Valsts ieņēmumu dienests (VID) izdevis metodisko materiālu “Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana publisku personu un privātpersonu, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, darījumiem”, kura mērķis ir skaidrot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu dažādās situācijās publisko personu darījumos.
Vispārējā gadījumā publiskas personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, nepiemēro PVN, tomēr ir virkne darījumu vai apstākļu, kad ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā un jāpiemēro PVN.
Personas, kuras nav PVN maksātājas
Publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, neuzskata par nodokļa maksātājiem attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu pildīšanā[1].
Tātad PVN nepiemēro:
- publisku personu darījumiem, kuri veikti, pildot valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus;
- privātpersonu darījumiem, ar nosacījumu, ka valsts pārvaldes uzdevumus pildīt tām uzdots saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Nosacījumi valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai ir noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā:
- publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk[2].
- publiska persona var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona[3].
- par pastarpinātās pārvaldes iestādes uzdevumu deleģēšanu lemj attiecīgās atvasinātās publiskās personas orgāns, kas informē tiešās pārvaldes iestādi, kurai attiecīgā atvasinātā publiskā persona ir padota. Ja deleģēšanas termiņš pārsniedz gadu, deleģēšanas līgumu pirms tā noslēgšanas saskaņo ar šo tiešās pārvaldes iestādi[4].
Darījumi, kuriem jāpiemēro PVN
Izņēmumi konkurences izkropļojuma gadījumā
Atsevišķos gadījumos, ja atbrīvojums rada nozīmīgus konkurences izkropļojumus, nostādot neizdevīgā stāvoklī citas personas, kas ir PVN maksātāji, publiskās personas un privātpersonas, kuras pilda tām deleģētus vai ar pilnvarojumu nodotus valsts pārvaldes uzdevumus, uzskata par nodokļa maksātājiem[5].
Jāpiemēro PVN šādām darbībām
Publisku personu uzskata par nodokļa maksātāju, ja tā veic šādas darbības:
- sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus;
- piegādā preces, tai skaitā ūdeni, gāzi, elektroenerģiju;
- sniedz preču transporta pakalpojumus;
- sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;
- sniedz pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;
- veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;
- organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;
- sniedz noliktavu pakalpojumus;
- sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;
- sniedz tūrisma pakalpojumus;
- sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;
- sniedz ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 52.panta 1.daļā minētos atbrīvojumus);
- sniedz nomas pakalpojumus[6].
Tātad, veicot minētos darījumus, jāņem vērā, ka tie ir ar PVN apliekami darījumi, un attiecīgi jāpiemēro PVN.
Darījumi ar citas ES dalībvalsts vai trešās valsts personām
Juridiska persona, kas neveic saimniecisko darbību, ir uzskatāma par nodokļa maksātāju, ja tā veic preču iegādi Eiropas Savienības (ES) teritorijā vai saņem tādus pakalpojumus, kuriem piemēro PVN likuma 19.panta 1.daļu[7].
Tādējādi darījumiem ir jāpiemēro PVN, ja publiska persona:
- iegādājas preces ES teritorijā vai
- saņem pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem.
Reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā
Publiskai personai ir jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, ja tā:
- veic ar PVN apliekamus darījumus un to kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā pārsniedz 40 000 eiro[8];
- veic preču iegādi ES teritorijā – ja šo preču kopējā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 10 000 eiro un tā plāno arī nākamajā kalendāra gadā veikt preču iegādes ES teritorijā[9];
- saņem tādus pakalpojumus no citu ES dalībvalstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju nodokļa maksātājiem, kuriem piemēro PVN likuma 19. panta 1.daļu[10].
Piemēri
1.piemērs
Komersants, pildot tam pašvaldības deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, veic pašvaldības īpašumā esošu teritoriju apkopšanu. Par deleģējuma līgumu, kura termiņš ir 12 mēneši, ir informēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ievērojot to, ka pašvaldība (atvasinātā publiskās persona) komersantam ir deleģējusi pildīt tās uzdevumu Valsts pārvaldes iekārtas likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā, komersanta pakalpojumiem PVN normatīvos aktus nepiemēro un tos nenorāda PVN deklarācijā. Par iegādātajām precēm (piemēram, slotām, grābekļiem) un saņemtajiem pakalpojumiem (piemēram, tehnikas nomu) komersantam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli.
