Šobrīd jau ir pilnīgi skaidrs, ka eiro būs, un tāpēc pēdējais laiks sākt (ja vien tas jau nav izdarīts) gatavoties datu konvertācijai uz eiro. Eiro ieviešanas datums 2014. gada 1. janvāris vairs nav aiz kalniem.

Pārdodot preces, ir jānoformē preču piegādes dokuments un MK noteikumos Nr. 585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585) ir noteikts, ka:

Mums kā grāmatvedības pakalpojumu sniedzējam ilgā laika posmā ir uzkrājušies ļoti daudz klientu dokumentu, ko klienti, aizbildinoties ar vietas trūkumu, atsakās ņemt pie sevis. Vai to dokumentāciju, kas ir līdz 01.01.2008. (kas pārsniedz 5 gadu glabāšanas termiņu), rakstiski vienojoties ar klientu, varam iznīcināt?

Ja uzņēmums ir noslēdzis līgumu par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, vai šīs personas, kuras strādā grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumā, drīkst parakstīt kases dokumentus, iesniegt uzņēmumam avansa norēķinus, parakstīt pavadzīmes? Kādi dokumenti tam ir nepieciešami?

Uzņēmums ir noslēdzis līgumu par telpas nomu ar vairākiem iznomātājiem. Lielākā daļa iznomātāju rēķinus par telpu nomu un komunālajiem pakalpojumiem atsūta skenētā veidā vai pa faksu. Katru reizi nākas rakstīt e-pastu iznomātājiem, lai atsūta pa pastu oriģinālus parakstītus rēķinus. Sakiet, lūdzu, ja ir noslēgts līgums ar iznomātajiem, vai pietiek ar to, ka atsūta rēķinus skenētā veidā vai pa faksu, vai tomēr ir jāprasa, lai atsūta oriģinālus rēķinus pa pastu? Rēķiniem, kas tiek atsūtīti pa faksu vai skenētā veidā (kopijas), nav juridiska spēka? Mums kārtība ir tāda - līgums ir noslēgts, vadība akceptē ar savu parakstu skenēto vai pa faksu sūtīto rēķinu, kā arī grāmatvede akceptē ar savu parakstu rēķinu saņemšanu. Bet ar šādu rēķinu kopiju jau nevar iet uz tiesu un izmantot kā pierādījumu?

Pēc sertificētas nodokļu konsultantes Jadvigas Neilandes publikācijas Vai par izmaksāto komandējuma dienas naudu ir jāiesniedz VID paziņojums? (iFinanses.lv, 21.06.2013.) redakcijā ir saņemti lasītāju jautājumi, kurā pausta neizpratne par publikācijā pausto viedokli, tāpēc lūdzām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu jautājumā: Vai par izmaksāto komandējuma dienas naudu jāiesniedz paziņojums VID? Vai tiešām kompensācija ir ienākums nodokļu likumu izpratnē? Provinces VID jau pirms gadiem 5 centās iegalvot, ka ir. Galvaspilsētas semināros - gluži pretējo. Kā tad ir patiesībā?

Nodokļa rēķinā vairs netiek noteikta obligātā prasība norādīt piegādes transportu un pārvadātāju. Bet vai Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir tiesības to prasīt saskaņā ar Autopārvadājumu likumu? VID tematiskajās pārbaudēs tas ir aktuāli, jo pēc VID uzskata, ja nav informācijas par pārvadātāju, tad var apstrīdēt darījumu.

Tuvojoties eiro ieviešanas dienai (01.01.2014.), kā arī eiro un latu paralēlās atspoguļošanas periodam (no 01.10.2013. līdz 30.06.2014.), medijos ir informācija, kas vairāk skaidro, kā jāatspoguļo cenas eiro un latos veikalos, bet kā un kas šajā sakarā jānorāda rēķinos par sniegtajiem pakalpojumiem - abās valūtās jānorāda tikai rēķina summas, tikai pakalpojuma cena, tikai kopējā summa apmaksai, vai visas iepriekš nosauktās vērtības? Kas jādara ar līgumsodiem vai pārmaksām (avansiem), ko norāda rēķinā?

Saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) 7.pantu maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums. Tas nozīmē, ka jebkura izmaksātā nauda tiek uzskatīta par ienākumu.

Vai darījumos ar kokmateriāliem ir atļauts veikt savstarpējos ieskaitus? Ja nē, tad pamatojoties uz kuriem normatīvajiem aktiem?

No 01.10.2013. saskaņā ar latu pāreju uz eiro ir jāsāk norādīt cenas abās valūtās. Mūsu uzņēmumā tiek tirgotas dāvanu kartes, kuru derīguma termiņš ir pusgads, kas nozīmē, ka, piemēram, šodien pārdota dāvanu karte ar 5Ls nominālu šā gada novembrī būs vērta gan 5Ls, gan arī jābūt norādītai cenai eiro. Sakiet, lūdzu, kā mums rīkoties, šobrīd pārdodot dāvanu kartes? Kādu cenu norādīt? Vai sanāk, ka mēs jau šobrīd pārkāpjam likumu, vai tomēr nē, jo nav noteikta cena, ar kādu notiks konvertācija?

Tuvojoties eiro ieviešanas dienai (2014. gada 1. janvāris), arvien nopietnāk jāsāk pētīt dažādās normatīvo aktu normas un nianses, kas nosaka ieviešamās izmaiņas gan grāmatvedības jomā, gan tirdzniecības vietās. Šajā publikācijā mēģināšu izskaidrot tieši cenu zīmju lietošanu, izskatu un tajās norādāmo informāciju.

Turpinām publikāciju Aktualitātes dokumentu un arhīvu pārvaldībā (iFinanses.lv, 07.05.2013.). 2012.gada nogalē spēkā stājās jauni MK noteikumi Nr.748 Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi (turpmāk – MK noteikmi Nr.748 vai Noteikumi), kuru mērķis ir noteikt visus līdzšinējā tiesiskā regulējumā nereglamentētos institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības procesus, noteikt kritērijus dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai un dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību, kā arī tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos. Šajā publikācijā lasiet par jaunajām prasībām institūciju arhīva pārvaldībā, uzsverot būtiskākās atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu.

Gatavojoties eiro ieviešanai, skaļi un plaši tiek iztirzātas problēmas, kas sagaida tirgotājus — kases aparātu nomaiņa, cenas divās valūtās u.tml., atzīstot, ka pārdevējiem būs liels stress jaunos apstākļos – citas cenas, cita valūta, darbs ar divām valūtām vienlaicīgi utt. Bet — eiro ieviešana skar ne tikai tirgotājus! Tas skar jebkuru no mums, gan kā indivīdu (jauna, mums nepazīstama valūta, kredītu konvertācija, iespējamā cenu celšanās u.c.), gan kā darbinieku. Šoreiz gribu runāt par grāmatvežiem un visiem citiem uzskaites darbiniekiem.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikā nav bijis vienots normatīvais regulējums dokumentu un arhīvu pārvaldības procesam. 2006.gadā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto spēku zaudēja 1995. gada 10. oktobrī izdotā Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Instrukcija par juridisko personu arhīva dokumentu uzskaiti, uzkrāšanu un izmantošanu (turpmāk - Instrukcija). No augstāk minētā datuma Latvijā nebija ārējo normatīvo aktu, kuros būtu noteiktas prasības institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtībai, kritēriji dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai un tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos.