Latvija pēdējos pāris gados ir veikusi nozīmīgas izmaiņas likumos, lai veicinātu ieguldījumu holdingu veidošanu un dibināšanu Latvijā. Pateicoties tam, mūsu valsts pēdējā laikā ir kļuvusi daudz pievilcīgāka ārvalstu kompānijām, kas šeit dibina holdinga sabiedrības. Nereti šādi vietējie holdingi nodarbojas ne tikai ar daļu turēšanu, bet arī iesaistās, vismaz netieši, citu sabiedrību saimnieciskajā darbībā.

Šajā kontekstā interesanti aplūkot nesen pieņemtu Augstākās tiesas (AT) 14.08.2015.spriedumu lietā Nr. SKA – 238/2015 (Spriedums), kurā tika skatīta lieta par holdinga sabiedrības tiesībām atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, ko tā ar trešo personu starpniecību nodrošināja savām meitas sabiedrībām.

Lietas būtība

Šajā lietā pieteicēja bija Norvēģijas koncerna sabiedrība, kas tika dibināta ar mērķi attīstīt nekustamos īpašumus. Pieteicēja vēlējās Latvijā būvēt daudzstāvu ēkas un, lai realizētu šo mērķi, iegādājās kapitāla daļas sabiedrībās, kam piederēja zemesgabali, kuros pieteicēja bija izvēlējusies būvēt ēkas. Paši zemesgabali palika pieteicējas meitas sabiedrību īpašumā.

Norvēģijas koncerna sabiedrība pati noslēdza līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai saņemtu pakalpojumus zemesgabalu attīstīšanai un daudzstāvu ēkas būvniecībai. Lai arī daudzstāvu ēkas būvniecība tā arī netika veikta, tomēr visi ar šo projektu saistītie pakalpojumi tika saņemti. Par šiem pakalpojumiem saņemtie rēķini tika adresēti pieteicējai, un pieteicēja tos arī samaksāja, bet samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), pieteicēja atskaitīja priekšnodoklī.

Turklāt pieteicēja bija plānojusi veikt restrukturizāciju, kā rezultātā abas tai piederošās sabiedrības tiktu apvienotas, bet pieteicēja kļūtu par zemesgabalu vienīgo īpašnieci. Taču šis plāns netika realizēts. Tā vietā abām pieteicējai piederošām meitas sabiedrībām tika pasludināts maksātnespējas process. Jāpiebilst arī, ka pieteicēja vienīgā šos darījumus ietvēra savā PVN deklarācijā un izmantoja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem darījumiem.