Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir dividendes, kuras uzņēmumā aprēķinātas un neizmaksātas ir jau vairāk kā 10 gadus. Saskaņā ar Komerclikuma 161.panta 6.punktu dividendes, kas nav izņemtas 10 gadu laikā, pāriet sabiedrības īpašumā. Kā noteik šī pāriešana? Dividendes grāmato uz ienākumiem un apliek ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) 15% (tā man skaidroja pa Valsts ieņēmumu dienesta konsultatīvo tālruni)? Vai vienkārši pārgrāmato no bilances kreditoru posteņa Dividendes uz, piemēram, pašu kapitāla posteni Rezerves vai posteni Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa? Ja īpašumu pārceļ uz iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu, vai turpmākajos gados var piemērot likuma par UIN 6.panta 17.punktu?

Drīz būs pagājis gads kopš Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām" (Likums), kas būtiski izmainīja saimnieciskās darbības apturēšanas kārtību un tās sekas kā pašam nodokļu maksātājam, tā arī viņa darījumu partneriem.

Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, kas groza publiska izpildījuma definīciju; paredz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pienākumu savā mājas lapā izvietot likumā noteiktu informāciju; atlīdzības noteikšanā ievērot noteiktus kritērijus, kā arī Kultūras ministrijas tiesības pieprasīt dokumentus un informāciju, lai efektīvāk veiktu uzraudzību pār mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību.

2013. gada 10. aprīlī spēkā stājās grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", saskaņā ar kuriem tika precizēta struktūrvienības definīcija attiecībā uz interneta vietnēm. Jaunā struktūrvienības definīcija paredz, ka par struktūrvienību uzskata arī tīmeklī izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, kurām ir tīmekļa vietne un lietotāju reģistrācijas sistēma, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, kuras uzturētājs atrodas Latvijas Republikā vai ārpus tās.

Kopš 2011.gada 1.novembra spēkā ir grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), ieviešot 8.panta 1.1 daļu, kurā teikts, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Ņemot vērā, ka minētie grozījumi vēl arvien izraisa virkni jautājumu, iFinanses.lv redakcija ir lūgusi Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) sniegt skaidrojumu – vai sabiedrība, kuras saimnieciskā darbība nav patērētāju kreditēšana, drīkst izsniegt aizdevumus saviem darbiniekiem, valdes locekļiem un īpašniekiem – fiziskām personām, ja šīm sabiedrībām nav izņemta attiecīga licence? Vai arī ar veiktajiem grozījumiem jāsaprot, ka darbinieku kreditēšana turpmāk ir liegta? Publicējam PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītāja Anda Priedīša skaidrojumu.

Kopš 2012.gada novembra jauna komersanta, uzņēmuma, organizācijas vai līguma reģistrāciju var veikt elektroniski. Tāpat elektroniski var veikt izmaiņu, reorganizācijas, maksātnespējas, likvidācijas un līguma izbeigšanas reģistrāciju un dažādu izziņu saņemšanu. Par Uzņēmuma reģistra (UR) izveidotajiem e-pakalpojumiem un to izmantošanas iespējām vairāk lasiet šajā publikācijā.

2013. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskus jauninājumus – par tiem vairāk lasiet šajā publikācijā.

Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna saskaņošanas kārtību.

Uzņēmums plāno uz laiku apturēt savu saimniecisko darbību, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā (VID) atbilstošu veidlapu. Šajā sakarā jautājums - ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, vai to drīkst darīt?

Ēka uz nomātas zemes jeb tā sauktais dalītais īpašums un ar to saistītās problēmas joprojām ir aktualitāte daudziem īpašniekiem Latvijā. Daudzviet nomas attiecības ir nesakārtotas, daudzviet tikai daļēji sakārtotas. Gan ēku (vai dzīvokļu), gan zemes īpašnieki mēdz būt neapmierināti ar pastāvošo kārtību un nespēj atrast savstarpēji samērīgu līdzsvaru nomas līgumā. Lai risinātu daudzās problēmas, Tieslietu ministrija (TM) ir izveidojusi darba grupu jauna normatīvā regulējuma izstrādei. Šajā publikācijā tiks īsi pastāstīts par drīzumā sagaidāmām izmaiņām: par šovasar Ministru kabinetā (MK) atbalstīto informatīvo ziņojumu dalītā īpašuma jautājumos un par oktobra sākumā MK atbalstītajiem likumprojektiem piespiedu nomas maksas apmēra noteikšanas jautājumā.

Labvēlīgas investīciju vides radīšana un uzturēšana ir bijusi Latvijas valdības un virknes nevalstisko organizāciju prioritāte gadiem ilgi. Pēdējos gados ir paveikts ļoti daudz, tomēr arī mūsu konkurenti nesnauž. Nesen publicētajā pētījumā Doing Business 2013 Latvija ir iekļauta kā labās prakses piemērs uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, tomēr šie sasniegumi nav mūs glābuši no kritiena reitingā par veselām četrām vietām. Tātad citas valstis uzņēmējdarbības vides sakārtošanā ir darījušas vēl vairāk.

Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādi.

Saeima 2010. gada 15. aprīlī ir pieņēmusi, un Valsts Prezidents 2010. gada 29. aprīlī ir izsludinājis grozījumus Komerclikumā. Kā būtiskākā novitāte grozījumos Komerclikumā ir minams samazinātais pamatkapitāls sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, kas pamatots likumprojekta anotācijā ar nepieciešamību uzlabot uzņēmējdarbības vidi.

Tā sauktie B daļas pakalpojumi ir Publisko iepirkumu likuma (PIL), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma Pakalpojumu līgumu nomenklatūra B daļā iekļautie pakalpojumi, kuriem noteikta īpaša, atvieglota iepirkumu organizēšanas kārtība. Minētajos pielikumos iekļauti pakalpojumi, kuru sniegšanai nepieciešamas labas nacionālo apstākļu un valodas zināšanas vai kuru sniegšana iespējama tikai konkrētā vietā, tādēļ šos pakalpojumus parasti nevar sniegt komersanti no citām valstīm. Tādi ir, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi, ar kultūru un sportu saistītie pakalpojumi, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi, arī juridiskie, mācību un apsardzes pakalpojumi. Jāņem vērā, ka pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem pilnībā piemērojamas normatīvo aktu prasības.

Ja atskatāmies uz iepriekšējiem nepilniem pieciem tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pastāvēšanas gadiem (TAP Latvijā tika ieviests ar 2007.gada 1.novembra Maksātnespējas likumu, kas stājās spēkā 2008.gada 1.janvārī), paveras šāda aina - atbilstoši Maksātnespējas reģistra statistikas datiem minētajā laika posmā tika pasludināti vairāk kā 280 TAP (t.sk. vairāk kā 200 ārpustiesas TAP) un tikai daži no tiem tika izbeigti sakarā ar to, ka parādnieks ir izpildījis TAP pasākumu plānu (TAP plāns). Respektīvi, pārējos gadījumos (pagaidām atskaitot visus šobrīd aktīvos TAP) šis process parādniekiem ir bijis tikai starpposms ceļā uz maksātnespējas procesu. Dažiem parādniekiem šis periods turpinājās gadu vai ilgāk, savukārt ļoti daudziem tas ilga tikai pāris mēnešus vai pat bija vēl īsāks. Ar ko būtu izskaidrojama šāda statistika un kāpēc praksē iezīmējas šādas tendences?