Šā gada 4. martā spēkā stājās Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 145 "Kārtība, kādā uzņēmumi, kuri kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji par ienākumiem no saimnieciskās darbības, sagatavo un iesniedz finanšu pārskatu". Šie noteikumi aizstāj MK noteikumus Nr. 301 "Noteikumi par individuālo komersantu finanšu pārskatiem".

Sabiedrība pieteicās Eiropas Savienības projektam jauna uzņēmuma attīstībai. Finansējumu piešķīra ar noteikumu, ka uzņēmumam projekta īstenošanas pirmā gada laikā jāiegādājas konkrēts pamatlīdzeklis. Sabiedrība pilnībā apmaksāja rēķinu par pamatlīdzekļa iegādi, iesniedza attiecīgos attaisnojuma dokumentus Lauku atbalsta dienestā, kas uzņēmumam projekta ietvaros atmaksāja daļu no šī pamatlīdzekļa, proti, 35 tūkst. eiro. Kā to pareizi iegrāmatot?

Uzņēmuma pamatdarbības veids ir mežkopība un citas mežsaimniecības darbības. Galvenais ienākuma avots ir savā īpašumā esošajos mežos iegūto kokmateriālu pārdošana. Uzņēmums mežu izstrādei 2018.gadā iegādājas nekustamos īpašumus (ilgtermiņa ieguldījumus), kuri sastāv no zemes platībām ar mežaudzi un uz tām esošajām būvēm (nekustamā īpašuma kopums). Iegādātās ēkas un būves netiks izmantotas saimnieciskajā darbībā. Vai šajā gadījumā, ja būves netiks izmantotas saimnieciskajā darbībā, ir jākoriģē uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) bāze par iegādāto būvju vērtību? Kā aprēķināt būves vērtību, ja tā nav norādīta pirkuma līgumā?

Jauna gada sākums strauji tuvojas, tas nozīmē, ka pavisam drīz stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas budžeta iestāžu grāmatvedībā. Turpinām ar tām iepazīstināt, šoreiz plašāk par papildināto un precizēto kontu plānu.

Kā pieņemt grāmatvedības uzskaitē līdz šim neesošu ilgtermiņa ieguldījumu (piemēram, sūkņu māju), kas ir pašvaldības tiesiskajā valdījumā, bet nav ne ziņu, ne dokumentu, kas apliecina īpašumtiesības?

Kā grāmatot mežaudzes ir vispareizāk? Vai tās jāgrāmato kā pamatlīdzekļi? Ja jā, vai katrai mežaudzei ir jāatver sava pamatlīdzekļu kartiņa? Šādi dažādi jautājumi par mežaudzēm joprojām nav skaidri daudziem grāmatvežiem, jo nav līdz galam saprotams, kā ar tām rīkoties. Noskaidrosim!

Šogad pirmo reizi gada pārskats par 2016.gadu tiek sagatavots saskaņā ar jauno Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (Likums), tādēļ tieši šobrīd ir daudz jautājumu par tā normu piemērošanu praksē. Viens no šiem jautājumiem – kas ir būtiska kļūda, kā to labot un norādīt gada pārskatā.

Uzņēmums no privātpersonas iegādājās nekustamo īpašumu, kas sastāv no 1,3 ha ganībām un 3,7 ha meža. Līgumā ir noteikta tikai kopējā summa – 30 000 EUR. Kā pareizi uzskaitīt šos pamatlīdzekļus uzņēmuma grāmatvedībā, ievērojot jaunos Ministru kabineta (MK) noteikumus Nr.775 "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.775)? Kadastrā pieejamas šādas vērtības: nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība – 1660 EUR, mežaudzes vērtība – 5644 EUR.

Sākumā priecājos, ka lauksaimniekiem svarīgās lietas nu ir aprakstītas jaunajos Ministru kabineta noteikumos, tomēr, iedziļinoties jaunajā regulējumā, sapratu, ka joprojām ir palicis daudz neskaidrību. Pievērsu uzmanību svarīgākajam, kas attiecas uz augiem un dzīvniekiem.

Vispārīgā gadījumā par ienākumiem no nekustamā īpašuma atsavināšanas ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Taču likums ir noteicis izņēmuma gadījumus, kuros fiziskā persona ir atbrīvota no nodokļa maksāšanas pienākuma. Kādiem nosacījumiem jāizpildās, lai atvieglojumu piemērotu, un kā noteikt kapitāla pieaugumu, ja nekustamais īpašums bija saņemts dāvinājumā?

Uzņēmums iegādājas nekustamo īpašumu, kas sastāv no zemes, ēkām un meža. Pēc meža izciršanas nekustamais īpašums tiek pārdots. Kā darījumu pareizi atspoguļot grāmatvedībā? Kā aprēķināt mežaudzes vērtību pēc meža izciršanas?