Salīdzinoši nesen Saeimā ticis iesniegts Parāda atgūšanas likumprojekts, kurš pašlaik pieņemts pirmajā lasījumā. Šajā publikācijā sniegts ieskats šī likumprojekta būtiskākajos noteikumos un mēģināts prognozēt, kādas izmaiņas sagaidāmas pēc likumprojekta stāšanās spēkā. Publikācija ir balstīta uz likumprojekta redakciju publikācijas tapšanas laikā. Lasītājiem ir jāņem vērā, ka līdz likuma pieņemšanai tajā var tikt izdarīti labojumi, tādēļ pēc likuma pieņemšanas lasītājiem ir nepieciešams iepazīties ar likuma galīgo tekstu.

Sabiedrības uzmanību ik pa laikam piesaista arodbiedrību reklāmas kampaņas, kurās daži no saukļiem aicina iesaistīties arodbiedrībās (šobrīd Latvijā ir reģistrētas 176 arodbiedrības (Uzņēmumu reģistra dati uz 25.11.2011)) un piegriezt skrūves darba devēju patvaļai. Nenoliedzot arodbiedrību būtisko lomu sociālā dialoga īstenošanā un darbinieku tiesību aizstāvībā, šīs publikācijas mērķis ir pievērst uzmanību faktam, ka pašreiz Latvijā spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj tieši pretējas situācijas – arodbiedrību patvaļu pret darba devējiem.

Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus noteic vairāki Darba likuma panti, un viens no 2011.gada nozīmīgākajiem dokumentiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas jomā ir atzīstams Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojums "Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem (2010/2011)". Šī publikācija neatkārtos jau publicētas un iztirzātas atziņas, bet aktualizēs tipiskākās darba devēju kļūdas, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, ņemot par pamatu Eiropas Savienības (ES) tiesu praksi. Publikācijas otrajā daļā tiks dots ieskats dažādās tiesisko attiecību formās starp darba devēju un darbinieku, tajā skaitā tiks dots skaidrojums par atšķirībām starp darba līgumu, uzņēmuma līgumu un autoratlīdzības līgumu.

Kopš spēkā stājies labvēlīgs nodokļu maksāšanas režīms jeb iespēja nodokļu maksātājiem izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN) (saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu), arvien biežāk rodas situācijas, kad fiziskās personas, kuras pirms tam ir bijušas nodarbinātas vai varētu tikt nodarbinātas saskaņā ar darba līguma noteikumiem, izvēlas kļūt par patstāvīgiem MUN maksātājiem (kā individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs, vai arī reģistrējoties kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)), tādējādi radot iespēju sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz pakalpojuma līgumu, uzņēmuma līgumu vai cita veida līgumu, ko attiecīgi neregulē Darba likums un no kā nodokļi nebūtu jāmaksā kā no darba algas. Šajā publikācijā skaidrots, ko ņemt vērā un ar ko rēķināties, ja patiešām pamatotu apsvērumu dēļ (piemēram, strukturālu reformu rezultātā) vai arī tikai un vienīgi nodokļu plānošanas rezultātā izveidojusies situācija, kad, izmantojot tiesību aktos noteiktās iespējas, darba līguma vietā tiek noslēgts cita vieda līgums (pakalpojuma, uzņēmuma un citi).

Šā gada 1. decembrī Saeima steidzamības kārtībā pieņēma jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu (likums). Likums stājas spēkā 15.decembrī un uzliek par pienākumu noteiktos gadījumos deklarēt fiziskās personas mantisko stāvokli, sniedz iespēju legalizēt ienākumus, par kuriem iepriekš nav bijis nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), un paredz iemaksāt kredītiestādē skaidrās naudas uzkrājumus virs 10 000 latiem. Šīs publikācijas mērķis ir sniegt pārskatu par būtiskākajiem jautājumiem jaunā likuma sakarā, vienlaikus rosinot diskusiju, jo virkne jautājumu joprojām ir neskaidri.

Publisko iepirkumu likuma (Likums) 39.panta 1.daļas 6.punkts nosaka, ka kandidātu vai pretendentu izslēdz no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja "Latvijā reģistrēta (atrodas pastāvīgā dzīvesvieta) kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi [...] ir mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē [...]" 03.11.2011. Satversmes tiesa pieņēma spriedumu (Spriedums), kurā noteica, ka Likuma 39.panta 1.daļas 6.punkts (Apstrīdētā norma) neatbilst Satversmes 91.pantam. Šajā publikācijā autors koncentrēti atspoguļos sprieduma galvenās atziņas no to potenciālās ietekmes uz nepieciešamo nodarbinātības tiesiskā regulējuma modernizāciju Latvijā.

