Vēlos uzdot jautājumu par taras iepirkšanu taras pieņemšanas punktā. Taras pieņemšanas punktā ienāk pat līdz 30 cilvēkiem dienā, un nav noslēpums, ka lielākoties taras pārdevēji ir bezpajumtnieki vai alkoholiķi, kas vienā reizē nodod 2 - 3 pudeles. Mūsu taras pieņemšanas punktā nav elektroniskā kases aparāta. Vai tiešām katram bezpajumtniekam, kuri bieži pat neatceras savu personas kodu, ir jāizsniedz kases izdevumu orderis ar visiem prasītajiem rekvizītiem? Vai orderī jābūt norādītam saņemto pudeļu skaitam un vienas vienības cenai? Varbūt ir vēl kādi varianti, kā atvieglot šo kases uzskaiti?

Katram cilvēkam ir savs unikāls personas kods, ar kura palīdzību viņu var identificēt, tomēr nelabvēļi to var izmantot arī ļaunprātīgos nolūkos. Līdz ar to ir skaidrs, ka katrs cilvēks vēlas pasargāt sevi un izvairās no personas koda iekļaušanas attaisnojuma dokumentu rekvizītos, kas gan tādējādi var tikt uzskatīti par nepilnīgi sastādītiem, un par to var tikt piemērots līdz pat 430 EUR liels sods.

Labdien! Man ir jautājums par AS Prisma Latvija čekiem. Šajos čekos nav norādīta preces mērvienība un vienas vienības cena (kg vai l). Vai šādu čeku var reģistrēt tāpat kā pārējos lielveikalu čekus, kuros ir norādītas šīs pozīcijas? Varbūt pie AS Prisma Latvija čekiem ir atsevišķi jāraksta klāt kvīts?

Vai ir nepieciešams grāmatvedības uzskaitē saglabāt bankas termināla čekus par norēķiniem ar bankas maksājumu kartēm? Dienas kopējā realizācijas summa ir pieejama arī Z pārskatā. Vai ir nepieciešams saglabāt bankomāta izsniegtās kvītis par naudas iemaksu? Šī informācija ir pieejama bankas konta izrakstā. Ja grāmatvedības organizācijas dokumentā atrunājam, kur ir iegūstama šī informācija, vai varam iepriekš nosauktās kvītis neuzglabāt?

Pēdējā laikā - kur vien lasām, tur kaut ko valdība un Valsts ieņēmumu dienests (VID) dara administratīvā sloga samazināšanai. Diemžēl, manuprāt, ne vieni, ne otri tā arī nesaprot vai arī izliekas nesaprotam, ko gan tas īsti nozīmē. Varbūt domā, ka jebkuras izmaiņas likumdošanā var ietērpt maģiskajos vārdos un uzņēmēji laimē sitīs plaukstas, metīs kūleņus un skaļi sauks: ak, kā mūs tagad ciena un atslogo? Pēdējais hīts — Labklājības ministrijas (LM) plānotais vienkāršotais darbnespējas lapu (DNL) aprites process.

Latvijas ražošanas uzņēmuma, kurš ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, darījuma partneris ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts juridiska persona ar derīgu PVN numuru. Latvijas uzņēmums piegādā ES uzņēmumam pašražotas preces (piegādes nosacījumi - uzņēmuma teritorijā - EXW). Darījumam piemēro PVN 0% likmi. Vai šajā gadījumā ir nepieciešami dokumenti (CMR), lai pierādītu preces saņemšanu darījuma partnera valstī (t.i. preces izvešanu no Latvijas). Ja ir nepieciešami, tad kādi?

Kā grāmatot tos rēķinus, kas saņemti janvārī (ar janvāra datumu), bet attiecas uz decembra izdevumiem un ieņēmumiem? Arī, ņemot vērā valūtas maiņu? Piemēram, telekomunikāciju u.tml. rēķinus?

Uzņēmums iegādājas kokmateriālus – apaļkokus, no kuriem tiek ražoti virpoti koka mieti. No MK noteikumiem Nr.744 Noteikumi par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti(MK noteikumi Nr.744) saprotu, ka uzskaite jāveic pagaidu uzglabāšanas vietā, kurā jāuzrāda iegūto apaļkoku apjoms un tas, cik kokmateriālu no pagaidu uzglabāšanas vietas ir izvests, piemēram, uz pastāvīgās uzglabāšanas vietu. Pamatojoties uz šiem noteikumiem, pastāvīgās uzglabāšanas vietā tiek aizpildīts žurnāls, kurā parādās informācija, cik daudz kokmateriālu ir ievests.

01.06.2014. stāsies spēkā MK noteikumi Nr.304 Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļu grāmatiņa (MK noteikumi Nr.304), kas paredz, ka no 01.06.2014. algas nodokļa grāmatiņa būs elektroniskā dokumenta formā (turpmāk – elektroniskā grāmatiņa) un nodokļu maksātājiem tā būs pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Labdien! Patlaban savos pārdošanas rēķinu rekvizītos nenorādām reģistrācijas numuru, bet norādām tikai savu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numuru. Rēķini tiek rakstīti gan par precēm, gan pakalpojumiem. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 125.pants nosaka, ka jānorāda PVN reģistrācijas numurs, bet nemin reģistrācijas numuru. Savukārt likuma Par grāmatvedību 7.pants kā obligāti norādāmos rekvizītus min reģistrācijas numuru, bet neko nesaka par PVN reģistrācijas numuru. Vai pārdošanas rēķinos obligāti ir jānorāda arī reģistrācijas numurs, vai tomēr bez tā var iztikt (jo jebkurš grāmatvedis saprot, ka reģistrācijas numurs ir tas pats PVN reģistrācijas numurs bez LV)?

Tā kā grāmatveži ikdienā saskaras ar ļoti daudzām neskaidrībām saistībā ar to, kā ir jāaizpilda kļūdu labojums par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un kādos gadījumos šīs ziņas vispār drīkst labot, Maija Grebenko ir sagatavojusi praktisku skaidrojumu – to lasiet šajā publikācijā.

Uzņēmums nolemj pāriet uz elektroniskajiem rēķiniem. Kā uz šādiem rēķiniem var norādīt grāmatojumu numurus un kontējumus saskaņā ar MK noteikumiem Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585)? Sanāk, ka grāmatojuma numurs un kontējums ir uzrakstāms tikai uz kopijas vai uz elektroniskā rēķina izdrukas, līdz ar to visās grāmatvedības mapēs būs tikai kopijas ar grāmatojumiem un visi oriģināli būs pieejami tikai un vienīgi elektroniski. Vai esmu sapratusi pareizi?

Uzņēmums (parādnieks) apmaksāja parādu, pamatojoties uz e-pastā saņemto informāciju par parāda piedziņu. Kad palūdzām izrakstīt rēķinu (jo pamatparādam nāca klāt arī parāda piedziņas izdevumi), inkaso kompānija paziņoja, ka grāmatvedībā pietiek tikai ar e-pasta vēstuli un rēķinu izrakstīt nevar. Vai drīkst veikt grāmatojumus, pamatojoties uz e-pasta vēstuli?

Turpinām š.g. 4.septembra publikāciju Eiro ieviešana – sagatavošanās darbi grāmatvedim. Šajā daļā lasiet par sagatavošanās darbiem pavadzīmju noformēšanā, pamatlīdzekļu uzskaitē, gada pārskatu sagatavošanā un citiem praktiskiem sagatavošanās darbiem.

Sakiet, lūdzu,vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atļauts mainīt noliktavas uzskaites metodi pārskata perioda vidū?