Šī gada 24.maijā spēkā stājās grozījumi MK noteikumos Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585), kas tostarp paredz ietvert nosacījumus attiecībā uz grāmatveža profesijas klasificēšanu. Jaunais regulējums paredz, ka, lai nodrošinātu efektīvu grāmatvedības kontroli, pirmkārt, grāmatvedības kārtošanas funkcija tiek nodalīta no pārējām saimnieciskās darbības funkcijām, un, otrkārt, grāmatvedības kārtošanu veic kompetenta persona – grāmatvedis vai ārpakalpojumu grāmatvedis.
Attiecībā uz grāmatvedi noteikumi paredz noteiktu amata definīciju – ''fiziska persona, kuras kvalifikācija atbilst Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461''Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību'' (MK noteikumi Nr.461) ''minētajai grāmatveža ceturtā vai trešā līmeņa kvalifikācijai un kuras kompetenci apliecina attiecīgs izglītības dokuments (diploms vai apliecība), tomēr neaizliedzot par grāmatvedi strādāt arī tādai fiziskajai personai, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai grāmatveža kompetences sertifikāts'' (MK noteikumu Nr.585 69.1 punkts).
Kamēr attiecībā uz ārpakalpojuma grāmatvedi noteikumi paredz vien pazīmi, ka tā ir persona, kas uz līguma (izņemot darba līguma) pamata apņemas sniegt vai sniedz grāmatvedības pakalpojumus.
Kas drīkst strādāt par grāmatvedi?
Ņemot vērā grāmatveža amata definējumu, rodas jautājums par profesiju klasifikatora ietekmi darba tiesiskajās attiecībās. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.461 profesiju klasifikācijas galvenais mērķis ir nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Savukārt profesiju klasifikators ir obligāti lietojams cita starpā darba tiesiskajās attiecībās un dienesta attiecībās, kur jānorāda personas profesija – amats. Tomēr, analizējot šāda klasifikatora izveides un piemērošanas būtību, ir skaidrs, ka izšķirošas nozīmes tam darba tiesiskajās attiecībās nav, jo klasifikators satur tikai vispārīgas norādes par nepieciešamajām prasmēm un zināšanām, kas ļautu sagrupēt noteiktā jomā strādājošos pēc profesijas un kvalifikācijas līmeņiem, proti, profesiju klasifikators neparedz noteikta aroda kvalifikācijas iegūšanas prasības, lai persona varētu attiecīgajā jomā vispār darboties, bet gan tikai sistematizē tās.
Tādējādi arī grāmatveža profesijas definēšana, ietverot atsauci uz profesiju klasifikatoru, nemaina to personu statusu, kas šobrīd strādā grāmatvedības jomā un kas ir attiecīgi kompetenta un ar nepieciešamo pieredzi, ko vēl jo vairāk apliecina ietvertā norāde, ka nav aizliegts par grāmatvedi strādāt arī tādai personai, kuras kompetenci attiecīgajos grāmatvedības jautājumos apliecina pieredze vai grāmatveža kompetences sertifikāts. Līdz ar to uzņēmumus, kas šobrīd nodarbina grāmatvedības kārtošanā kompetentas personas, regulējuma maiņa būtiski neietekmēs, tomēr tā var radīt papildu administratīvo slogu attiecībā uz personām, kas neatbilst profesiju klasifikatorā sniegtajai grāmatveža definīcijai, proti, vācot nepieciešamos pierādījumus savas izglītības un/vai pieredzes apliecināšanai.
Vai valdes loceklis drīkst kārtot grāmatvedību?
Noteikumu grozījumu izstrādes mērķis pamatā bija saistīts ar nepilnīgo regulējumu attiecībā uz situācijām, kad kapitālsabiedrības valdē bija vairāki valdes locekļi. Saskaņā ar iepriekšējo regulējumu radās absurda situācija, jo noteikumi paredzēja iespēju neslēgt darba līgumu par grāmatvedības kārtošanu ar valdes locekli tikai tad, ja kapitālsabiedrībā bija viens valdes loceklis, kas reizē bija arī vienīgais dalībnieks, savukārt, ja valdē bija vairāki locekļi, būtu bijis jāslēdz darba līgums tieši attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu, kaut gan valdes locekļu ar likumu noteiktajos pienākumos jau per se ietilpst grāmatvedības kārtošana.
Attiecīgi regulējums ir mainīts, un no šā brīža formulējuma izriet, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis (vai valde kā koleģiāla institūcija) var lemt par to, vai grāmatvedību kārtot pašam, vai arī to uzticēt citai personai (darbiniekam vai citam komersantam). Neskatoties uz regulējuma maiņu, kapitālsabiedrības valde joprojām būs atbildīga par grāmatvedības kārtošanu. Savukārt, ja valdes loceklim trūkst kompetences pašam kārtot uzņēmuma grāmatvedību, tam atbilstoši kapitālsabiedrības korporatīvās pārvaldības principiem ir pat pienākums grāmatvedības kārtošanu deleģēt citai personai, kas arī izriet no pienākuma darboties kā kārtīgam un rūpīgam saimniekam.
Kopumā secināms, ka jaunais regulējums paredz grāmatvedības kārtošanu veikt kompetentai personai – vai nu kapitālsabiedrības valdes loceklim, vai personai, ar kuru noslēgts darba vai grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas līgums, turklāt kompetences kritēriji nav viens otru izslēdzoši, proti, to var apliecināt gan attiecīgs izglītības dokuments, gan pieredze vai grāmatveža sertifikāts. Savukārt profesiju klasifikators satur tikai pazīmes attiecībā uz zināšanām un prasmēm, kas attiecīgi liecina par personas kompetenci.
