Marts parasti nāk ar pavasara vēsmām, bet "iFinanses" februāra lasītāko rakstu TOP3 nāk ar ziņu, ka laiks domāt par gada pārskata iesniegšanu.
1.vieta – vai vajag revidentu?
Šī mēneša topa virsotnē ir Mārča Kupfera publikācija “Revidenta nepieciešamība, pārsniedzot rādītāju robežvērtības” (iFinanses.lv, 01.02.2024.), kurā autors atbild uz lasītāja jautājumu: “Mazā sabiedrība 2022.gadā pārsniedza divas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma (GPL) 92.panta 2.daļas 2.punktā minētās bilances rādītāju robežvērtības. Arī 2023.gadā tiek pārsniegtas noteiktās vērtības. Vai 2023.gada pārskats pakļaujams zvērināta revidenta pārbaudei? Vai tomēr revidenta pārbaude būs attiecināma tikai uz 2024.gada pārskatu? Ar ko atšķiras revīzija no ierobežotās pārbaudes?”. Šī publikācija ir kā atgādinājums, ka tuvojas gada pārskata iesniegšanas termiņš.
M. Kupfers skaidro: “Saskaņā ar GPL 5.panta 6.daļu, ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no likumā noteiktajām sabiedrības izmēra noteicošajām robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds šajā likumā noteikts konkrētajai sabiedrību kategorijai, kuras rādītājus tā nepārsniedz, kā arī iegūst tiesības piemērot minētajai kategorijai šajā likumā paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus. Konkrētajā gadījumā sabiedrība ir tiesīga izvēlēties vai nu revidenta revīziju (pārbaudi), vai ierobežoto pārbaudi atbilstoši GPL 92.panta 3.daļai, taču zvērināta revidenta pārbaudei būtu pakļaujams jau 2023.gada pārskats”.
Autors norāda arī atšķirības starp revīziju un ierobežotu pārbaudi: “Galvenā atšķirība ir iegūtās pārliecības līmenis par gada pārskatu un revidenta darba apjomu. Revīzija sniedz augstāka līmeņa pārliecību, jo tā ietver detalizētāku uzņēmuma finanšu pārskatu, dokumentācijas un iekšējo kontroļu vides pārbaudi, savukārt ierobežota pārbaude sniedz tikai vidēja līmeņa pārliecību. Turklāt revidenta darbs revīzijā ir plašāks, ietverot darījumu pārbaudi un citas procedūras, savukārt ierobežotā pārbaude ietver galvenokārt analītiskas procedūras un intervijas ar klientu. Tas nozīmē, ka ierobežotas pārbaudes gadījumā no klienta un arī no revidenta puses ir nepieciešams mazāk laika un iesaistes revīzijas procesā – mazāk dokumentācijas un datu sagatavošanas –, jo pārbaude ir vairāk balstīta uz aptaujām un pārrunām ar klientu”.
Atceramies, ja gada pārskata sagatavošanai jāpiesaista revidents, noteikti to darām!
2.vieta – datu salīdzināšana ar VID
Grāmatvežiem līdz 31.janvārim bija jāsalīdzina dati ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Ja netika ziņots par nesakritībām datos, tad VID datus uzskatīja par salīdzinātiem. Tomēr grāmatvežu starpā raisījās aktīvas diskusijas – kas tad īsti jāsalīdzina? Un ko darīt, ja dati gada pārskata sagatavošanas rezultātā mainīsies? VID sniegtā atbilde publikācijā “Kādi dati jāsalīdzina ar VID līdz 31.janvārim?” (iFinanses.lv, 31.01.2024.) arī februāri vēl tika aktīvi lasīta.
VID paskaidro: “Lai VID sagatavotu savu gada pārskatu par 2023.gada administrētajiem nodokļiem, kas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” 75.punktu ir VID kā Grāmatvedības likuma subjekta noteiktās prasības, VID līdz 2024.gada 31.janvārim veic ikgadējo 2023.pārskata gada slēguma inventarizāciju, kurā aicina (nevis obligāti liek) lietotājus elektroniskās deklarācijas sistēmā (EDS) salīdzināt savus grāmatvedības datus ar VID EDS datiem pēc stāvokļa uz 2023.gada 31.decembri. Proti, tiek fiksēti dati pēc stāvokļa uz 2024.gada 31.janvāri, jo pēc šī datuma VID EDS dati var mainīties deklarāciju un pārskatu precizēšanas un jaunu pārskatu iesniegšanas dēļ. Pretējā gadījumā VID nevar nofiksēt nepārtraukti mainīgos datus VID EDS un nevar sagatavot gada pārskatu par administrētajiem nodokļiem.”
Tātad grāmatvežiem bija nepieciešams salīdzināt datus, lai VID varētu sagatavot savu gada pārskatu, un viss pārējais ir bez izmaiņām.
3.vieta – soda nauda PVN deklarācijā
Un arī topa trešajā vietā iekļuvis lasītāja jautājums. Situācija šāda: “Līgumsumma ir 2000 eiro un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – 420 eiro, kas kopā veido 2420 eiro. Līgumsods ir 10% jeb 200 eiro. Kā pareizi izrakstīt rēķinu un norādīt to PVN deklarācijā? Iespējamie varianti:
- pasūtītājs pārskaita 2220 eiro (2420 – 200 (soda nauda)). PVN deklarācijā kā pilnu līgumsummu norāda 2000 eiro un PVN – 420 eiro;
- pasūtītājs pārskaita 2178 eiro (2000 – 200 (soda nauda) + 378 (PVN)). PVN deklarācijā norāda 1800 eiro un PVN – 378 eiro.”
Atbildi sniedz Dace Everte publikācijā “Par soda naudu un PVN deklarāciju” (iFinanses.lv, 02.02.2024.).
D. Everte skaidro: “Praksē visbiežāk līgumsods tiek aprēķināts no darījuma vērtības bez PVN. Tomēr aprakstītājā situācijā jāņem vērā, ka līgumsods nepalielina un nesamazina pamata darījuma vai par to maksājamā PVN vērtību”.
D. Everte norāda, kā summas jāuzrāda PVN deklarācijā: “Pamata darījuma vērtību 2000 eiro jānorāda deklarācijā kā ar PVN apliekamu darījumu – piegādātājs to uzrāda PVN deklarācijas 40.rindā “Kopējā darījuma vērtība” un 41.rindā “Ar PVN standartlikmi apliekamie darījumi”, kā arī atšifrē darījuma detaļas tās pielikuma PVN1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 3.daļā “Aprēķinātais nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem”. Saņēmējs pamata darījuma vērtību uzrāda darījumu atšifrējumu pielikuma PVN1 1.daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem”. Savukārt, PVN vērtību 420 eiro apmērā piegādātājs norāda PVN deklarācijas 52.rindā “Ar PVN standartlikmi apliekamiem darījumiem”, pircējs – PVN deklarācijas 62.rindā “PVN summa par precēm un pakalpojumiem iekšzemē””.
“Līgumsodu PVN deklarācijās neuzrāda. Rēķinā līgumsoda apmēru norāda atsevišķi un norāda arī to, ka līgumsodam Pievienotās vērtības nodokļa likuma normas nepiemēro,” piebilst autore.
