Piedāvājam aprīļa “iFinanses” lasītāko rakstu TOP 3!

1.vieta – dokumenti avansa norēķinos

Kas var būt izdevumus apliecinošie dokumenti, kurus pievienot avansa norēķiniem? Vai avansa norēķinam var pievienot tikai čeku? Kad obligāts ir rēķins? Vai čekā obligāti jābūt uzņēmuma rekvizītiem un pievienotās vērtības nodokļa  numuram? Vai šāds dokuments var būt noformēts uz darbinieka vārda? Uz šiem grāmatvežiem ikdienā aktuāliem jautājumiem atbild Oto Kristiāns Abrams. Viņa raksts “Izdevumus apliecinošie dokumenti avansa norēķinos” (iFinanses.lv, 08.04.2026.) aprīlī ierindojies TOP3 pirmajā vietā.

“Avansa norēķini uzņēmumā parasti šķiet salīdzinoši tehnisks jautājums, proti, darbinieks nopērk uzņēmumam vajadzīgo, iesniedz čeku vai rēķinu, uzņēmums atlīdzina darbiniekam izdevumus, un viss ir kārtībā. Tieši šajā vietā praksē arī sākas lielākā daļa kļūdu. Problēma parasti nav tajā, ka darījums nav noticis, bet gan tajā, ka to nevar pietiekami labi pierādīt. Normatīvo aktu regulējums Latvijā šajā ziņā ir loģisks – galvenais nav, kāds ir dokumenta virsraksts – “čeks”, “rēķins” vai “kvīts” –, bet gan tas, vai dokuments pēc sava satura atbilst attaisnojuma dokumentiem izvirzītajām prasībām un vai tas ļauj skaidri izsekot saimnieciskajam darījumam,” skaidro autors.

Sākumpunkts ir Grāmatvedības likuma (GL) 11.pants. Tas nosaka, ka attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esību un kurā ietverti noteikti rekvizīti. GL ir noteikts attaisnojuma dokumentu minimālais saturs – dokumenta veids, datums, numurs, ziņas par dokumenta autoru, ziņas par citiem darījuma dalībniekiem, darījuma apraksts un vērtība, kā arī atbildīgās personas paraksts vai cits apliecinājums likumā paredzētajos gadījumos.

Oto Kristiāns Abrams uzsver, ka vienlaikus GL ir noteikts ļoti svarīgs princips – ja darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam dodama priekšroka salīdzinājumā ar iekšēju dokumentu. Tas nozīmē, ka uzņēmums nevar “izglābt” vāju vai nepilnīgu ārējo dokumentu tikai ar savu iekšējo skaidrojumu, pieņemot, ka pastāv iespēja saņemt kvalitatīvu un pilnvērtīgu attaisnojuma dokumentu no pārdevēja.

2.vieta – nē Valsts ieņēmumu dienestam

Aprīlī otrs lasītākais bija raksts “Beidzot Valsts ieņēmumu dienestam varam pateikt: nē!” (iFinanses.lv, 15.04.2026.), kurā Oļegs Spundiņš analizē Senāta lēmumu, “kurš Latvijas administratīvo tiesību vēsturē ir iezīmējis fundamentālu pagrieziena punktu”.

Autors uzsver, ka ar Senāta 2025.gada 27.oktobra lēmumu lietā SKA-324/2025 ir sagrauta gadiem ilgusī dogma, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas pieprasījumi nav pārsūdzami tiesā. Šis nolēmums ne tikai maina procesuālo kārtību, bet arī līdzsvaro spēku samēru starp valsti un nodokļu maksātāju.

“Ikviens uzņēmējs un grāmatvedis kaut reizi ir piedzīvojis stindzinošo sajūtu, no VID saņemot vēstuli “Informācijas pieprasījums”. Nereti šie dokumenti atgādina nevis mērķtiecīgu jautājumu uzdošanu, bet gan “makšķerēšanu”. Tiek prasīts viss – no banku kontu izdrukām un līgumiem līdz pat darbinieku paskaidrojumiem un detalizētiem sadarbības procesu aprakstiem. Līdz šim juristu atbilde uz klienta jautājumu, vai tiešām tas viss ir jāsagatavo, visbiežāk bija smaga nopūta un ieteikums labāk iedot, ko prasa, citādi sekos sankcijas. Tas tādēļ, ka tiesa šādus pieprasījumus līdz šim uzskatīja par starplēmumiem, kurus atsevišķi apstrīdēt un pārsūdzēt nevar. Šobrīd šādai praksei ir pienācis gals,” raksta Oļegs Spundiņš.