Kas ir vieglākais un drošākais veids, kā noskaidrot, vai nodokļu maksātājs nav apmaldījies nodokļu tiesību džungļos, un vai šis nodokļu maksātājs ir pilnībā izpratis savus pienākumus (kā arī tiesības) attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu vai arī atbrīvojuma no nodokļa piemērošanu? Nodokļu maksātājam ir divas iespējas – vērsties pēc palīdzības pie nodokļu konsultanta vai saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli par nodokļa piemērošanu konkrētajā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Pēdējais, turklāt, ja vēl izteikts rakstveidā jeb uzziņā par nodokļa maksātāja tiesībām (turpmāk – uzziņa), neapšaubāmi dod lielāku drošības sajūtu, ka tad, ja nodokļu maksātājs rīkosies atbilstoši uzziņai, tad nodokļu maksātājs var paļauties, ka tādos pašos vai līdzīgos apstākļos tam nedraud papildu nodokļa uzrēķins.

Šīs publikācijas mērķis ir vērst lasītāju uzmanību uz atsevišķiem svarīgiem juridiskiem aspektiem saistībā ar autora līguma noslēgšanu. Publikācijā tiks aplūkoti divi iespējamie līgumu veidi – autora līgums par pasūtīta gabaldarba veikšanu un autora līgums par pasūtīta regulāra darba veikšanu.

Lasītājs varētu būt ievērojis, ka juristi, tiesneši un citi tiesību piemērotāji savos lēmumos, spriedumos, juridiskajos atzinumos vai citos dokumentos bieži vien atsaucas uz tiesu nolēmumiem, tādējādi pamatojot kāda argumenta pareizību vai tieši otrādi – nepareizību. Līdz ar to varētu rasties likumsakarīgs jautājums – kādēļ juridisku argumentu nevarētu pamatot tikai ar tiesību normu? Kā autors izklāstīs turpmākajās rindkopās, tiesu nolēmumi arī ir būtisks tiesību avots tāpat kā tiesību normas, līdz ar to atsauce uz tiem ir nepieciešama un pat obligāta. Šīs publikācijas mērķis ir sniegt ieskatu par tiesu nolēmumu saistošo spēku, izskaidrot atšķirību starp tiesu praksi un judikatūru, kā arī veicināt izpratni par judikatūras piemērošanu Latvijā.

14.04.2011. Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums par NN), kas spēkā stājās 17.05.2011. Ar grozījumiem vismaz formāli tiek atcelti noteikumi, saskaņā ar kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) liedza pārmaksāto nodokļu atmaksu gadījumā, ja saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām ir uzsākts kriminālprocess, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

Parādu piedziņa jeb atgūšana ir jebkuras komercdarbības sastāvdaļa, jo naudas plūsmas attiecībās potenciāli vienmēr ir brīdis, kad viena puse ir kreditors un otra puse ir debitors. Un tad, kad iestājas debitora samaksas nokavējums, debitors iegūst parādnieka statusu, un tieši šajā brīdī kreditoriem ir jāuzsāk parāda piedziņas procedūra.

Attiecības starp darba devēju un darbiniekiem ir dinamiskas un laiku pa laikam pienāk brīdis, kad tās ir jāizbeidz pēc vienas vai otras puses iniciatīvas. Ekonomikai grūtos laikos darbinieku atlaišana parasti ir darba devēja iniciēta un izriet no organizatoriskām pārmaiņām uzņēmumā. Darbinieku atlaišana ir strikti reglamentēts process, kuru neievērojot, lieta var nonākt līdz tiesai. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis tiesās izskatāmo darba strīdu skaits. Tā rezultātā tiesu praksē ir radušās jaunas, kā arī ir precizētas jau iepriekš zināmās atziņas, ar ko ieteicams iepazīties kā darba devējiem, tā darbiniekiem. Šoreiz aplūkotas dažas no tām.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes tīmekļa vietnē atrodamo statistiku 2010. gadā Latvijā tīmekli regulāri (vismaz vienu reizi nedēļā) lietoja 62,5 % iedzīvotāju, turklāt, kā parāda apkopotā informācija, datoru un tīmekļa lietotāju skaits katru gadu palielinās. Pieļauju, ka liela daļa no Latvijas regulārajiem tīmekļa lietotājiem tajā arī iepērkas, pērkot preces un pakalpojumus ne tikai no Latvijas pārdevējiem, bet arī no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un citu valstu pārdevējiem. Tāpat pieļauju, ka katrs no regulārajiem tīmekļa lietotājiem zina, kā atrast tīmekļa vietnes Amazon.co.uk, e-Bay vai, piemēram, Ryanair.

Vai esat dzirdējuši par gadījumiem, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) komersantam uzliek administratīvo sodu par kādu ar nodokļu nesamaksāšanu saistītu pārkāpumu un papildus tam ar atsevišķu lēmumu uzliek pienākumu samaksāt nesamaksāto nodokli, soda naudu par šī nodokļa nesamaksāšanu un, protams, nokavējuma procentus par laikā nesamaksāto nodokli? Varbūt esat nevis dzirdējuši par šādiem gadījumiem, bet paši esat bijuši līdzīgā situācijā?

Turpinām š.g. 23. augusta publikāciju par jauno Maksātnespējas likumu (Jaunais likums), kas stāsies spēkā šā gada 1. novembrī. Šinī rakstā tiks aplūkotas izmaiņas fizisko personu maksātnespējas procesā.