Turpinot iesākto tēmu par cenu norādīšanu paralēlās atspoguļošanas periodā, nevar nerunāt par elektronisko kases aparātu (EKA) prasībām saistībā ar eiro ieviešanu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas audzēšanu (ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs). Vai SIA ir nepieciešams elektroniskais kases aparāts (EKA), pārdodot savu audzēto lauksaimniecības produkciju tirgū un nomātās tirdzniecības vietās lielveikalos?

Ja uzņēmums veikalā norēķinās ar uzņēmuma maksājumu karti, kura ir piesaistīta uzņēmuma kontam (piemēram, iegādājas biroja, saimniecības preces, degvielu utt), kuri ir ārējie attaisnojuma dokumenti – vai izdotais čeks, vai arī bankas konta izraksts? Pēc likuma Par grāmatvedību 7.1 panta bankas konta izraksts var tikt uzskatīts par ārējo attaisnojuma dokumentu, ja tam nav paraksta. Ja tā, tad kādi ir obligātie rekvizīti uz izsniegtajiem kases čekiem? Vai to noformēšanai ir jāievēro kādas attaisnojuma dokumentu prasības? Piemēram, pirkuma summa virs 100 Ls, bet čekā nav visi obligātie attaisnojuma dokumentam nepieciešamie rekvizīti un informācija, bet ir konta izraksts.

Vēloties ietekmēt ēnas ekonomiku, pēdējā laikā normatīvajos aktos ieviestas dažas normas, kas ievērojami ierobežo norēķinus skaidrā naudā. Pirmais, ar ko sastapās patstāvīgie nodokļu maksātāji (gan juridiskās, gan fiziskās personas) šā gada janvārī, bija deklarējamo darījumu sliekšņa sarukšana līdz 1000 Ls. Tiklīdz norēķins (neatkarīgi no iemesla) tiek veikts skaidrā naudā un tā summa kaut par santīmu pārsniedz 1000 Ls, līdz nākamā mēneša 15. datumam ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarācija (formu nosaka MK noteikumi Nr. 237 Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi).

Fiziskai personai, kas nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, tiek atmaksāts aizdevums skaidrā naudā, kuru tā aizdevusi juridiskai personai, veicot bezskaidras naudas iemaksu uzņēmuma kontā. Nesaprotu - vai šāds darījums arī pakļaujas darījumu deklarēšanai, ja pārsniedz 2000 Ls, un skaidrās naudas darījumu virs 5000 Ls ierobežojumam?

Kādas ir uzņēmuma, kura darbība nav saistīta ar valūtu kursu spekulācijām, iespējas pieņemt eiro pēc uzņēmumam izdevīgāka kursa? Kādi normatīvie akti regulē šo jomu? Vai ir kādi ierobežojumi, un vai uzņēmumam šie piemērotie kursi ir jāsaskaņo ar kādu institūciju?

Labdien! Gribētu precizēt skaidras naudas lietošanas ierobežojumu normas. Situācija šāda: uzņēmumam pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkls. Katrs veikals katru dienu iepērk maizi no ražotāja. Maizi ražotājs atved tieši uz veikaliem, un katrs veikals par saņemto produkciju norēķinās skaidrā naudā. Ar maizes ražotāju noslēgts līgums uz nenoteiktu laiku. Mēnesī maizes piegādātājam kopumā tiek samaksāts vairāk par 3000 Ls. Šis summas tiek deklarētas. 12 mēnešu periodā skaidrā naudā veikto darījumu summa ar maizes ražotāju pārsniedz 10 000 Ls. Vai ir pieļaujama skaidras naudas lietošana tādā situācijā, tādos apmēros iegādājoties produkciju no ražotāja?

Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību situācijai, ja uzņēmumam nav speciāli aprīkotas un apsargājamas kases telpas, un uzņēmuma vadītājs naudu glabā pie sevis.

Labdien! Uzņēmums nodarbojas ar autotransporta pārvadājumiem. Degviela tiek uzpildīta uzpildes stacijā par skaidru naudu, kura ir izņemta no bankomāta. Čekiem tiek kārtots avansa norēķins. Vai šie darījumi ir kā skaidrās naudas darījumi? Vai tie ir jādeklarē, jo summas pārsniedz 3000 Ls? Un vai šādi uzpildoties, arī nedrīkst pārsniegt 10 000 Ls robežu? Paldies par atbildi!

Turpinot publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu par skaidrās naudas lietošanas ierobežojumiem, šoreiz vēlētos vērst uzmanību jautājumu kompleksam, kas skar skaidro naudu un avansa maksājumus.

Pieskaroties tēmai par skaidrās naudas lietošanas ierobežojuma aktuālākajiem jautājumiem, par likuma Par nodokļiem un nodevām 30.panta 1.daļā noteikto ierobežoto darījuma apmēru naudas izteiksmē, vēl joprojām pastāv dažādas neizpratnes un neskaidrības, kādas darbības būtu atzīstamas par vienu vai vairākiem darījumiem, kā arī, vai ierobežojumi attiecas uz vienu atsevišķu darījumu, vai visu darījumu kopsummu. Tāpēc savā rakstā turpināšu publikācijā Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi neskaidrās likumdošanas labirintos (iFinanses.lv, 11.09.2012.) aizsākto tēmu, lai viestu lielāku skaidrību šajā jautājumā.

Komerclikums nosaka, ka kapitālsabiedrības (SIA, AS) vadītājam savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam un jāatbild par zaudējumiem, ko tas nodarījis sabiedrībai (169.panta 1. un 2.daļa). Lai kontrolētu mantas saglabāšanu, jānodrošina tās fiziskā aizsardzība, kā arī jāīsteno grāmatvedības kontrole, kuras pamatprincips ir uzskaites funkcijas atdalīšana no pārējām uzņēmuma saimnieciskās darbības funkcijām, kā to paredz MK noteikumu Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju 69.punkts.

2013.gada 1.janvārī stāsies spēkā būtiskas izmaiņas likumā Par nodokļiem un nodevām. Īpašu uzmanību vēlētos vērst minētā likuma 30.panta 1.daļas izmaiņām, kas noteiks turpmāk minēto: nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 5000 latu (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās).

Uz līguma pamata (līgums no 01.01.2012. - 31.12.2012.) fiziska persona aizdod naudas līdzekļus 15000 Ls SIA skaidrā naudā, ar iemaksu uzņēmuma kasē pa daļām. Vienā mēnesī kasē iemaksā 10 000 Ls, nākamajā mēnesī - 5000 Ls.Jautājums: Vai uzņēmums ir pārkāpis likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pantu? Mūsu skatījumā – nē! Bet Valsts ieņēmuma dienesta (VID) darbinieki uzskata, ka ir pārkāpts likums, jo uzskata, ka fiziska persona vienai juridiskai personai skaidrā naudā drīkst aizdot tikai 10 000 Ls neatkarīgi no taksācijas perioda.

Turpinām 10.08.2012. publikāciju Kase, kases operācijas un to uzskaite. Šajā daļā lasiet par veikala kases kārtošanas prasībām un inkasācijas veikšanu.