Uzņēmējs sniedz arborista pakalpojumus, tajā skaitā arī bīstamo koku izzāģēšanu, kā rezultātā radušos kokmateriālus uzņēmums var paturēt savai saimnieciskajai darbībai. Kā pareizi tos iekļaut uzņēmuma bilancē un vai par tiem ir jāmaksā nodokļi?

Turpinām rakstu sēriju par grāmatvedības organizācijas un kārtošanas pamatlietām. Šoreiz par gada pārskatiem. Vai visiem likumā “Par grāmatvedību” uzskaitītajiem subjektiem ir vienādas struktūras gada pārskats un vai ir tikai viena veida bilances un citas finanšu pārskatā iekļaujamās veidlapas? Nav! Tomēr ir lietas, kas ir kopīgas.

Biedrība iegādājas 100% sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas. Vai biedrības gada pārskatam būs nepieciešams zvērināta revidenta atzinums?

Biedrība iegādājas 100% sabiedrības ar ierobežotu atbildību kapitāldaļas. Vai biedrības gada pārskatam būs nepieciešams zvērināta revidenta atzinums?

Grāmatvedībā, tāpat kā citos uzņēmuma procesos, ir nepieciešama kontrole, lai gūtu pārliecību, ka grāmatvedība tiek organizēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un grāmatvedības organizācijas dokumentos noteiktai kārtībai. Kā organizēt šo kontroli un kurš par to ir atbildīgs?

Vai SIA “A” parādu 87 eiro apmērā var norakstīt ieņēmumos? Vai šī summa ir apliekama ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN)? Vai no šīs summas ir jāatmaksā PVN? Ja SIA “B” tiks likvidēta, vai SIA “A”, norakstot minēto summu ieņēmumos, būs jāmaksā UIN un PVN?

Kā grāmatvedībā uzrādīt Valsts ieņēmumu dienesta piešķirto subsīdiju algām? Kā aprēķināt darba samaksu par periodu, kad piešķirta subsīdija? Kā piemērot nodokļus un kā šo subsīdiju uzrādīt grāmatvedībā? Atbildes meklēsim, analizējot kāda lasītāja situāciju.

Uzņēmumu gada pārskati nav labojami tik vienkārši kā nodokļu deklarācijas, tāpēc, tos sagatavojot, ir jābūt īpaši rūpīgiem. Jāapzinās visi riski, kurus uzņēmumam var radīt kļūdaini iesniegti gada pārskati. Īpaši ir jāizvērtē nodokļu riski.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, darbiniekiem ir atļauts pusdienot, bet maksa par pusdienām 2 eiro apmērā saskaņā ar darba līgumu tiek ieturēta no darbinieku darba samaksas. Vai šādi rīkoties ir likumīgi? Kādi grāmatojumi būtu jāveic? Kā to pareizi noformēt un atspoguļot grāmatvedībā? Vai šīs summas ietekmē PVN?

Vai līgumu var uzskatīt par attaisnojuma dokumentu, uz kā pamata veikt ierakstus grāmatvedības reģistros? Vai visos gadījumos ir nepieciešams rēķins? Sevišķi svarīgs šis jautājums ir gada beigās, kad grāmatvedībā jānorāda visi darījumi neatkarīgi no tā, vai rēķins ir vai nav saņemts.

Sakarā ar Covid-19 krīzi uzņēmums saņem naudu apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai. Kā iegrāmatot šos ieņēmumus? Vai šī summa jāuzrāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijā?

Klients pasūtīja izgatavot kāpnes 2020. gada novembrī un samaksāja avansu. Tomēr šī gada janvārī klients pārdomāja un prasa naudu atmaksāt. Izrakstīts ir tikai avansa rēķins. Par 2020. gada novembri ir iesniegta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācija, un valsts budžetā samaksāts PVN par saņemto avansa summu. Kā atgūt samaksāto PVN un kādi dokumenti jānoformē?

Esam sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta 2. daļā minētajiem mikrosabiedrības kritērijiem. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 755 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 165. punktam uz 2018. gada 31. decembri neaprēķinām uzkrātās saistības neizmantotajiem atvaļinājumiem. Bilancē un gada pārskatos ir šo uzkrājumu summas atlikums. Darbinieki regulāri dodas atvaļinājumos. 2020. gadā uzkrājuma summa neizmantotajiem atvaļinājumiem ir 3960,50 eiro, savukārt bilances aktīvu summa provizoriski 114 795 eiro, bet gada rezultāts ir peļņa 3308 eiro apmērā. Kā iegrāmatot un kā atspoguļot gada pārskatā par 2020. gadu šo uzkrājumu summu par neizmantotajiem atvaļinājumiem? Vēlos šīs saistības norakstīt. Vai to var darīt pirms 2020. gada pārskata sastādīšanas?

Zemnieku saimniecība, kura grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā un ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, iegādājas vieglo automašīnu, kuru plānots izmantot gan saimnieciskajām vajadzībām, gan īpašnieka personīgajām vajadzībām. Vai ir pareizi, ka, iegādājoties automašīnu, priekšnodoklis tika atskaitīts tikai 50% apmērā no PVN par iegādāto automašīnu, kā arī priekšnodoklis par degvielas iegādes un automašīnas tehniskās apkopes izdevumiem netiek norādīts pilnā apjomā?

Kā Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā un tās pielikumos uzrādīt avansā samaksātās naudas atmaksu šādos gadījumos. Pirmais – pakalpojums netika pilnībā saņemts un atlikusī summa tika atmaksāta. Otrais – prece netika pilnībā izņemta, tāpēc saņemtā priekšapmaksa tika atskaitīta atpakaļ, neizrakstot kredītrēķinu.