01.06.2014. stāsies spēkā MK noteikumi Nr.304 Kārtība, kādā piešķirama algas nodokļu grāmatiņa (MK noteikumi Nr.304), kas paredz, ka no 01.06.2014. algas nodokļa grāmatiņa būs elektroniskā dokumenta formā (turpmāk – elektroniskā grāmatiņa) un nodokļu maksātājiem tā būs pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Sakiet, lūdzu, kā pareizāk veikt bankas piešķirtās kredītlīnijas uzskaiti (overdrafts, bankas izrakstos ir negatīvs skaitlis). Vai tas vispār ir jāgrāmato?

Tuvojas kārtējais finanšu gada noslēgums, kad sabiedrību grāmatveži apkopos grāmatvedības uzskaites informāciju un gatavos finanšu pārskatus. Finanšu pārskatos atspoguļoto informāciju var ietekmēt ne tikai pārskata gadā uzkrātie grāmatvedības dati, bet arī fakti un apstākļi, kas rodas pēc finanšu pārskata bilances datuma

Uzņēmumam saskaņā ar noslēgto līgumu USD valūtā tiek piegādāti materiāli konkrēta objekta būvniecībai. Visi saņemtie materiāli atbilstoši Latvijas Bankas (LB) kursam saņemšanas datumā tiek iegrāmatoti nepabeigtajā celtniecībā. Mēneša beigās piegādātājs izraksta rēķinu par kopējo piegādāto materiālu vērtību USD. Iegrāmatojot saņemto rēķinu pēc LB kursa, veidojas starpība. Vai radušos starpību kā materiālu cenu izmaiņu var attiecināt uz nepabeigtās celtniecības objektu?

Labdien! Patlaban savos pārdošanas rēķinu rekvizītos nenorādām reģistrācijas numuru, bet norādām tikai savu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja reģistrācijas numuru. Rēķini tiek rakstīti gan par precēm, gan pakalpojumiem. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 125.pants nosaka, ka jānorāda PVN reģistrācijas numurs, bet nemin reģistrācijas numuru. Savukārt likuma Par grāmatvedību 7.pants kā obligāti norādāmos rekvizītus min reģistrācijas numuru, bet neko nesaka par PVN reģistrācijas numuru. Vai pārdošanas rēķinos obligāti ir jānorāda arī reģistrācijas numurs, vai tomēr bez tā var iztikt (jo jebkurš grāmatvedis saprot, ka reģistrācijas numurs ir tas pats PVN reģistrācijas numurs bez LV)?

Vēlos uzdot jautājumu par koncertu un teātru programmiņu pārdošanu. Vai, pārdodot koncertu un teātru programmiņas pasākumu norises vietās, ieņēmumi no to tirdzniecības ir jāreģistrē elektroniskajās maksājumu reģistrēšanas ierīcēs un iekārtās?

SIA A īrē telpas no nekustamā īpašuma uzņēmuma SIA B. Abi uzņēmumi ir reģistrēti nodokļu maksātāji, savā starpā saistīti – mātes un meitas uzņēmumi. SIA A neapmierina esošās ventilācijas sistēmas darbība, un tā vēlas pilnīgu ventilācijas sistēmas nomaiņu, pasūtot šo pakalpojumu pie SIA C. Vai uzņēmums A var uzskatīt šīs izmaksas par savām un iekļaut savās saimnieciskās darbības izmaksās, vai tās ir uzņēmuma B izmaksas?

Tā kā grāmatveži ikdienā saskaras ar ļoti daudzām neskaidrībām saistībā ar to, kā ir jāaizpilda kļūdu labojums par veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un kādos gadījumos šīs ziņas vispār drīkst labot, Maija Grebenko ir sagatavojusi praktisku skaidrojumu – to lasiet šajā publikācijā.

Bieži grāmatvežiem praksē rodas neskaidrības, ko darīt ar izmaksām, kas tiek ieguldītas esošajos pamatlīdzekļos – vai par tām ir jāpalielina pamatlīdzekļa vērtība vai arī tās vienkārši jānoraksta izmaksās pārskata periodā. Par to, kā izvērtēt šīs izmaksas un pieņemt pareizo lēmumu, lasiet šīs publikācijas turpinājumā.

Avansu norēķinu personai 02.01.2013. ir izsniegts skaidrās naudas avanss – Ls 200,00, no kuriem 2013.gada janvārī izlietoti Ls 180,00, un par tiem līdz 01.04.2013. ir veikts norēķins. 06.02.2013. ir izsniegts nākamais skaidrās naudas avanss – Ls 400,00. 02.04.2013. skaidrās naudas avansa atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā un par kuru nav veikts norēķins (Ls 20,00 + Ls 400,00 = Ls 420,00, no kuriem Ls 20,00 ir janvārī izsniegtā avansa daļa, kurai uz 02.04.2013. ir beidzies 90 dienu termiņš), pārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru.Vai šie Ls 20,00 ir jāpielīdzina algota darba ienākumam, un vai ir jāaprēķina iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā no algota darba gūta ienākuma, pieņemot, ka tā ir personas neto alga?

Uzņēmums pārdošanai iegādājās nekustamo īpašumu (NĪ) – dzīvokli un samaksāja valsts nodevu 2% apmērā no vērtības par darījumu. Vai šo nodevu var uzreiz attiecināt uz izdevumiem, vai arī šī summa jāpieskaita pie kopējās aktīva vērtības? Kuros normatīvajos aktos vispār tiek regulēta šī kārtība, ko atzīt izdevumos?

Mūsdienās kapitālsabiedrībām ir iespēja pieteikties un saņemt dažādu finansiālo palīdzību no Eiropas fondiem vai Latvijas investīciju programmām. Valsts palīdzība var izpausties dažādi, atšķiroties gan pēc sniegtās palīdzības rakstura, gan finansējuma saņemšanas nosacījumiem. Finansējuma mērķis var būt kāda darbības virziena uzsākšanas veicināšana (nodrošinot sākuma kapitālu) vai esošās darbības efektivitātes uzlabojumu stimulēšana. Bieži vien valsts dotācijas sauc arī par subsīdijām vai mērķfinansējumu.

Vēlos uzdot jautājumu par veselības apdrošināšanas polisēm darbiniekiem, par kurām maksā darba devējs. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar apdrošinātāju, ir noteikts maksājumu grafiks – 4 reizes gada laikā. Polises darbības laiks ir 1 gads, sākuma datums ir 01.09.2013. Rēķins izrakstīts 30.08.2013. par pilnu summu, piemēram, Ls 10 000. Apmaksas kārtība rēķinā ir noteikta saskaņā ar grafiku: 13.09.2013. – Ls 2500, 13.12.2013. – Ls 2500, 13.03.2014. – Ls 2500, 13.06.2014. – Ls 2500.

Esam mazumtirdzniecības veikalā pārdevuši dāvanu kartes, un dažām no tām ir beidzies derīguma termiņš, tātad tās netiks atprečotas. Kāds grāmatojums veicams, lai dzēstu šīs avansā iemaksātās summas?

Uzņēmums nolemj pāriet uz elektroniskajiem rēķiniem. Kā uz šādiem rēķiniem var norādīt grāmatojumu numurus un kontējumus saskaņā ar MK noteikumiem Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr.585)? Sanāk, ka grāmatojuma numurs un kontējums ir uzrakstāms tikai uz kopijas vai uz elektroniskā rēķina izdrukas, līdz ar to visās grāmatvedības mapēs būs tikai kopijas ar grāmatojumiem un visi oriģināli būs pieejami tikai un vienīgi elektroniski. Vai esmu sapratusi pareizi?