Sabiedrības pamatdarbības veids ir kravu pārvadājumi Eiropas Savienībā, uzņēmums nodarbojas arī ar auto nomu. Apgrozījums ir tuvu diviem milj. gadā. Sabiedrībai pieder reprezentatīvā vieglā automašīna, kuras izdevumi netiek uzskaitīti kā ar saimniecisko darbību saistīti, un ik mēnesi tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Sabiedrība nolēmusi šo auto iznomāt, bet nomas ieņēmumi neveidos 90% no apgrozījuma. Vai sabiedrībai ir tiesības no iznomāšanas brīža nemaksāt UIN, ja pagaidām tas ir vienīgais vieglais auto, kuru iznomā?

Sabiedrība ir turētāja vieglajai automašīnai, kas iegādāta finanšu līzingā. Par automašīnu tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis, to administratīviem mērķiem lieto sabiedrības vadītājs, kuram ir noteikts normālais darba laiks – piecas darba dienas nedēļā. Vai brīvdienās un svētku dienās automašīnā iepildīto degvielu var attiecināt uz saimnieciskās darbības izdevumiem? Atbilde papildināta ar Valsts ieņēmumu dienesta komentāru.

Pašnodarbināta persona sniedz būvprojektēšanas pakalpojumus sabiedrībai, kas tai ir apmaksājusi profesionālās pilnveides kursus, kas nepieciešami attiecīgā būvprojekta realizācijai. Kursu apmaksa paredzēta savstarpēji noslēgtajā līgumā. Vai sabiedrība šos izdevumus var klasificēt kā saimnieciskās darbības izdevumus un vai par šiem izdevumiem ir tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli?

Uzņēmums patapina automašīnu no fiziskas personas līdz 15 dienām mēnesī. Šajās 15 dienās automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Uzskaitei tiek sagatavotas ceļazīmes. Uzņēmums ir atbrīvots no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļa nodokļa saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 11.panta 4.daļu, jo transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata lieto mazāk par 15 dienām viena kalendārā mēneša laikā. Vai šādā situācijā izdevumus par degvielas iegādi drīkst atzīt par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem?

Mātes uzņēmums Somijā plāno sūtīt uz Latviju speciālistu, kurš mums, meitas uzņēmumam, jāpieņem darbā uz diviem gadiem. Šim darbiniekam jānodrošina dzīvoklis, proti, uzņēmumam tas ir jāīrē. Vai šādā situācijā jāmaksā gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas? Vai arī šo dzīvokļa īri drīkst klasificēt kā ar saimniecisko darbību nesaistītus izdevumus, kuriem piemērot uzņēmumu ienākuma nodokli?

Uzņēmums darbiniekam kompensē ceļa izdevumus no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, attiecinot šos izdevumus uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Vai uzņēmumam šie darbinieka ienākumi ir jānorāda paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām un jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā? Ja ir, tad kāds kods jānorāda?

Man apjukumu rada jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Kā tagad pareizi aprēķināt dividendes? Uzņēmums noslēdz gadu ar 5000 eiro peļņu. Nolemj visu izmaksāt dividendēs. Vai izmaksājamās dividendes būs 5000 eiro, un papildus jāaprēķina UIN – 1250 eiro, kas veido papildu izmaksas, vai arī izmaksājamās dividendes ir 4000 eiro un UIN – 1000 eiro, kas samazina dividendes?

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 8.panta 5.daļas 5.punktā noteikts, ka transporta līdzekļa degvielas izmaksas noteiktās normas robežās iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos, ja par transportlīdzekli maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli (UVTN). Uzņēmums saimnieciskās darbības vajadzībām izmanto valdes locekļa automašīnu, pamatojoties uz patapinājuma līgumu. Automašīnu uzņēmuma vajadzībām lieto mazāk nekā 15 dienas kalendārajā mēnesī, līdz ar to UVTN nemaksā. Vai šādā gadījumā degvielas izmaksas atļauts iekļaut saimnieciskās darbības izmaksās?