2.piemērs
Komersants, pildot tam pašvaldības deleģētus valsts pārvaldes uzdevumus, piegādā pašvaldības īpašumā esošu dzīvojamo māju īrniekiem ūdeni. Par deleģējuma līgumu, kura termiņš ir 12 mēneši, ir informēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Ievērojot to, ka preču, tai skaitā ūdens, piegāde ir noteikta PVN likuma 3.panta 10.daļā kā izņēmums, PVN likuma 3.panta 8.daļas normas komersanta ūdens piegādei īrniekiem nepiemēro un PVN piemēro vispārīgajā kārtībā.
3.piemērs
Jautājumi.
Publiska persona, kuras mērķis ir īstenot valsts politiku valsts pārvaldes profesionālās attīstības jomā un kura ir reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, sniedz mācību organizēšanas maksas pakalpojumu. Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikts, ka valsts pārvaldes iestādes tiek iedalītas tiešās pārvaldes iestādēs un pastarpinātās pārvaldes iestādēs. Kur atrodams visu valsts pārvaldes iestāžu saraksts, lai publiska persona, izrakstot rēķinu par sniegto mācību organizēšanas pakalpojumu, korekti piemērotu vai nepiemērotu PVN? Vai ar nodokli jāapliek mācību pakalpojums, ja pakalpojuma saņēmējs ir valsts aģentūra, valsts SIA, valsts AS, pašvaldību uzņēmumi, slimnīcas, universitātes u.tml., jo nav skaidrs, vai tās ir pastarpinātās pārvaldes iestādes?
Atbilde.
Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr.17 “Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” 31.punktu attiecina tikai uz Valsts administrācijas skolas sniegtajiem un organizētajiem mācību pakalpojumiem valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem.
Iestāde ir institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls (Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1.panta 3.punkts). Tā kā jebkuru personu jebkurā brīdī var deleģēt pildīt valsts pārvaldes uzdevumus, nav saraksta ar šādām iestādēm. Informācija par tiešās valsts pārvaldes iestādēm ir atrodama, piemēram, atverot šo saiti: http://tpi.mk.gov.lv/ui/.
4.piemērs
Publiska persona, kuras mērķis ir īstenot valsts politiku valsts pārvaldes profesionālās attīstības jomā un kura ir reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, sniedz telpu nomas maksas pakalpojumu, kurā ietilpst kafijas paužu nodrošināšana. Kafijas paužu nodrošināšanas pakalpojumu publiska persona saņem no ēdināšanas uzņēmuma – reģistrēta iekšzemes PVN maksātāja.
Jautājumi.
- Vai publiska persona ir tiesīga izrakstīt rēķinu par kafijas pauzēm par summu ar PVN kā izdevumu kompensāciju, to nedeklarēt un nemaksāt budžetā PVN?
- Ja publiskai personai nav tiesību izrakstīt kompensācijas rēķinu un PVN ir jānomaksā budžetā, vai publiskai personai ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu šajos gadījumos, jo ir nodrošināta atsevišķa uzskaite – par katru darījumu izrakstīts atsevišķs rēķins gan no piegādātāja puses, gan no publiskas personas puses?
Atbilde.
Ar PVN apliek saimnieciskās darbības ietvaros sniegtus pakalpojumus un preču piegādi par atlīdzību (PVN likuma 5.panta 1.daļas 1. un 2.punkts). Ņemot vērā, ka izmaksu kompensācija pēc ekonomiskās būtības nav pakalpojuma sniegšana par atlīdzību, to neapliek ar PVN. To, vai izmaksas ir uzskatāmas par kompensāciju, vērtē saskaņā ar līguma par ēdināšanu nosacījumiem. Proti, ja līgumā ir atruna, ka līgums par ēdināšanas pakalpojumu tiek noslēgts faktiskā ēdināšanas pakalpojuma saņēmēja vārdā un publiska persona šajā darījumā iesaistās tikai kā kasieris, kā arī rēķinā ir informācija par faktisko ēdināšanas pakalpojuma saņēmēju, tad iekasējamo summu uzskata par izmaksu kompensāciju, kura ar PVN nav apliekama (PVN likuma 39.panta 4.daļa, 1.panta 26.punkts).
