Uzņēmuma valdes loceklis iegādājas saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamās preces, grāmatvedībā iesniedzot čeku. Kā veikt grāmatojumus, ja šajā čekā ir iekļautas arī preces, kas pirktas personiskajām vajadzībām? Vai avansa norēķinā tiek ņemta vērā nepilna čeka summa, proti, summa tiek dalīta? Vai ir nepieciešama dokumentācija par to, ka avansa norēķinu personas iesniegtais čeks par nepilnu summu grāmatojams konta 2380 "Norēķini par prasībām pret personālu un īstermiņa aizdevumi personālam" kredītā?

Uzņēmums no piegādātāja saņem rēķinu par apjoma atlaidi: 100 EUR plus pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Vai saņemtā apjoma atlaide samazina izdevumus vai palielina ieņēmumus? Kā grāmatot šo rēķinu un kā to atspoguļot PVN deklarācijā un tās pielikumos?

Valsts budžeta iestādē senas mēbeles uzskaitītas apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Tiek veikta šo mēbeļu restaurācija, radot lielas izmaksas. Vai šīs summas ir atzīstamas pārskata gada izdevumos vai tomēr veidojas pamatlīdzeklis (PL)?

Kā grāmatvedībā atspoguļot izdevumus par obligāto veselības pārbaudi un vakcināciju? Vai šīs izmaksas ir klasificējamas kā labums darbiniekam?

Vai uzņēmums drīkst segt sporta kluba vai peldbaseina apmeklējumu izdevumus saviem darbiniekiem un attiecināt šīs izmaksas uz saimniecisko darbību, neapliekot tās ar darbaspēka nodokļiem? Ja drīkst, kādā apmēra? Kādiem dokumentiem šādā gadījumā jābūt noformētiem uzņēmumā?

Kā rīkoties ar izdevumiem par transportu, kas rodas, dodoties no mājām uz darbu un atpakaļ, ja šādus izdevumus biedrība vēlas segt valdes loceklim, kas ir algots biedrības darbinieks saskaņā ar darba līgumu? Vai šie izdevumi ir pielīdzināmi darba algai un par tiem aprēķināmi nodokļi: iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)? Mulsina tas, ka biedrībai nav saistošs likums par UIN.

Darbiniekam reizēm jābrauc pie klientiem, bet viņam nav automašīnas, un ar sabiedrisko transportu pārvietoties ir ekonomiski izdevīgāk. Kā noformēt darbinieku biļetes vai mēnešbiļetes sabiedriskajā transportā tā, lai tās varētu uzskatīt par ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem? Ja pareizi saprotu, atmaksājot izdevumus par mēnešbiļeti, darbiniekam rodas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) apliekams ienākums?

Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, pieder kafejnīca. SIA plāno noslēgt līgumu par autostāvvietas nomu, lai klientiem piedāvātu bezmaksas stāvvietu kafejnīcas tuvumā. Vai šādas izmaksas var iekļaut uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksās un atskaitīt priekšnodokli 100% apmērā? Vai arī darbinieki, ja nepieciešams, var izmantot šo stāvvietu? Kādas šādā gadījumā ir nodokļu sekas? Uzņēmumam nav sava transportlīdzekļa, līdz ar to tas nemaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli.

Pēc līguma par preces izgatavošanu noslēgšanas Latvijas uzņēmums izraksta avansa rēķinu, kuru ārvalstu darījuma partneris samaksā 01.03.2016., ieskaitot bankas eiro valūtas kontā 2000 GBP. Komercbanka (KB) par ienākošo maksājumu ietur komisiju - 2,36 GBP. (Latvijas Bankas (LB) kurss - 0,778, KB kurss – 0,788).

Uzņēmums pārdod organizācijai dāvanu kartes – 100 dāvanu kartes 10 EUR vērtībā. Tiek izrakstīta pavadzīme, kurā norāda atlaidi - 10%. Kopējā summa, kas jāmaksā, ir 900 EUR + pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Klienti norēķināsies ar šīm dāvanu kartēm, un tās tiks atprečotas, darījumu ievadot kases sistēmā. Kā grāmatot šādus darījumus?

Firma realizē savas preces uz paletēm. Pēc laika pircējs iegādātās paletes atdod, un firma atmaksā pircējam naudu. Kā jāveic preces atgriešana, ja pircējs ir fiziska persona, proti, cik jāmaksā par paletes atgriešanu - 6 EUR vai 7,26 EUR (summa ar PVN, to neizdalot)?

Tiesu izpildītājs saskaņā ar tiesas lēmumu no uzņēmuma piedzen kreditora parādu un izsniedz tam rēķinu par tiesu izpildītāja izdevumiem, īpašuma vērtējumu un tiesu izpildītāja atlīdzību, piemērojot šiem izdevumiem pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vai tie ir ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi un vai PVN summu var attiecināt uz priekšnodokli?

Patentmaksas maksātāja savu produkciju pārdod dažiem veikaliem, kā arī tirdziņos. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtās informācijas šādā gadījumā ir jāuzskaita tikai ieņēmumi. Tātad nopirktos materiālus, no kuriem tiek izgatavota produkcija, patentmaksas maksātājs nekur faktiski neuzskaita un čekus nesaglabā. Vai šajā gadījumā VID varētu pieprasīt uzrādīt preču izcelsmes dokumentus (piemēram, no kā iepirkti materiāli preču izgatavošanai) un vai patentmaksas maksātājam ir pienākums veikt šāda veida uzskaiti?

Vēlētos noskaidrot, vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskā materiāla ''Grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā'' 39.piemērs ir aktuāls un pielietojams tieši tā, kā tajā paskaidrots (protams, 80% aizvietojot ar 50%)? No VID saņemtā skaidrojumā teikts, ka vienlaicīgi piemērs ir jāsaista ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 11.5panta 6.daļu - ja saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70% no degvielas vērtības, tad priekšnodoklī atskaita 50% no summas, kas iekļauta saimnieciskās darbības izdevumos (kas sanāk 35% no priekšnodokļa) Ja tā ir, tad kā un vai metodiskais materiāls ir pielietojams?

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) ir uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) maksātāja. Uz līzinga līguma pamata ir iegādāta automašīna. SIA vienojās ar savu darbinieku, ka viņš ir tiesīgs izmantot dienesta auto arī savām privātajām vajadzībām atvaļinājuma laikā (lai aizbrauktu uz ārzemēm 300 km turp un atpakaļ), darbiniekam pašam iegādājoties degvielu. Vai šādā gadījumā iekšējos attaisnojuma dokumentos un reģistros, kuros tiek uzskaitīts faktiski nobrauktais kilometru skaits, pamatojoties uz odometra rādījumiem mēneša sākumā un beigās, var izveidot papildu kolonnu, lai tajā norādītu privātajām vajadzībām nobraukto kilometru skaitu, kuru neieskaita saimnieciskās darbības izdevumos? Vai darbiniekam rodas kādi papildu labumi no šādas dienesta automašīnas lietošanas atvaļinājuma laikā (piemēram, no auto amortizācijas)?