Priekšnodokļa atskaitīšana holdinga sabiedrību darījumos
2016-01-06
Zane Akermane, Zinta Jansons, ZAB "Kļaviņš Ellex"
Latvija pēdējos pāris gados ir veikusi nozīmīgas izmaiņas likumos, lai veicinātu ieguldījumu holdingu veidošanu un dibināšanu Latvijā. Pateicoties tam, mūsu valsts pēdējā laikā ir kļuvusi daudz pievilcīgāka ārvalstu kompānijām, kas šeit dibina holdinga sabiedrības. Nereti šādi vietējie holdingi nodarbojas ne tikai ar daļu turēšanu, bet arī iesaistās, vismaz netieši, citu sabiedrību saimnieciskajā darbībā.
Šajā kontekstā interesanti aplūkot nesen pieņemtu Augstākās tiesas (AT) 14.08.2015.spriedumu lietā Nr. SKA – 238/2015 (Spriedums), kurā tika skatīta lieta par holdinga sabiedrības tiesībām atskaitīt priekšnodokli par pakalpojumiem, ko tā ar trešo personu starpniecību nodrošināja savām meitas sabiedrībām.
Lietas būtība
Šajā lietā pieteicēja bija Norvēģijas koncerna sabiedrība, kas tika dibināta ar mērķi attīstīt nekustamos īpašumus. Pieteicēja vēlējās Latvijā būvēt daudzstāvu ēkas un, lai realizētu šo mērķi, iegādājās kapitāla daļas sabiedrībās, kam piederēja zemesgabali, kuros pieteicēja bija izvēlējusies būvēt ēkas. Paši zemesgabali palika pieteicējas meitas sabiedrību īpašumā.
Norvēģijas koncerna sabiedrība pati noslēdza līgumus ar pakalpojumu sniedzējiem, lai saņemtu pakalpojumus zemesgabalu attīstīšanai un daudzstāvu ēkas būvniecībai. Lai arī daudzstāvu ēkas būvniecība tā arī netika veikta, tomēr visi ar šo projektu saistītie pakalpojumi tika saņemti. Par šiem pakalpojumiem saņemtie rēķini tika adresēti pieteicējai, un pieteicēja tos arī samaksāja, bet samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN), pieteicēja atskaitīja priekšnodoklī.
Turklāt pieteicēja bija plānojusi veikt restrukturizāciju, kā rezultātā abas tai piederošās sabiedrības tiktu apvienotas, bet pieteicēja kļūtu par zemesgabalu vienīgo īpašnieci. Taču šis plāns netika realizēts. Tā vietā abām pieteicējai piederošām meitas sabiedrībām tika pasludināts maksātnespējas process. Jāpiebilst arī, ka pieteicēja vienīgā šos darījumus ietvēra savā PVN deklarācijā un izmantoja tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu par šiem darījumiem.
Solidaritātes nodokļa (SN) aprēķināšanas un nomaksas specifiskā kārtība bieži rada jautājumus par tā saistību ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Šādas neskaidrības var izraisīt domstarpības ar nodokļu administrāciju vai pat novest līdz tiesvedībai. Apskatām Senāta spriedumu par SN maksātāja prasību atmaksāt IIN, kas, veicot SN maksājumus Latvijā, iespējams, bija samaksāts nepamatoti.
Nodokļi
06:00, 13. Nov. 2024
2024.gada vasarā Administratīvā rajona tiesa izskatīja nodokļu strīdu par personas pienākumu samaksāt budžetā kapitāla pieauguma nodokli par ienākumu no pārdotā nekustamā īpašuma. Apskatām spriedumā paustās atziņas.
Nodokļi
06:00, 8. Nov. 2024
2024.gada septembra sākumā Administratīvā rajona tiesa izskatīja visai interesantu, neikdienišķu muitas nodokļa strīda lietu. Apskatām lietu un tajā paustās atziņas.
Nodokļi
09:00, 31. Okt. 2024
Vai preču nodošana citai personai, nevis tai, kas norādīta rēķinā, var būt pamats pievienotās vērtības nodokļa 0% likmes atteikumam? Apskatām Senāta 2023.gada 7.novembra spriedumu lietā SKA-184/2023 un mēģinām rast atbildi.