Savukārt, ja publiska persona rēķinu par ēdināšanas pakalpojumu izraksta savā vārdā, tad uzskata, ka tā pati sniedz šo pakalpojumu, un darījums ir jāapliek ar PVN (PVN likuma 6.panta 3.daļa).
Ja ēdināšanas pakalpojums ir iekļauts telpu nomas pakalpojumā, ir jāņem vērā, ka nomas darījuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kas iekļautas nomas līgumā (PVN likuma 34.panta 7.daļa). Šādā gadījumā publiskai personai ēdināšanas pakalpojuma izmaksas ir jāiekļauj telpu nomas pakalpojumā un ar PVN jāapliek visa darījuma vērtība, ieskaitot ēdināšanas izmaksas.
Ja ēdināšanas pakalpojums ir saņemts ar PVN apliekama nomas darījuma nodrošināšanai, par ko tiek savā vārdā izrakstīts nodokļa rēķins, un ir ievērotas PVN likuma 98.panta 8.daļas prasības, publiskai personai ir tiesības PVN, kas norādīts nodokļa rēķinā par ēdināšanas pakalpojumu, atskaitīt kā priekšnodokli.
5.piemērs
Publiska persona, kura ir reģistrēta VID PVN maksātāju reģistrā, savam sadarbības partnerim – Lietuvas juridiskai personai, kura ir reģistrēta Lietuvas PVN maksātāju reģistrā un kuras juridiskā adrese ir Lietuvā, – sniedz gan mācību pakalpojumus, gan telpu nomas pakalpojumus.
Jautājumi.
- Vai un kā atšķiras PVN piemērošana abos pakalpojuma veidos?
- Vai mācību pakalpojuma gadījumā darījums nav apliekams ar PVN un nodokļa rēķinā jālieto norāde “nodokļa apgrieztā maksāšana (reverse charge)”?
Atbilde.
Mācību pakalpojumiem darījuma vietu nosaka saskaņā ar PVN likuma 20.panta 1.daļu, proti, tā ir valsts, kurā mācību pasākums faktiski notiek, savukārt telpu nomas pakalpojumiem – saskaņā ar minētā likuma 25.pantu, un tā ir vieta, kur atrodas telpas.
Ja atbilstoši PVN likuma 20.panta 1.daļai vai 25.pantam darījuma vieta ir Lietuva, publiskai personai ir jāinteresējas Lietuvas nodokļu administrācijā, lai noskaidrotu, vai tai ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam Lietuvā. Ja publiska persona nebūs reģistrējusies kā PVN maksātāja Lietuvā, tad nodokļa rēķins ir jāizraksta bez PVN ar atsauci uz attiecīgo PVN likuma pantu vai MK noteikumu Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām” 17.12.3.apakšpunktu.
Savukārt, ja abu darījumu vieta ir Latvija, nodokļa rēķinu izraksta ar Latvijas PVN standartlikmi bez atsauces nodokļa rēķinā. Ja mācību pakalpojums ir atbrīvots no PVN atbilstoši PVN likuma 52.panta 1.daļas 12.punktam, tad nodokļa rēķinu izraksta bez PVN ar atsauci uz minēto normu.
Ar citiem piemēriem var iepazīties VID metodiskajā materiālā VID mājas lapā.
[1] PVN likuma 3.panta 8.daļa.
[2] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta 1.daļa.
[3] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.panta 1.daļa.
[4] Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta 2.daļa.
[5] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta 9.daļa.
[6] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta 10.daļa.
[7] Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3.panta 11.daļa.
[8] PVN likuma 55.panta 1.daļa un 59.panta 1.daļa.
[9] PVN likuma 57.panta 1. un 2.daļa.
[10] PVN likuma 55.panta 1.daļa.
