Nekustamā īpašuma darījumu līgumi

Sadaļā izvietoti līgumu paraugi dažādu nekustamā īpašuma darījumu nodrošināšanai - pirkuma līgums, rokas naudas līgums, nomas līgums u.c.

Hipotēkas un aizdevuma līgums

Ar hipotēkas un aizdevuma līgumu ķīlas devējs ieķīlā par labu ķīlas ņēmējam savu nekustamo īpašumu vai tā daļu, lai nodrošinātu aizdevuma saņemšanu no ķīlas ņēmēja. Hipotēkas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1278. līdz 1339., 1367. līdz 1380. un 1934. līdz 1946. pants. Par aizdevumu parasti maksā procentus.

Rokasnaudas līgums

Ar rokasnaudas līgumu rokasnaudas devējs iemaksā rokasnaudas ņēmējam rokasnaudu kā nodrošinājumu tam, ka pušu starpā vēlāk tiks noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums. Rokasnaudas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1725. līdz 1731. pants. Ja pirkuma līgums netiek noslēgts rokasnaudas līgumā noteiktajā termiņā rokasnaudas devēja vainas dēļ, viņš zaudē iemaksāto rokasnaudu, bet, ja rokasnaudas ņēmēja vainas dēļ, viņam jāatmaksā saņemtā rokasnauda divkāršā apmērā. Ja rokasnaudas līgums tiek atcelts vai pirkuma līgums netiek noslēgts bez pušu vainas, tad saņemtā rokasnauda jāatdod atpakaļ.

Nekustamā īpašuma pirkuma līgums

Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas. Pievienotais līguma paraugs paredz rokasnaudas līguma slēgšanu starp pusēm (skat. veidlapu Rokasnaudas līgums).

Dzīvokļa īpašuma pirkuma līgums

Dzīvokļa pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas, radiniekiem 0,5% no pirkuma maksas. Pievienotais līguma paraugs paredz rokasnaudas līguma slēgšanu starp pusēm (skat. veidlapu Rokasnaudas līgums).

Zemes pirkuma līgums

Zemes pirkuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2002. līdz 2072. pants. Pirkuma līgums automātiski nerada īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, tās jānostiprina zemesgrāmatā uz abu pušu parakstīta un notariāli apliecināta nostiprinājuma lūguma pamata. Par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā valsts nodeva, kas pirkuma darījumā starp nesaistītām pusēm ir 2% no pirkuma maksas. Pievienotais līguma paraugs paredz rokasnaudas līguma slēgšanu starp pusēm (skat. veidlapu Rokasnaudas līgums).

Zemes nomas līgums

Ar pievienoto zemes nomas līgumu iznomātājs nodod savu zemes gabalu lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam jābūt zemesgabala īpašniekam, ja zemesgabals tiek iznomāts apbūvei. Citos gadījumos iznomātājs var būt arī zemes gabala valdītājs (piemēram, pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības zemesgabalu iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai zemesgabala īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Zemes nomas līgumu var reģistrēt (koroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka zemes īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais zemes īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu. Zemes noma ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekams darījums. No zemes nomas gūtā ienākuma iznomātājam jāmaksā ienākuma nodoklis. Zemi var iznomāt ar vai bez apbūves tiesībām. Lai nomnieks varētu uzceltās ēkas ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu, šādas tiesības jāparedz līgumā un nomas termiņam ir jābūt vismaz 10 gadiem.

Telpu patapinājuma līgums

Ar pievienoto telpu patapinājuma līgumu viena persona (patapinātājs) nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – patapinājuma ņēmējam. Patapinātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas nodot lietošanā tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas nodot lietošanā tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Patapinājuma līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1947.-1967. panta noteikumi.

Nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgums

Ar pievienoto nekustamā īpašuma ķīlas (hipotēkas) līgumu ieķīlātājs ieķīlā par labu ķīlas ņēmējam savu nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu savas vai citas personas parādsaistības pret ķīlas ņēmēju (piemēram, parādsaistības, kas izriet no aizdevuma līguma). Ķīlas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 1278. līdz 1339. un 1367. līdz 1380. pants.

Telpu nomas līgums

Ar pievienoto telpu nomas līgumu iznomātājs nodod savas nedzīvojamās telpas lietošanā citai personai – nomniekam. Iznomātājam nav obligāti jābūt telpu īpašniekam, tas var būt arī telpu valdītājs (piemēram, nama pārvaldnieks) vai turētājs (piemēram, nomnieks, kam ir tiesības telpas iznomāt tālāk, patapinātājs), taču šādā gadījumā jāpārbauda, vai telpu īpašnieks atļāvis telpas iznomāt tālāk, un vajadzības gadījumā jāsaņem īpašnieka piekrišana. Nomas līguma noslēgšanu un izpildi regulē Civillikuma 2112.-2177. panta noteikumi. Telpu nomas līgumu var reģistrēt (korroborēt) zemesgrāmatā. Reģistrācija nodrošina, ka telpu īpašnieka nomaiņas gadījumā nomas līgums saglabā spēku. Ja nomas līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, jaunais telpu īpašnieks var vienpusēji izbeigt nomas līgumu.

Mēs novērtējam Tavu privātumu