Par administratīvo slogu un vienkāršoto darbnespējas lapu aprites kārtību

Pēdējā laikā - kur vien lasām, tur kaut ko valdība un Valsts ieņēmumu dienests (VID) dara administratīvā sloga samazināšanai. Diemžēl, manuprāt, ne vieni, ne otri tā arī nesaprot vai arī izliekas nesaprotam, ko gan tas īsti nozīmē. Varbūt domā, ka jebkuras izmaiņas likumdošanā var ietērpt maģiskajos vārdos un uzņēmēji laimē sitīs plaukstas, metīs kūleņus un skaļi sauks: ak, kā mūs tagad ciena un atslogo? Pēdējais hīts — Labklājības ministrijas (LM) plānotais vienkāršotais darbnespējas lapu (DNL) aprites process.

LM savā mājas lapā nopublicēja paziņojumu:

Plānots, ka turpmāk darba devējam un pašnodarbinātajam darbnespējas jeb slimības lapā nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa. Tādējādi būs vienkāršāks darbnespējas lapu aprites process, kā arī mazināsies administratīvais slogs gan darba devējiem, gan slimības un maternitātes pabalsta pieprasītājiem, informē Labklājības ministrija (LM).

Turpmāk iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt, vai darba nespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis.

Vai tiešām tas samazinās administratīvo slogu grāmatvežiem un uzņēmējiem?

Tātad, pa soļiem, izskatīsim tikai vienus plānotos grozījumus likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu.

1. izmaiņas, kas, ietērptas lozungā: Tādējādi, būs vienkāršāks darbnespējas lapu aprites process, kā arī mazināsies administratīvais slogs — darba devējam nebūs jāapstiprina darbinieka neierašanās darbā par to laiku, kad viņam ir izsniegta slimības lapa.

Vai tiešām darba devējs jutīsies laimīgs un atslogots?

DNL darba devējam nepieciešama šādu iemeslu dēļ:

• DNL ir attaisnojuma dokuments darbinieka darba kavējumam;
• DNL ir attaisnojuma dokuments darbalaika tabeļu aizpildīšanai;
• DNL ir dokuments, uz kura pamata grāmatvedībā tiek veikts algu aprēķins.

Iztrūkstot grāmatvedībā DNL, nav iespējams:

• konstatēt, vai darbinieks patiešām ir slimojis, vai vienkārši izdomājis nenākt uz darbu, aizbildinoties ar slimošanu.

DNL parakstīšana (atzīme par darbinieka nestrādāšanu darbnespējas laikā) nav nekāds slogs. Parakstot DNL, darba devējs gūst pilnīgu pārliecību, ka darbinieks patiešām ir slimojis, nevis neattaisnoti kavējis darbu;

• uzņēmumā nav iespējams pilnvērtīgi aizpildīt darba laika tabules, jo nav zināms, kādu iemeslu norādīt darba kavējumam, bet Darba likuma 137.pants Darba laika uzskaite nosaka:

(1) Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.

Jā, darba devējs var uzskaitīt nostrādātās stundas, bet, kā lai atzīmē kavējumu — vienkārši kā neattaisnotu?

• likuma Par grāmatvedību 10. pants nosaka: Uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus sistemātiski sakārto un saglabā uzņēmuma arhīvā. Glabāšanas laiks ir: […] attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem — 75 gadi.

Grāmatvedības uzskaites pamatu pamats ir šī paša likums 7. pants: Grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem.

Ja grāmatvedībā nav DNL, kā veikt algu aprēķinu? Kā uzglabāt 75 gadus attaisnojuma dokumentus par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu?

Ko mēs no tā visa varam secināt?

Visa šī administratīvā sloga samazināšanas akcija nozīmē tikai un vienīgi to, ka slogs grāmatvedībā pieaug, jo nepieciešams izpildīt Darba likuma un likuma Par grāmatvedību prasības! Proti, darba devējs būs spiests:

1. Veikt izmaiņas uzņēmuma darba kārtības noteikumus, kuros jāparedz, ka:

• darbinieks vai nu atnes uz grāmatvedību DNL kopiju, vai
• atnes iesniegumu, kurā min darbnespējas laiku.

2. Pēc šo izmaiņu veikšanas, darba devējam jāapciemo pilnīgi visi darbinieki:

• jāizskaidro izmaiņas un
• jāpaprasa katra darbinieka paraksts uz izmaiņu dokumenta.

