Daudzi nodokļu maksātāji ir saskārušies ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktu auditu.Nereti nodokļu maksātāji auditu ir uztvēruši samērā vieglprātīgi, paļaujoties, ka, piemēram, uzņēmuma grāmatvedības dokumenti ir atbilstoši noformēti un grāmatvedībā ir pareizi iegrāmatoti, nepievēršot pienācīgu vērību juridiskām niansēm, kas audita procesā ir būtiskas. ZAB “LEXTAL” ir identificējis būtiskas nianses, kurām ir jāpievērš vērība, saņemot no VID lēmumu par nodokļu audita veikšanu.
Audita neatņemama sastāvdaļa ir audita sākumsaruna, kurā tiek iegūta plašāka informācija par nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, grāmatvedības uzskaiti, darījumu partneriem u.tml. Pieredze rāda, ka pret audita sākumsarunu ir jāattiecas ļoti rūpīgi, jo praksē nereti ir gadījumi, ka VID, analizējot sākumsarunas laikā sniegto informāciju, kopsakarā ar auditā vēlāk iegūto informāciju, secina, ka nodokļu maksātājs sākumsarunas laikā ir sniedzis pretrunīgus paskaidrojumus attiecībā uz auditā apstrīdētajiem darījumiem. Tāpēc rūpīgi nepārdomātas informācijas norādīšana audita sākumsarunas laikā, var negatīvi ietekmēt audita rezultātu.
No normatīvā regulējuma izriet VID tiesības audita laikā iegūt papildu informāciju ne tikai no auditējamā nodokļu maksātāja, bet arī no tā sadarbības partneriem. Tāpēc būtiski ir tas, lai sadarbības partneru sniegtā informācija nebūtu vispārīga vai pretrunīga. Savukārt apstāklis, ka paskaidrojumā tiks norādīts, ka paskaidrojumu sniedzējs neatceras par strīdus darījumu norisi, jo tas ir noticis, piemēram, pirms vairākiem gadiem, tiks negatīvi uztverts no VID puses. Tāpēc ļoti būtiski ir rūpīgi pārdomāt informāciju, kura tiek sniegta VID. Pieprasot sniegt informāciju, VID norāda termiņu, līdz kuram informācija ir jāsniedz, tāpēc īpaši svarīgi ir paskaidrojumus sniegt iespējami detalizētus, pirms tam rūpīgi pārdomājot paskaidrojumos norādīto informāciju.
Vienlaikus ir jāņem vērā, ka gadījumos, ja nodokļu maksātājs izvairās no audita veikšanas, nesniedz auditam nepieciešamo informāciju, kavē auditorus audita veikšanā, VID ir tiesīgs noteikt dažādas sankcijas, kā, piemēram, personai sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Arī šis apstāklis var negatīvi ietekmēt audita rezultātu. Turklāt, ja audita laikā nodokļu maksātājs nav sadarbojies ar VID, vai budžetā nomaksājamo nodokļu summu auditā nav iespējams noteikt, VID ir tiesīgs nodokļu maksājumus noteikt uz aprēķinu pamata, kas savukārt nozīmē to, ka VID budžetā maksājamo nodokļu summu nosaka, ņemot vērā tā rīcībā esošo informāciju. Šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka VID netiešo aprēķinu ceļā iegūtie rezultāti nekad nebūs tik precīzi, kā tad, ja pats nodokļu maksātājs rūpīgi vestu savu grāmatvedību un izpildītu sadarbības pienākumu ar VID.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23.pantu, audits ir veicams 90 dienu laikā no dienas, kad ir uzsākts audits. Vienlaikus likums pieļauj VID tiesības pagarināt audita veikšanas termiņu līdz 30 dienām, ja ir nepieciešama papildu informācija audita veikšanai, un līdz 60 dienām, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, vai no nodokļu maksātāja, kuram tiek veikta transfertcenu pārbaude. Šeit ir jānošķir audita veikšanas termiņa pagarinājums no konkrēta laikaposma neieskaitīšanas audita veikšanas termiņā.
Audita veikšanas termiņā neieskaita laikposmu no dienas, kad ārvalstu nodokļu administrācijai vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai, termiņu par kādu nodokļu maksātājs ir nokavējis nodokļu administrācijas pieprasītās informācijas iesniegšanas termiņu, termiņu, kurā audita veikšana nav bijusi iespējama nodokļu maksātāja vai tā pilnvaroto personu prombūtnes dēļ, arī slimības dēļ, kā arī termiņu, kad transfertcenu pārbaudes ietvaros nodokļu maksātājam ir pieprasīta informācija, līdz atbildes saņemšanas dienai.
Tātad, ja audita veikšanas termiņa pagarinājuma gadījumā, audita veikšanas kopējais termiņš nedrīkst pārsniegt 120 dienas, ja ir nepieciešama papildu informācija audita veikšanai vai 150 dienas, ja ir nepieciešama informācija no ārvalstu nodokļu administrācijas vai citām kompetentām ārvalstu iestādēm, vai nepieciešama informācija no nodokļu maksātāja, kuram tiek veikta transfertcenu pārbaude, tad audita veikšanas termiņā neieskaitāmais laikaposms likumā nav strikti regulēts. Izšķirošais apstāklis ir informācijas saņemšanas fakts, kas, piemēram, pie informācijas pieprasījuma no ārvalstu nodokļu administrācijas var prasīt pat vairākus mēnešus.
Audita procesa noslēgums ir auditu lēmums par audita rezultātiem. Pirms audita lēmuma pieņemšanas VID sastāda un nosūta audita noslēguma sarunas protokolu, kurā tiek atspoguļots auditā konstatētais un tiek dota iespēja izteikt argumentus savas pozīcijas pamatošanai. Lai gan audita noslēguma sarunas laikā izteiktie argumenti no VID puses nereti formālu apsvērumu dēļ tiek noraidīti, tomēr ir gadījumi, kad nodokļu maksātājam rūpīgi iepazīstoties ar audita noslēguma sarunas protokolu, sniedzot detalizētus paskaidrojumus un iesniedzot darījumu apstiprinošos dokumentus, VID audita noslēguma sarunas protokolā norādīto prognozēto budžetā maksājamo nodokļu summu vai no budžeta atmaksājamo summu attiecīgi samazina vai palielina. Tāpēc svarīgi ir audita noslēguma sarunas laikā rūpīgi iepazīties ar auditā konstatēto un sniegt detalizētus paskaidrojumus un, ja tas ir iespējams, iesniegt pierādījumu dokumentus.
Gan no normatīvajiem aktiem, gan no spēkā esošās tiesu prakses izriet nodokļu maksātāja līdzdarbošanās princips. Proti, pašam nodokļu maksātājam vai tā pilnvarotajai personai ir aktīvi jāņem dalība nodokļu audita procesā un aktīvi jāiesniedz VID pierādījumu dokumenti un aktīvi jāskaidro strīdus darījumu norises apstākļi, tādējādi izvairoties no negatīva audita rezultāta.