Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko maijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Klienta izpētes dokumentu glabāšanas termiņš
Termiņš klienta izpētes un uzraudzības gaitā iegūtās informācijas un dokumentu glabāšanai, pēc kura izbeigšanās tie ir iznīcināmi, ir paredzēts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NIL likums). Likuma subjektam savā darbībā ir pienākums ievērot minētā likuma normu, un tam nav tiesību savā iekšējās kontroles sistēmā noteikt citu attiecīgās informācijas un dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas termiņu.
Klientu izpētes un uzraudzības procesā iegūto klientu dokumentu un informācijas iznīcināšanas kārtības obligātums
Likuma subjekta iegūtā un glabājamā informācija par saviem klientiem ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, tādēļ piekļuve tai ir jānodrošina tikai tām personām un darbiniekiem, kuriem šī informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai, proti, NIL likuma prasību izpildei.
Tādējādi likuma subjektam jānodrošina attiecīgās informācijas aizsardzība pret izpaušanu trešajām personām gan attiecīgās informācijas glabāšanas laikā, gan arī beidzoties likumā noteiktajam informācijas glabāšanas termiņam, nosakot informācijas iznīcināšanas kārtību, lai novērstu tās nepamatotu nonākšanu trešo personu rīcībā.
Personu datu apstrāde ietver arī personu datu iznīcināšanu jeb dzēšanu. Tādējādi, lai pēc NIL likumā paredzētā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām attiecīgie dati netiktu apstrādāti nelikumīgi, tostarp nelikumīgi nenonāktu trešo personu rīcībā, ir pamatota prasība likuma subjektiem iekšējās kontroles sistēmā paredzēt kārtību, kādā tiek tehniski nodrošināta šo datu iznīcināšana.
Likuma subjekta pienākums apzināt un dokumentēt savas saimnieciskās darbības risku novērtējumu
NIL likuma 6.panta 1.daļa uzliek likuma subjektam pienākumu novērtēt ne tikai savu klientu, bet arī savai darbībai piemītošus riskus, kas ir pamats likuma subjekta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidošanai. Likuma subjekta savas darbības un tā klientu darbības riski ir nošķirami.
Likuma subjektam ir pienākums apzināt un dokumentēt savas saimnieciskās darbības risku novērtējumu un attiecīgās darbības neveikšana ir atzīstama par NIL likuma 6.panta 1.daļas pārkāpumu. Arī tad, ja likuma subjekts uzskata, ka tā darbībai nepastāv vai pastāv zemi riski, tas bija jānovērtē un attiecīgais novērtējums jādokumentē iekšējās kontroles sistēmā, lai uzraugošajai iestādei būtu iespēja pārliecināties par šāda novērtējuma atbilstību un pamatotību.
Ministru kabineta noteikumu Nr.564 "Uzturēšanās atļauju noteikumi" 65.punkta mērķis ir nodrošināt, lai samaksāto nodokļu kopsummu pārskata gadā veido tikai tādas summas, kas neatgriezeniski ir samaksātas budžetā. Līdz ar to, ja kādā pārskata gadā samaksāto nodokļu kopsummā tiek ieskaitīti tādi nodokļu maksājumi, kuri vēlāk novērtēti kā atmaksājami, tie ir kļūdaini palielinājuši tieši šajā pārskata gadā samaksāto nodokļu apjomu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, konstatējot, ka kapitālsabiedrība ir veikusi tādu nodokļu samaksu, kuri tai ir atmaksājami (neatkarīgi no tā, vai tie faktiski jau ir atmaksāti), ir pamats tos atskaitīt no tā pārskata gadā samaksāto nodokļu kopsummas, kurā tie sākotnēji nepamatoti ieskaitīti.
SKA-405/2024 Periods, par kuru persona ir tiesīga saņemt bezdarbnieka pabalstu, nav saistāms ar iesnieguma datumu
Personai, attiecībā uz kuru nav šaubu par sociālā riska, kuram tā ir apdrošināta, iestāšanos un ienākumu zaudēšanu šī riska iestāšanās dēļ, ir tiesības, izpildoties tiesību normās izvirzītiem priekšnoteikumiem, saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu. Iesnieguma par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu iesniegšanas brīdim nav ietekmes uz bezdarbnieka pabalsta apmēra aprēķinu vai izmaksas periodu. Līdz ar to perioda, par kuru persona ir tiesīga saņemt bezdarbnieka pabalstu, noteikšanā nav tiesiskas nozīmes tam, kad persona iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.
Vispārīgi nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras neveic saimniecisko darbību, nodokļu deklarācijas iesniedz elektroniski, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Nodokļu deklarāciju iesniegšanas galvenais mērķis ir nodrošināt savlaicīgu un efektīvu nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kontroli. Ja objektīvu apstākļu dēļ nodokļu deklarācijas iesniegšana, izmantojot EDS, nav iespējama, tad deklarāciju ir pieļaujams iesniegt citādā veidā. Tādējādi tiek nodrošināts, ka VID rīcībā ir nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kontrolei nepieciešamās ziņas. Taču šādi gadījumi ir izņēmuma gadījumi. Tāpēc, ja nodokļu maksātājs deklarāciju iesniedz, neizmantojot VID EDS, ikvienā gadījumā jāvērtē nodokļu maksātāja norādītie iemesli jeb šķēršļi deklarācijas atbilstošai iesniegšanai.
