Nauda ir vislikvīdākais resurss, kurš bez pienācīgas kontroles pakļauts augstam piesavināšanās riskam. Tāpēc skaidrās naudas darījumu uzskaiti regulē vairāki normatīvie akti, un par to pienācīgu izpildi ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs. Tomēr nereti autors savā praksē ir sastapies ar situāciju, kad kases darījumu uzskaite netiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tieši grāmatvedim ir iespēja šo situāciju mainīt, iesniedzot vadītājam priekšlikumus darba uzlabošanai.

Labdien! Man ir jautājums par skaidrās naudas uzskaiti uzņēmumā. Uzņēmumam ir vairāki nelieli veikali dažādās Latvijas pilsētās. Dienas ieņēmumus no elektorniskā kases aparāta dienas beigās izņem veikala pārdevējas un tos iemaksā uzņēmuma bankas kontā. Citu skaidras naudas operāciju uzņēmumā nav. Vai šinī gadījumā uzņēmums var nekārtot kases grāmatu - neveikt kases uzskaiti, bet noformēt pārdevējas par inkasatoriem - norēķina personām?

Skaidrā nauda tiek iemaksāta uzreiz bankā, izmantojot bankomātu (kasē naudas nav). Izņemta nauda arī tiek no bankomāta. Vai šādā gadījumā ir jāievēro likuma Par nodokļiem un nodevām 30.pants? Vai šādu darījumu drīkst grāmatot kā aizdevumu (konts 5140), nevis grāmatot vispirms kases kontā? Un kādi dokumenti būtu jānoformē par šādiem darījumiem?

Labdien! Jautājums jau daudzkārt cilāts, bet tomēr aktuāls! Vai uzņēmumā kase ir obligāta? Tas nozīmē kases grāmatas aizpildīšanu, kases orderu izrakstīšanu? Vai tomēr drīkst darījumus veikt tikai ar bezskaidrās naudas norēķiniem - pirkt degvielu, materiālus, saņemt aizdevumus, tos izsniegt, saņemt samaksu no parādniekiem, utt. Un kādi noteikumi to paredz (atļauj vai tomēr aizliedz)?

Vai darījumu 10 000 Ls pārsnieguma ierobežojums attiecas uz mēnesi vai gadu? Un vai par darījumu (ierobežojumu izpratnē) tiek uzskatīts atgriezts aizdevums skaidrā naudā uzņēmuma dalībniekiem un darbiniekiem?