Jautājums — vai tiešām DNL apstiprināšana pie darba devēja noņem kaut kādu slogu no viņa kakla?

2. izmaiņas – Turpmāk iesniegumā pabalsta pieprasīšanai cilvēkam būs jāapliecina, ka viņš darba nespējas periodā nav strādājis. Tātad – darbiniekam vienalga jāiet uz kādu no VSAA nodaļām, jāraksta iesniegums un DNL jāiesniedz. Nekas dižs jau nav atvieglots!

3. izmaiņas — Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) rīcībā ir informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksu periodiem. Tā dod iespēju pārbaudīt vai darba nespējas lapa nav izsniegta par periodu, kad cilvēks faktiski ir strādājis. Interesanti - kā VSAA varēs to pārbaudīt? Jā, grāmatveži iesniedz ziņojumu, kurā kopā ar algu un nodokļiem tiek uzrādīts nostrādāto stundu skaits. Bet, ja darbinieks strādā nepilnu, summētu darba laiku, piemēram, 10 stundas nedēļā? Ja darbinieks strādā maiņu darbu? Ziņojumā norādīts nostrādāto stundu skaits 100 — varbūt darbinieks nācis uz darbu slimības laikā, jo viņam jāstrādā ir nepilns darba laiks? Varbūt darbinieks bijis atvaļinājumā, bet, ja darba nespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā sakarā ar slima bērna kopšanu, pabalstu piešķir ar darba nespējas dienu, kad personai bija jāierodas darbā pēc atvaļinājuma beigām, ko tad?

Mani māc zināmas bažas, ka vienīgais veids, kā VSAA taps informēta par darbinieka nestrādāšanu slimošanas laikā, būs papildu Ziņas par darba ņēmējiem iesniegšana par darbiniekiem, kas atrodas ikgadējā atvaļinājumā, lūk, tas gan radīs vēl lielāku administratīvo slogu!

4. izmaiņas — Tāpat plānots, ka maternitātes un slimības pabalstu varēs piešķirt, pamatojoties uz ārstu vai ārstu palīgu elektroniski sniegto informāciju par cilvēka pārejošu darbnespēju. Lai to īstenotu, šobrīd Nacionālā veselības dienesta realizētā Eiropas reģionālās attīstības fonda projekta E-veselības integrētās informācijas sistēmas attīstība ietvaros notiek darbs pie e-pakalpojumu izstrādes darbnespējas lapas aprites procesa elektronizācijai. Zinot ģimenes ārstu aktivitātes un protestus par mizerablām kapitācijas naudām, ilgo darba laiku un lielo noslogotību, skaidri un gaiši ir paredzams, ka viņi protestēs, jo nu administratīvais slogs nemanāmi tiek uzkrauts uz viņu pleciem.

Kur tas rakstīts?

Grāmatvedis ir viena urķīga tauta, un uz visu ir jautājums — kur tas ir rakstīts? Lai taptu pilnīgi skaidrs, kas un kur ir rakstīts, kā arī mainīts, atveram LM mājas lapā esošos grozījumus un lasām:

3. 10.⁴ pantā:

aizstāt ceturtās daļas ievaddaļā vārdus „Sociāli apdrošinātajai personai vienā apdrošināšanas gadījumā” ar vārdiem „par vienu un to pašu bērnu”;

izslēgt piektajā daļā vārdus "Vienā apdrošināšanas gadījumā un".

Lai varētu saprast, kas tad īsti tiek mainīts, gudrojam, kur varam izlasīt likuma spēkā esošo versiju? Jebkuram likumpaklausīgam pilsonim ir zināms Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumāpateiktais:

2.pants. Oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” un tajā publicētās informācijas tiesiskais statuss

(1) Oficiālais izdevums “Latvijas Vēstnesis” (turpmāk — oficiālais izdevums) ir Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla publikācija. Informāciju oficiālajā izdevumā publicē elektroniski šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv

(2) Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.

Otrs, ko zina katrs likumpaklausīgs pilsonis:

17.pants. Oficiālā izdevuma un sistematizēto tiesību aktu pieejamība

(1) Oficiālais izdevums ir brīvi un bez maksas pieejams pastāvīgajā tiešsaistes režīmā tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv

(2) Valsts aģentūras “Latvijas Vēstnesis” sistematizētie tiesību akti ir brīvi un bez maksas pieejami tīmekļa vietnē www.likumi.lv.

