Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies ar uzrēķinu.

Gan grāmatvedības, gan personāla dokumentu informācijas kopumā ir iekļauti arī personas dati. Tieši fizisko personu datu apstrādei ir noteiktas specifiskas prasības, kas jāievēro, arī iznīcinot dokumentus pēc to glabāšanas termiņa beigām.

Kapitālsabiedrību valdes locekļu statusa un atbildības aspekti kļūst arvien aktuālāki. Kā uzticamības personai valdes loceklim, no vienas puses, piešķirts īpašs pilnvarojums rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un maksimizēt kapitālsabiedrības peļņu, bet, no otras puses, uzlikts pienākums rūpēties par šīs mantas saglabāšanu. Līdz ar to ir būtiski zināt, kādas sekas draud par šāda pilnvarojuma un uzticības neievērošanu.

No iepriekšējās nodokļu parādu nokavējuma un soda naudas atlaišanas reizes ir pagājuši 5 gadi, un nodokļu maksātājiem atkal tiek piedāvāta iespēja atbrīvoties no parādu sankciju (nokavējuma naudas un soda naudas) uzkrātajām summām apmaiņā pret nodokļu pamatparāda samaksu.

Komerctiesībās izmaiņu veikšana kapitālsabiedrības valdes sastāvā ir samērā vienkārša un ātra procedūra. Tomēr praksē ne vienmēr pietiks sagatavot korporatīvos dokumentus, parakstīt tos un iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Daudzās Eiropas Savienības valstīs, kā arī ASV trauksmes celšanas mehānismiem ir sena vēsture, un nereti Latvijas komercsabiedrībās, kas pieder ārvalstu investoriem, šādi mehānismi darbojas jau gadiem ilgi. Tādēļ izvērtēsim, vai tie ir noderīgi darba devējam un vai tiešām to regulējumam ir nepieciešams atsevišķs likums.

15.06.2017. tika pieņemti grozījumi Komerclikumā (KL), kas paredz vairākas izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā – no Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistrā (UR) iesniedzamo dokumentu satura un pieteikumu veidlapu apstiprināšanas kārtības līdz saistīto personu darījumiem. Daļa grozījumu stājās spēkā jau 13.07.2017., bet daļa stāsies spēkā 01.01.2018.

Biedrība projekta ietvaros sūta uz ārvalstu semināriem personas, kas nav biedrības darbinieki. Vai šīm personām drīkst maksāt dienas naudu un segt pārējos komandējuma izdevumus? Vai, lai varētu segt komandējuma izdevumus, šādai personai ir jābūt kādām citām līgumsaistībām ar biedrību?

SIA "A" pamatkapitāls bija 1000 EUR. SIA "A" aizņēmās 9000 EUR no SIA "B" un nolēma par šo summu palielināt pamatkapitālu līdz 10 000 EUR. Pēc naudas saņemšanas bankas kontā SIA "A" valdes loceklis - dalībnieks (vienīgais) iesniedza Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (UR) pieteikumu kopā ar visiem nepieciešamajiem dokumentiem, tostarp dokumentu, kas apliecina naudas iemaksu bankas kontā, kurā kā maksātāja norādīts SIA "B". UR palielināja SIA "A" pamatkapitālu līdz 10 000 EUR, saglabājot valdes locekli kā vienīgo dalībnieku. Šobrīd gandrīz visa aizdevuma summa ir atmaksāta. Vai SIA "A" drīkstēja palielināt pamatkapitālu par šo aizņemto naudu? Vai šādā gadījumā SIA "B" bija jāiekļauj dalībniekos?

Lai dibinātu uzņēmumu Šveicē, sākotnēji jāsaprot valsts strukturālā forma, jo tā būtiski atšķiras no Latvijas strukturālās formas.

Uzņēmums iegādājies automašīnu (tā nav pirkta līzingā). Tās turētājs ir valdes priekšsēdētājs (fiziskā persona). Par automašīnu ir samaksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN), kā arī tiek rakstītas maršruta lapas, jo auto izmanto dažādi. No Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmām jautājumu, vai uzņēmumam ir noslēgts līgums ar automašīnas turētāju. Kā pareizi rīkoties? Vai šāds līgums tiešām jānoslēdz?

Starpperiodu pārskats ir Komerclikumā minētais saimnieciskās darbības pārskats, kuru sagatavo saistībā ar pamatkapitāla palielināšanu, ārkārtas dividenžu noteikšanu un reorganizāciju. Aplūkosim, kā sagatavot starpperiodu pārskatu saistībā ar reorganizāciju.

Ja ir pieņemts lēmums reorganizēt vai likvidēt uzņēmumu, pārceļot tā darbību uz citu valsti, bet Latvijā esošo uzņēmumu likvidēt, jāievēro vairākas būtiskas grāmatvedības un noslēguma pārskata sagatavošanas nianses.

28.07.2017. pieņemtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (MUN likums) par gada apgrozījuma samazināšanu uz 40 000 EUR no 01.01.2018. ir ieviesuši neziņu vairumam “iFinanses” lasītāju. Tāpēc vērsāmies pie Valsts ieņēmumu dienesta, lai saņemtu konkrētas atbildes uz mūsu lasītāju jautājumiem:

Uzņēmums plāno uz laiku pārtraukt saimniecisko darbību, tomēr likvidēt uzņēmumu pagaidām nevēlas. Vai šādā gadījumā ir jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID)? Ja jā, kādā veidā? Vai ir jāizstājas no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra?