumos jāietur 10% IIN?

Fiziskā persona, iznomājot savu kustamo vai nekustamo mantu, gūst ienākumu un tai ir jāievēro normatīvo aktu prasības attiecībā uz šo ienākumu aplikšanu ar nodokļiem. Fiziskās personas ienākums parasti ir saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, tāpēc rūpīgi jāiepazīstas ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) normām. Arī juridiskajām personām, kuras no fiziskajām personām nomā kustamo vai nekustamo mantu, ir jāzina, kuros gadījumos pirms fiziskās personas ienākuma izmaksas nodoklis ir ieturams.

Sveicināti! Vai mikrouzņēmuma īpašnieks var maksāt papildu sociālo nodokli par saviem darbiniekiem un kādā apmērā?

Vai darbinieks var iznomāt darba devējam personīgo auto un par šo darījumu aprēķināt un samaksāt fiksēto ienākuma nodokli, jo ir arī pašnodarbinātā persona?

Šogad saimnieciskās darbības veicējiem iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas par 2011.gadu iesniegšanas termiņš ir no 01.03.2012. līdz 01.06.2012. Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu aprēķins jāiesniedz līdz 1.aprīlīm, kā tas noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 388 Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu aprēķina veidlapu un tās aizpildīšanas kārtību (MK noteikumi Nr.388) 2.punktā. Līdz ar to, lai ievērotu normatīvo aktu prasības, nodokļu maksātājam tomēr deklarācijas sastādīšanas pēdējā diena ir 01.04.2012., lai izmantotu deklarācijas datus IIN avansa aprēķinam un šo aprēķinu iesniegtu termiņā.

Ar 2012. gada 1. janvāri ienākumam no kapitāla tiek pielīdzināts ienākums no kustamā un nekustamā īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas, tajā skaitā īres (nomas) tiesību pārdošanas, kā arī maksājumi par dabas resursu izmantošanu. Iznomātājam vai izīrētājam tādējādi ir dota izvēles tiesība nereģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ja tas ir vienīgais, pasīvas saimnieciskās darbības rezultātā gūtais ienākums, un ja ar šo saimniecisko darbību saistītie izdevumi ir nebūtiski. Ienākumam no nomas vai īres ienākumam tādējādi tiek piemērota samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme (10%) bez tiesībām atskaitīt ar īri vai nomu saistītos izdevumus. Jautājums ir par ienākumiem no telpu iznomāšanas / izīrēšanas pēc šiem grozījumiem – ko darīt tiem, kas ir reģistrējuši savu saimniecisko darbību un veic ieņēmumu un izdevumu uzskaiti, un maksā 25% no ienākuma? Vai katrs turpmāk var izvēlēties – maksāt 25% vai 10%?

Ienākums no īpašuma, piemēram, īpašuma iznomāšanas, ja netiek veikta aktīva saimnieciskā darbība un netiek atzīti saimnieciskās darbības izdevumi, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi par attiecīgo nekustamo īpašumu, tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un aplikts ar nodokli pēc 10% likmes. Nodokļa maksātājs, kurš gūst minētos ienākumus var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs (likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN)11. panta 12. daļa un 15. panta 7. daļa). Uzņēmuma īpašnieks 1 istabu no sava dzīvokļa grib nomāt ofisa vajadzībām. Vai šajā gadījumā var piemērot minēto likuma par IIN pantu?

Labdien! Lūdzu sniegt paskaidrojumu šādā jautājumā: kā pareizi aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) par ienākumiem no dzīvokļu pārdošanas gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieks – fiziska persona, veic saimniecisko darbību, saistītu ar daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu, un ēku nolietojums nodokļiem iekļauts saimnieciskās darbības izdevumos? Pārdošanas objekts – dzīvoklis personai piederošā daudzdzīvokļu mājā, ko šī persona apsaimnieko (denacionalizēts īpašums).

Š.g. 22. septembrī Saeima pieņēmusi kārtējos grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN). Līdzās citiem būtiskiem papildinājumiem ir veikti arī grozījumi, kas vērsti uz nereģistrētas saimnieciskās darbības samazināšanu, par to vairāk lasiet šajā publikācijā.

Tās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, piemēro īpašu kārtību attiecībā uz vieglo automašīnu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. Turklāt individuālie komersanti grāmatvedību var kārtot pēc divkāršā ieraksta principa, un fiziskās personas var būt arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Saprast visas šīs normas un piemērot pareizi nodokļu režīmu ir sarežģīti.

Vienkāršā ieraksta grāmatvedības kārtotājiem, uzskaitot savas saimnieciskās darbības izmaksas, ir jāievēro likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN vai likums), kā arī citu normatīvo aktu prasības. Likuma par IIN 11. panta 3. daļa un Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 Likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanas kārtība (MK noteikumi Nr. 899) nosaka summas, kuras IIN maksātājiem ir ietveramas izdevumos. Tomēr tas nenozīmē, ka izdevumos drīkst iekļaut tikai likumā un noteikumos minētās summas, jo MK noteikumu Nr. 899 78.9. apakšpunkts paredz, ka izdevumos drīkst iekļaut arī citas izdevumu summas, kas ir veiktas un ir nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Kā jau katru gadu, katram uzņēmumam vai fiziskai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir jāsastāda ienākumu deklarācija. Juridiskās personas sastāda uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju, bet fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji (SDV), individuālais komersants (IK), zemnieku saimniecības (Z/S), zvejnieku saimniecības (Zv/S), individuālais uzņēmums (IU) - sastāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) gada deklarāciju.