18.pants. Oficiālās publikācijas un sistematizēto tiesību aktu atkalizmantošana:

(3) Pārpublicējot ārējo normatīvo aktu, nodrošina tā atbilstību oficiālajai publikācijai, kā arī norāda oficiālā izdevuma datumu un laidiena numuru, kurā publicēts šis normatīvais akts un tā grozījumi, ja tādi ir bijuši.

Jauki, tātad vietnē www.likumi.lv ir jābūt visiem likumdošanas aktiem to aktuālajā redakcijā (vismaz tā ir saprotama 18.panta 3.daļa).

Atverot vietnē www.likumi.lv likumu Par maternitātes un slimības apdrošināšanu, kurā tiks veikti grozījumi, meklējam 10.⁴ pantu, lai saprastu, kas tiks aizstāts 4.daļas ievaddaļā, proti, vārdus „Sociāli apdrošinātajai personai vienā apdrošināšanas gadījumā” ar vārdiem „par vienu un to pašu bērnu”, kā arī mēģinām atrast, kas no likuma tiks izslēgts, proti, piektajā daļā vārdus „Vienā apdrošināšanas gadījumā un”. Un ko mēs redzam? Mēs redzam, ka redakcijā, kas ir spēkā no 01.01.2014, likuma 10.⁴ pantā nav ne 4., ne 5.daļas (ticamībai pievienoju ekrānšāviņu no mājas lapas).

Interesanti…

Blakus esošajā informācijas skatījumā ir iespējams apskatīties grozījumus, ko arī labprāt izdaru un ar prieku ieraugu, ka pēdējie grozījumi, kas iekļauti attēlotajā likuma redakcijā, ir 22.11.2013. pieņemtie grozījumi, kurus atvērt ir pavisam viegli, noklikšķinot uz grozījumu nosaukuma:

Tur mūs sagaida pavisam interesanta informācija (piebildīšu, ka šajos grozījumos 10.⁴pants ir diezgan labots un papildināts, bet jaunāko iespējamo grozījumu kontekstā neskatīsim citus, likuma aktuālajā redakcijā neietvertos), proti, grozījumi ir:

Bet, kā saprotams, miera jau tāpat nav!

Izmeklējoties neesošus punktus pantā, praktiski turpat atrodot grozījumus, top skaidrs, ka pilnai pārliecībai un drošībai jāmeklē vēl kaut kur, piemēram, oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis. Atverot mājas lapu www.vestnesis.lv, veiksmīgi izdodas atrast Latvijas Vēstnesis 22.11.2013., Nr.228 (5034) , kurā ir nopublicēts grozījumu teksts, kurā ir ietverta 10.⁴ panta papildināšana gan ar 4., gan 5.daļu.

Katrs sevi cienošs grāmatvedis visu pārbauda vairakkārt, tāpēc (varētu pat teikt, izmisuma dzīta) atrodu šos pašus grozījumus arī Saeimas mājas lapā, lai pārliecinātos, vai grozījumi patiešām ir vieni un tie paši, un pārliecinos — jā, pieņemti 22.11.2013. un spēkā stājas 01.01.2014. (protams, nenoslinkoju, atveru un izlasu arī šajā vietnē publicēto grozījumu tekstu, kas sakrīt ar Latvijas Vēstnesī publicēto).

Drošs paliek bailīgs, nospiežu saiti Šobrīd spēkā esošā likuma redakcija, lai paskatītos, kas tiks atvērts. Tiek atvērta tieši tā pati redakcija, kas rakstā jau minēta.

Ko es ar šo garo epilogu gribu teikt? To, ka grāmatvedim nav un nevienā mirklī diemžēl nevar būt pilnīga pārliecība, ka likumā noteiktajos internetresursos ērti iespējams iegūt ticamu informāciju par likumdošanu (t.i., aktuālu likumdošanas akta redakciju), to, ka, lūk, tas viss gan ir īsts administratīvais slogs – meklēt n vietnēs, pārbaudīt, salīdzināt, lai saprastu, kādas gan likumdošanas normas ir spēkā konkrētā brīdī!

Otrs, par ko ir pilnīga pārliecība, ka valdībai nav saprašanas, kas īsti ir administratīvais slogs, un ka valdības iedomātais administratīvā sloga samazinājums, lielākoties būtībā ir sloga palielinājums.