Lai mūsu vietne pilnvērtīgi darbotos, mēs izmantojam obligātās sīkdatnes. Bet ar Tavu piekrišanu var tikt izmantotas vēl citas — funkcionālās,
mārketinga un analītikas. Lai pielāgotu sīkdatnes savām vēlmēm, dodies uz "Pielāgot izvēli". Tu jebkurā brīdī vari manīt savu izvēli, atgriežoties
šajā vietnē. Vairāk informācijas sīkdatņu noteikumos.
Pielāgot izvēli
Piekrītu
PIEŅEMT VISUS
NORAIDĪT VISUS
Obligātās sīkdatnes
IESLĒGTS
Šie sīkfaili nodrošina pamata funkcionalitāti, piemēram, drošību, identitātes pārbaudi un tīkla pārvaldību. Šos sīkfailus nevar atspējot.
Mārketinga sīkdatnes
IESLĒGTS
IZSLĒGTS
Šie sīkfaili tiek izmantoti, lai izsekotu reklāmas efektivitāti un nodrošinātu jums personalizētu saturu un reklāmas.
Funkcionālās sīkdatnes
IESLĒGTS
IZSLĒGTS
Šie sīkfaili apkopo datus, lai atcerētos lietotāju izvēles, lai uzlabotu un sniegtu personalizētu pieredzi.
Analītiskās sīkdatnes
IESLĒGTS
IZSLĒGTS
Šie sīkfaili palīdz mums saprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar mūsu vietni, atklāt kļūdas un nodrošināt labāku vispārējo analīzi.
Svarīgi! Reģistrējies vienreiz un lasi visus iŽurnālus – iFinanses, iTiesības un iBizness!
Ja esi jau reģistrējies kādā no tiem, autorizējies ar savu e-pastu un paroli.
Ja neizdodas, sazinies ar mums 67280693 vai info@iZurnali.lv.
Svarīgi! Reģistrējies vienreiz un lieto visus iŽurnālus – iFinanses, iTiesības, iBizness un iAudio!
Ja esi jau reģistrējies kādā no tiem, autorizējies ar savu e-pastu un paroli.
Ja neizdodas, sazinies ar mums 67280693 vai info@iZurnali.lv.
Realizējot idejas, ieceres un attīstot uzņēmējdarbību, arvien pieaug nepieciešamība noslēgt darījumus starp uzņēmējsabiedrībām, individuālo komersantu un privātpersonām, tādēļ svarīgi, lai šie darījumi iegūtu likumā paredzēto formu un juridiski pamatotu saturu. Gadījumos, kad līgums ir pareizi sagatavots un precīzi atspoguļo katras puses tiesības un intereses, tā nosacījumu izpildē pusēm nav šaubu vienai pret otru, un tādēļ darījuma realizēšana noris viegli un bez jebkādas aizķeršanās, jo katra no pusēm apzinās savas uzņemtās saistības un pielīgtās tiesības.
Šobrīd ārpakalpojuma grāmatveži klientu dokumentus saņem dažādos veidos – gan mākoņprogrammās, kā “Google Drive”, gan e-pastos, gan “WhatsApp” sarakstēs, radot visai lielu haosu dokumentu apritē. Kā ārpakalpojuma grāmatvedim organizēt dokumentu saņemšanu no klientiem? Kā ieviest dokumentu struktūras prasības klientiem?
Laikā, kad tik daudz pirkumu tiek veikti internetā, rodas ne viens vien praktisks jautājums par to noformēšanu. Lielākoties interneta veikalā līgums klasiskajā izpratnē netiek parakstīts – dokumenta, ko būtu parakstījušas abas puses, nav. Pircēji norēķinās ar bezskaidru naudu, preces tiek piegādātas uz pakomātiem. Kā rīkoties, lai nodrošinātu darījumu dokumentu parakstīšanu? Kā parūpēties, lai darījuma dokumentiem būtu juridisks spēks? Skaidrojumu interneta žurnālā "iBizness" sniedz ZAB "Sorainen" juriste Anna Bogdanova un jurista palīdze Lūcija Strauta (Darījumu noformēšana interneta veikalos, iBizness.lv, 25.03.2021.).
Ir sācies 2021. gads, un organizācijās, kā ik gadu, ir uzsākta jaunu lietu veidošana. Tā vecās lietas krājas, plaukti pildās, elektroniskie dokumenti aizņem atmiņu serverī, bet vietas jauniem dokumentiem nav. Un tad neizbēgami jāsāk dokumentus arhivēt vai iznīcināt.
Kā lietot e-parakstu sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas partneriem? Kādu paraksta un dokumenta formātu izvēlēties? Kā pārbaudīt citā Eiropas Savienības dalībvalstī izdotu e-parakstu? Meklējam atbildes uz šiem un citiem lasītāju jautājumiem!
Ar ko atšķiras drošs elektroniskais paraksts no parasta elektroniskā paraksta? Kāds izskatās elektroniskais paraksts? Vai rēķinam ir juridisks spēks, ja rēķinā ir norādīts, ka tas sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta, bet piegādātājs to atsūta papīra formā? Meklējam atbildes!
Nepārvaramas varas klauzulas iekļautas virknē noslēgtu līgumu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas praksē šie līgumu noteikumi tiek izmantoti reti, pusēm nesaskaroties ar apstākļiem, ko varētu raksturot kā nepārvaramu varu. Tomēr pašreizējā Covid-19 vīrusa straujā izplatība un pret to vērstie valdības ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi parādījuši, ka noslēgtos līgumus vistiešākajā veidā var ietekmēt apstākļi, ko puses, līgumu slēdzot, nevarēja nedz paredzēt, nedz pašlaik novērst.
Man ir neskaidrības par līgumu numuriem. Līgums tiek slēgts vismaz starp divām pusēm, tāpēc bieži rodas situācija, ka līgumam ir viens numurs, ko uzliek, piemēram, pakalpojuma sniedzējs, bet mēs kā pakalpojuma saņēmējs savā uzņēmumā uzliekam citu – savu reģistrācijas numuru. Kā pareizāk numurēt līgumus? Kurai pusei būtu jāliek līguma numurs?
Mūsu uzņēmums ar sadarbības partneri vienojas par autordarba radīšanu un publicēšanu. Vai mēs varam slēgt autoratlīdzības līgumu? Un tad kā autors pie publikācijas būtu jānorāda SIA?
2018.gada 7.septembrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”, kas aizstāj Ministru kabineta noteikumus Nr.916 ar tādu pašu nosaukumu. Kas par šīm izmaiņām jāzina dokumentu noformētājiem?
Ikdienā komersanti noslēdz neskaitāmi daudz darījumu, maksājumus visbiežāk veicot 1 valūtā, tāpēc valūtas kursa svārstības tiešā veidā tos neietekmē. Tomēr Latvijas uzņēmēji arvien vairāk atklāj jaunus tirgus ārpus Eiropas Savienības (ES), tādējādi Latvijas preces nonāk Āzijas, Latīņamerikas un pat Āfrikas tirgū. Šādos darījumos svarīgi neaizmirst par valūtas kursu svārstību radīto risku.
Līguma slēgšana ar valdes locekli ir svarīgs jautājums ikvienai sabiedrībai. Pirms atbilstošā līguma izvēles jāņem vērā virkne aspektu, lai tā noteikumi būtu abpusēji izdevīgi. Pilnvarojuma līgums ir viens no biežāk izmantotajiem līgumu veidiem tiesiskajās attiecībās ar valdes locekļiem.
Autoratlīdzību jautājums joprojām ir gan autoru (kuri mēģina ielauzīties jaunajā sistēmā), gan grāmatvežu (kuri jau rēķina pa jaunam) dienaskārtībā, jo nodokļu reformas kontekstā arī šeit vērojamas izmaiņas. Tāpēc ir īstais brīdis salikt pa plauktiņiem, kas īsti ir autora līgums un kādos gadījumos tas slēdzams.
Būvniekiem nereti un ne bez pamata pārmet daudzas problēmas, tostarp lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru, ietaupīšanu uz kvalitāti, nekvalificēta darbaspēka piesaistīšanu utt. Nu šī nozare atkal nonākusi arī valstsvīru redzeslokā, tāpēc tapis veids, kā kaut nedaudz šo situāciju uzlabot. Proti, 23.11.2016. Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" (likums par NN), ar kuriem ieviesta galvenā būvdarbu veicēja līdzatbildība par apakšuzņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Jaunā kārtība stāsies spēkā 01.07.2017.
Uzņēmums "A" noslēdzis sadarbības līgumu ar uzņēmumu "B", kas sniedz pakalpojums, apkalpojot un uzraugot uzņēmuma "A" autoparku. Uzņēmuma "B" pārstāvji bieži apmeklē autoservisus, auto rezerves daļu veikalus u.tml., saņemot no tiem rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem un precēm. Vai šos rēķinus un pavadzīmes drīkst parakstīt uzņēmuma "B" pārstāvis?
Vai līgums (pakalpojuma vai preču piegādes) 2 komercsabiedrību starpā ir obligāts? Ja jā, tad kāds ir tā tiesiskais regulējums? Vai ir kādas nozares un / vai summas ierobežojumi, kuru gadījumā līgumi ir obligāti?
