Viena no aktuālākajām problēmām, ar kuru šobrīd saskaras Valsts darba inspekcija (VDI) un Labklājības ministrija (LM), ir strādājošo neizpratne par bezalgas atvaļinājumiem. Vai darbinieks drīkst atteikties no došanās ilgstošā atpūtā, ar ko viņam draud aiziešana bezalgas atvaļinājumā un vai darba devējam ir iespējas cīnīties ar tiem strādājošiem, kuri savas tiesības uz bezalgas atvaļinājumu izmanto negodprātīgi?
Var palikt bez pabalstiem
Strīdus ābolam – bezalgas atvaļinājumam - ir divas puses. Viena no tām: darba devēja uzspiesta atpūta.
VDI vadītāja Rita Elce neslēpj, inspekcijā arvien biežāk vēršas darba ņēmēji, kurus uzņēmuma vadītājs ir pārsteidzis ar jautājumu – vai nevēlies vasarā vienu lieku mēnesi pavadīt atpūtā? No vienas puses darba ņēmējs jūtas apjucis: bezalgas atvaļinājums, protams, nozīmē mazākus ienākumus. Taču, no otras puses, daudzi strādājošie cenšas solidarizēties ar uzņēmējiem, izprotot sarežģīto situāciju, kādā šobrīd atrodas vairums uzņēmumu. Turklāt – ir taču vasara un šajā gadalaikā papildus atpūta pludmalē vai dārzā nemaz nešķiet tik briesmīga.
Taču, R. Elce darba ņēmējus brīdina: piekrišana doties bezalgas atvaļinājumā bieži vien nav tik nevainīga kā šķiet pirmajā mirklī. Nereti darba devēji savu uzstādījumu par piespiedu bezalgas atvaļinājumu argumentē kā vienīgo iespēju nesamazināt štatus, taču nereti izrādās, ka pēc atgriešanās no ilgstošās atpūtas strādājošais šā vai tā tiek atlaists no darba. Kāda jēga? R. Elce atzīst, ka tādējādi darba devējs var izvairīties no kompensācijas izmaksas par atlaišanu sakarā ar darba vietu samazināšanu, jo šī kompensācija tiek aprēķināta pēc pēdējā pusgada vidējās izpeļņas. Ja cilvēks sešus vai vairāk mēnešus bijis bezalgas atvaļinājumā, tad arī vidējās izpeļņas nav nekādas. Otra sliktā ziņa ir tā, ka šādā gadījumā strādājošais paliek arī bez bezdarbnieku pabalsta, kas tiek aprēķināts līdzīgi kā atlaišanas kompensācija.
Jāspēj vienoties
Kā iFinanses.lv informēja LM, šobrīd gan ministrijā, gan VDI aizvien vairāk iedzīvotāju sūdzas par darba devēju rīcību bezalgas atvaļinājuma piešķiršanā. Lai gan Darba likums(DL) ļauj darba devējam piedāvāt darbiniekam iespēju izvēlēties doties bezalgas atvaļinājumā, tas bieži vien tiekot darīts vienpusēji, nesaņemot darbinieka piekrišanu. Taču ir jāsaprot, ka, šādi rīkojoties, darba devējs pārkāpj DL normas, jo atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas, pirmkārt, ir darbinieka, nevis darba devēja tiesības.
LM norāda: ja darba devējam nepietiek līdzekļu, lai samaksātu par darbinieku padarīto darbu, viņam ir jāapsver vairākas iespējas - samazināt darba algu, lai tās pietiktu visiem, vai veikt darbinieku skaita samazināšanu.
iFinanses.lv jau rakstīja, ka saskaņā ar likumdošanu, šobrīd darbiniekam ir tiesības izmantot bezalgas atvaļinājumu divos gadījumos. Viena no situācijām, kad bezalgas atvaļinājumu var pieprasīt pats strādājošais, ir gadījums, ja viņa aprūpē nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts bāriņtiesas lēmumā un minēto atvaļinājumu ieskaita kopējā darba stāžā, bet to neieskaita ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā. Darbiniekam, kurš izmanto iepriekšminēto atvaļinājumu, saglabā iepriekšējo darbu. Ja tas nav iespējams, darba devējs nodrošina līdzīgu vai līdzvērtīgu darbu ar darbiniekam ne mazāk labvēlīgiem darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem. Tāpat darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos. Tas nozīmē, ka bezalgas atvaļinājums ir paredzēts darbinieka vajadzībām, pamatojoties uz viņa ģimenes apstākļiem vai citiem svarīgiem iemesliem.
Minēto atvaļinājumu darba devējs piešķir, pamatojoties uz darbinieka iesniegumu, kurā tiek lūgts piešķirt šādu atvaļinājumu uz kādu konkrētu laiku. Tātad sākotnēji darbinieks izsaka lūgumu darba devējam piešķirt attiecīgo atvaļinājumu, savukārt darba devējs izvērtē, vai šādu atvaļinājumu viņš darbiniekam var piešķirt, ņemot vērā atvaļinājuma pamatojumu, ilgumu un citus faktorus, tostarp tos, kas saistīti ar uzņēmuma darbības nodrošināšanu. Savukārt, ja pats darba devējs ir izlēmis piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas, viņam ir jāpanāk strādājošā rakstisku piekrišanu un piespiedu kārtā šādus jautājumus nedrīkst risināt.
Krāpjas arī strādājošie
Tiesa, strīdus ābolam ir arī otra puse, jo par negodprātīgu bezalgas atvaļinājuma izmantošanu sūdzas ne vien darba ņēmējiem, bet arī paši darba devējiem. Pirms mēneša Saeima konceptuāli atbalstīja Ministru kabineta iesniegtos grozījumus DL, kas paredz uzlabot darba attiecību tiesisko regulējumu, tostarp bezalgas atvaļinājumu kontekstā.
Tiek plānots: ja bezalgas atvaļinājums ir garāks par četrām nedēļām gada laikā, to vairs neskaitīs tajā laikā, kas dod tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Šāds grozījums piedāvāts, ņemot vērā darba devēju sūdzības, ka darbinieki pieprasa bezalgas atvaļinājumu un dodas peļņas nolūkos ārpus Latvijas, bet atgriežoties lūdz piešķirt apmaksātu atvaļinājumu. Darbinieks nav strādājis, bet vēlas saņemt garantijas, un darba devējs ir zaudētāja lomā, norāda likumprojekta autori.
„Šie ir plaši un ilgi gaidīti likuma grozījumi, kas pārāk ilgu laiku bija iestrēguši valdības gaiteņos. To izstrāde Labklājības ministrijā sākta jau pirms vairākiem gadiem, tādēļ deputātiem sadarbībā ar darba devēju un darba ņēmēju pārstāvjiem būs rūpīgi jāvērtē, vai piedāvātās likuma izmaiņas joprojām ir aktuālas un vai pašreizējā ekonomiskā situācija neprasa jaunus risinājumus,” norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
