Iepriekš apskatījām nemateriālo ieguldījumu klasifikācijas kritērijus, kas ļauj tos atzīt par nemateriālo ieguldījumu. Šoreiz par to, kā nemateriālie ieguldījumi iedalās pēc savas būtības.

Nemateriālie ieguldījumi kā pamatlīdzekļu postenis praksē nav sastopami tik bieži. Grāmatvežiem par tiem nereti rodas jautājumi, it sevišķi tajos gadījumos, kad sabiedrība pirmo reizi sastopas ar attīstības izmaksām vai nemateriālo vērtību, kas radusies citas sabiedrības iegādes rezultātā. Nereti nemateriālo vērtību apzīmē ar angļu terminu goodwill, bet vecākā literatūrā tā tiek saukta arī par firmas cenu vai komercreputāciju. Kas tad īsti ir uzņēmuma nemateriālie ieguldījumi?

Šoreiz plašāk izskatīsim divus aktuālus Eiropas Savienības Tiesas spriedumus pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā: vienu par samazinātās likmes piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem, otru – par tiesībām uz priekšnodokli, uzsākot bankrota procedūru.

Esam franšīzes uzņēmums. Tirgojam dāvanu kartes, kuras var izmantot arī citos šī uzņēmuma franšīzes veikalos. Ik mēnesi pārdodam dāvanu kartes gan juridiskām, gan fiziskām personām. No franšīzes devēja uzņēmuma saņemam arī rēķinu par realizētajām dāvanu kartēm. Kā šos darījumus varētu uzskaitīt?

Mūsdienās, strauji attīstoties starptautiskajai tirdzniecībai un tehnoloģijām, arvien lielāka loma uzņēmumu panākumos gan lokāli, gan arī eksporta tirgos ir intelektuālajam īpašumam. Plaši zināmi intelektuālā īpašuma veidi ir preču zīme, franšīze, patents, programmatūra u.c. Intelektuālais īpašums ir plaši izmantots rīks starptautiskās nodokļu plānošanas kontekstā.

Viens no bieži izmantotajiem transfertcenu instrumentiem starp saistītajiem uzņēmumiem ir darījumi ar nemateriālo īpašumu. Šī gada maijā izstrādāti grozījumi transfertcenu vadlīnijās. Lai gan grozījumi nemaina darījumu ar nemateriālajiem īpašumiem būtību, tomēr ievērojami maina nemateriālā īpašuma vērtēšanas principus.

Preču zīmes, interneta domēnu nosaukumi, klientu attiecības vai klientu saraksti, licences līgumi vai franšīzes līgumi, patenti, programmatūra – tie visi ir tikai daži nemateriālo aktīvu piemēri. Jautājums par to vērtības noteikšanu nav vienkāršs.

Šajā rakstā ir pievērsta uzmanība izmaiņām, kas saistītas ar nesen publicētajiem Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas pārvietošanas (angliski BEPS) projekta gala ziņojumiem un to ietekmi uz saistīto personu darījumiem. Raksta turpinājumā lasiet par tirgus cenas noteikšanu darījumos, kuros iesaistīts nemateriālais īpašums, kā arī darījumos ar preču biržās tirgotām precēm.

Šobrīd norit darbs pie kārtējo grozījumu izstrādes pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā. Lai arī grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (PVN likums) nav nekas neparasts, vairāku gadu garumā tiek aizmirsts par nepieciešamību sakārtot PVN grupas regulējumu, kas neatbilst Padomes 28.11.2006. Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Direktīva) un nepamatoti ierobežo personu tiesības kļūt par PVN grupas dalībniekiem.

Franšīzes izmantošanai Latvijā līdz 2009.gadam nebija speciāli izstrādātas tiesību bāzes. Franšīzes kā komercdarījuma veida speciālais normatīvais regulējums pirmo reizi Latvijā parādījās Komerclikumā ar 19.12.2008. likumu "Grozījumi Komerclikumā", papildinot Komerclikumu ar atsevišķu D daļu "Komercdarījumi".

Lai pēc iespējas vispusīgāk atbildētu uz jautājumu par piemērojamiem nodokļiem un administratīvajām prasībām, kas ir jāievēro ārvalstu komersantiem, veicot ieguldījumus Latvijā, atbildes tiks strukturētas atsevišķos jautājumu blokos, īsumā analizējot galvenos nodokļu riskus, kas ir jāņem vērā ārvalstu komersantiem – nerezidentiem, kuri iegulda gan finanšu resursus, gan arī nosūtot darbam uz Latviju ārvalstu nerezidenta nodarbinātu personālu, un tādējādi šī raksta nolūkiem tiek pieņemts, ka no šiem ieguldījumiem tiek gūta peļņa; un Latvijas nodokļu maksātājiem (rezidentiem), kuru kapitālā tiek ieguldīti finanšu resursi, un tādējādi rodas saistības pret nerezidentu.

Turpinot š. g. 25. novembra publikācijā “Kas jāņem vērā, ja ārvalstu komersants veic ieguldījumus Latvijā” aizsākto tēmu par piemērojamiem nodokļiem un administratīvajām prasībām, kas ir jāievēro ārvalstu komersantiem, veicot ieguldījumus Latvijā, šajā rakstā tiks analizēti vairāki atsevišķi peļņas izmaksu nerezidentiem piemēri, kas var radīt nodokļu sekas nerezidentam.

01.01.2010. spēkā stāsies jaunā daļa Komerclikumā (KCL), kas tiks veltīta komercdarījumu regulējumam. Pašlaik komersantiem ir dots gandrīz gads (no 07.01.2009., kad tika izsludināti grozījumi), lai pienācīgi sagatavotos jaunajām tiesiskajām izmaiņām.