Nodokļi
07:00, 25. Okt. 2024
2024.gada septembra sākumā Senāts noraidīja kāda Latvijas uzņēmuma kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu. Savukārt Apgabaltiesa jau iepriekš noraidīja uzņēmuma lūgumu atcelt Valsts ieņēmuma dienesta (VID) lēmumu, ar kuru VID lēma, ka uzņēmums nepamatoti atskaitījis pievienotās vērtības nodokli saistībā ar automašīnas iegādi.
Nodokļi
09:00, 24. Okt. 2024
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atteicās atmaksāt personai pievienotās vērtības nodokli (PVN), argumentējot, ka nav pierādījumu, ka buru jahta, kuru uzņēmums iegādājās, būtu saistīta ar saimniecisko darbību. Persona apstrīdēja šo VID lēmumu, norādot, ka jahta bija iegādāta, lai nodrošinātu ar PVN apliekamus darījumus nākamajā sezonā.
Nodokļi
09:00, 17. Okt. 2024
Preču piegādei vai pakalpojuma sniegšanai bez atlīdzības ir jāpiemēro pievienotās vērtības nodoklis. Bet kā noteikt šādu bez atlīdzības nodotu aktīvu vērtību? Atbildes meklējamas Eiropas Savienības Tiesas spriedumā.
Nodokļi
06:00, 2. Okt. 2024
Kā rīkoties situācijā, ja uzņēmums par saviem sniegtajiem pakalpojumiem nav pareizi piemērojis pievienotās vērtības nodokli, kā rezultātā budžetā samaksājis lielāku nodokļa summu, nekā noteikts likumā? Vai šādā gadījumā nodokļa starpību var atprasīt? Vai ir jākoriģē iepriekš izrakstītie dokumenti un tie jānosūta pakalpojumu saņēmējiem? Izskatām, ko par šo jautājumu teikusi Eiropas Savienības Tiesa.
Eiropas Savienības Tiesa ir pieņēmusi prejudiciālu nolēmumu lietā C-733/22 par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu viesnīcām un līdzīgām naktsmītnēm, secinot, ka viesu izmitināšanas pakalpojumiem PVN jāpiemēro pēc darījuma būtības, nevis atkarībā no sertifikāta esamības.
Eiropas Savienības Tiesas izskatīšanā šobrīd ir lieta C-585/22, kurā tiek analizēts jautājums par to, vai Nīderlandē reģistrētai komercsabiedrībai ir tiesības procentus, kas aprēķināti par saņemto aizdevumu, uzskatīt par saimnieciskās darbības izmaksām, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli. Apskatām lietu!
Nodokļi
06:00, 28. Jūn. 2024
Aplūkosim kādu tieslietu, kura nupat tiesā tiks skatīta jau sesto reizi. Lieta ir par pievienotās vērtības nodokļa korekciju, kuru Valsts ieņēmumu dienests veica darījumā starp saistītajām personām, apšaubot darījuma norisi un vērtību. Kādus secinājumus varam izdarīt?
Nodokļi
06:00, 19. Jūn. 2024
Senāts 2024.gada 29.februārī pieņēma spriedumu lietā SKA-7/2024 par sabiedrības tiesībām lūgt Valsts ieņēmumu dienestam atmaksāt akcīzes nodokli par ugunsgrēkā iznīcinātām akcīzes precēm. Apskatām spriedumā paustās atziņas.
Nodokļi
06:00, 29. Mai. 2024
Šī gada februāra sākumā apgabaltiesa izskatīja visai sarežģītu lietu A420226619 par to, vai Latvijas uzņēmums pamatoti piemērojis pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi. Apgabaltiesas izteiktie secinājumi ir pārsteidzoši vienkārši. Apskatām tos!
Marta sākumā otrās instances tiesa nosprieda par labu uzņēmumam, kas 2022.gada sākumā iegādājās dzīvokli par nepilnu pusmiljonu, bet Valsts ieņēmumu dienests atteica atmaksāt tā pārmaksāto priekšnodokli, jo uzskatīja, ka komersanta nodoms veikt ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus ir apšaubāms. Izskatām 2024.gada 8.marta lietu A420230922.
Senāta 2023.gada 9.oktobra spriedums lietā SKA-171/2023 raisīja ne vien publisku diskusiju juristu un nodokļu konsultantu starpā, bet arī nodokļu maksātāju bažas par to, ka turpmāk vairs nebūs iespējams iesniegt atkārtotu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas pieteikumu. Tomēr pavisam nesen stājies spēkā pirmās instances tiesas spriedums, kas bažas kliedē.