Lai saprastu jaunā sprieduma nozīmi, jāatskatās uz līdzšinējo praksi. Gadiem ilgi tiesu judikatūra balstījās uz pieņēmumu, ka informācijas pieprasīšana ir tikai daļa no pierādījumu vākšanas procesa. Tika uzskatīts, ka pats pieprasījums nerada galīgas tiesiskas sekas – tās rodas tikai tad, kad VID pieņem gala lēmumu, piemēram, uzrēķinu.

Praksē tas nozīmēja, ka nodokļu maksātājs atradās spīlēs. Ja VID pieprasīja nesamērīgu informācijas apjomu, piemēram, sagatavot tabulas par trīs gadu periodu trīs dienu laikā, uzņēmumam bija divas izvēles, abas – sliktas:

  • pakļauties un tērēt milzīgus administratīvos resursus, bieži vien pat paralizējot uzņēmuma darbu;
  • ignorēt vai sniegt informāciju daļēji, riskējot ar saimnieciskās darbības apturēšanu vai izslēgšanu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra, cerot, ka vēlāk tiesā izdosies aizstāvēties pret gala lēmumu.

Praksē klienti man bieži uzdevuši jautājumu, vai VID drīkst prasīt tik apjomīgu informāciju vai datus, kas, iespējams, jau ir dienesta rīcībā. Atbilde bija – nē, nedrīkst. Bet līdz šim mums nebija instrumenta, lai ar to varētu pietiekami efektīvi cīnīties, norāda autors.

3.vieta – mākslīgais intelekts

Par mākslīgā intelekta lomu gada pārskatu sagatavošanā publikācijā “Mākslīgais intelekts gada pārskata sagatavošanai” (iFinanses.lv, 17.04.2026.), kas aprīlī bijusi trešā lasītākā, raksta Mārtiņš Oliņš.

“Mākslīgais intelekts (MI) un tā rīki pēdējos gados kļuvuši par ikdienas neatņemamu sastāvdaļu un sabiedroto daudzās nozarēs. Tas vairs nav tikai tehnoloģiju uzņēmumu instruments – šos rīkus arvien biežāk izmanto arī grāmatveži, finansisti, juristi un uzņēmumu vadītāji. Tuvojoties gada pārskatu sagatavošanas termiņiem, rodas jautājums, vai un kā mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt to sagatavošanā,” raksta autors.

Dažādi MI rīki spēj ievērojami atvieglot teksta sadaļu veidošanu – analizēt tekstu, atrast sakarības, ģenerēt loģisku tā struktūru –, kā arī palīdz saskatīt finanšu datu kopsakarības, ko iepriekš bija grūti pamanīt vai arī šāda informācija nebija uzreiz pieejama.

Lai teksts tiktu ģenerēts atbilstoši uzņēmuma specifikai un darbības jomai, vispirms ir svarīgi definēt vērtīgākos finanšu un darbības rādītājus. Piemēram, grāmatvedim ievadot pamatdatus par nozari, apgrozījuma rādītājus, informāciju no bilances un peļņas vai zaudējuma aprēķina, MI, pamatojoties uz to, spēj sagatavot strukturētu uzņēmuma darbības ziņojumu. Pēc tam atliek vien pielabot stilu atbilstoši uzņēmuma vajadzībām un, ja nepieciešams, papildināt informāciju. MI rīks var palīdzēt vienkāršot vai, gluži pretēji, papildināt saturu, iekļaujot sarežģītāku terminoloģiju, mainīt struktūru, pielāgot to vai pārstrādāt.

MI rīks var palīdzēt arī analizēt dažādus datus – apstrādāt finanšu tabulas, sagatavot kopsavilkumu, piemēram, ieņēmumu analīzi, to izmaiņu iemeslus vai salīdzinājumu ar iepriekšējiem periodiem. Tāpat to var izmantot situācijās, kad šķiet – viss ir izprasts un aprakstīts, tomēr kaut kā trūkst. Tad MI var papildināt pārskatu ar kādiem būtiskiem, bet iepriekš varbūt nepamanītiem faktiem.

Gada pārskata sagatavošanā MI noteikti ir efektīvs palīgs melnrakstu izveidē, valodas un terminoloģijas precizēšanā, kā arī datu apkopošanā. Tomēr jāņem vērā, ka gada pārskata saturs ir saistīts ar būtiskiem vadības lēmumiem, normatīvo aktu prasībām un reputācijas riskiem, tāpēc starp MI izmantošanu un cilvēka kontroli ir jānosaka skaidras robežas.

MI izmantošana finanšu pārskatos nemaina darbinieka – jomas profesionāļa – lomu, bet gan paplašina tā redzesloku un paātrina darba procesu, norāda autors.