Darba devējs koplīgumā vienojas par degvielas izdevumu apmaksu darbinieka braucienam ar privāto automašīnu no vienas mazpilsētas uz otru, katru darba dienu 80 kilometrus. Sabiedriskais transports, protams, kursē, bet ne tik bieži un ne tajos laikos, kas sakrīt ar darba laika sākumu un beigām. Kas tad īsti ir izmaksas par degvielu, ja tās kompensē vai apmaksā darba devējs: saimnieciskās darbības izdevumi, personāla ilgtspējas izdevumi vai personīgais labums darbiniekam, kas jāapliek ar darbaspēka nodokļiem? Pagājušā gada 20.novembrī sertificētais nodokļu konsultants Matīss Kodoliņš sniedza atbildi uz šo jautājumu, norādot, ka šādus izdevumus pie noteiktiem kritērijiem ir iespēja klasificēt par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, tomēr lasītāju komentāros tika pausts, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai šajā jautājumā ir cits viedoklis, norādot, ka:

Uzņēmums visiem darbiniekiem apmaksā kopīgu teātra izrādes apmeklējumu, bet visi darbinieki tajā nepiedalās. Vai šie izdevumi ir klasificējami kā personāla ilgtspējas vai nesaimnieciskie izdevumi, vai arī tie ir personificējami kā dāvana darbiniekam? Pirms kāda laika šo jautājumu jau uzdevām ekspertiem, taču sniegtā atbilde izraisīja lasītāju diskusiju, kurā tika pausti pretēji viedokļi, tāpēc skaidrību šajā jautājumā lūdzām ieviest Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Atbilde ir papildināta ar VID skaidrojumu.

Lai grāmatvedībā varētu pareizi uzskaitīt pētniecības un attīstības pasākumus, galvenais ir saprast, kas ir “pētniecība” un kas – “attīstības pasākumi”, kāda veida attīstības pasākumi un izmaksas pastāv un vai attīstības izmaksas ir jākapitalizē vai ne. Izskatīsim lasītāja jautājumu!

Uzņēmums darbiniekam kompensē ceļa izdevumus no dzīvesvietas uz darbu un atpakaļ, attiecinot šos izdevumus uz personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. Vai uzņēmumam šie darbinieka ienākumi ir jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā? Ja ir, tad kāds kods jānorāda, vērtējot šo jautājumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa puses?

Uzņēmuma darbiniekiem, kas būvēja objektu citā pilsētā, tika apmaksāta viesnīca. Viesnīcas rēķinā tika iekļauta (un arī apmaksāta) depozīta summa, kas būtu jāatgriež pēc viesnīcas atbrīvošanas. Pēc darbinieku atgriešanās depozīts no viesnīcas tika atmaksāts daļēji, jo kaut kas numuros nebija kārtībā. Piemēram, samaksātā depozīta summa bija 2000 EUR, bet atmaksātā – 1650 EUR. Kā norakstīt starpību 350 EUR? Vai to var grāmatot kā saimnieciskās darbības izdevumus?

Krājumu zudumi un iztrūkumi uzņēmumam var rasties dažādu iemeslu dēļ. Tos iekļauj ražošanas pašizmaksā. Kā noteikt plānotās zudumu normas, kā aprēķināt to ietekmi uz nodokļiem, un kā to visu grāmatot?

Esam sabiedrība Latvijā, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji. Saskaņā ar Obligāto eksemplāru likumu izdevējam ir jānodod obligātie iespieddarbu eksemplāri Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB). Nododot obligātos eksemplārus, tiek sagatavota pavadzīme ar 0 vērtību (Obligāto eksemplāru likuma 4.panta 2.daļā noteikts, ka obligātos eksemplārus LNB saņem bez maksas). Vai preču pašizmaksa būtu jāattiecina uz ziedojumiem vai tā attiecināma uz saimniecisko darbību? Kā šādā situācijā rīkoties ar PVN?