Ar grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kas stājās spēkā ar 2010. gada 1. janvāri, tika ieviests jauns nodoklis no kapitāla (10 %) un nodoklis no kapitāla pieauguma (15 %). Šobrīd ir pagājis jau pusgads kopš jaunā nodokļa spēkā stāšanās, un 9. jūnijā pat ir stājušies spēkā jau kārtējie grozījumi IIN likumā, ar kuriem ir precizētas atsevišķas IIN likuma normas, tajā skaitā arī attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu. Turklāt atšķirībā no citiem ienākumiem, no kuriem nodoklis ir maksājams rezumējošajā kārtībā, t.i. iesniedzot gada ienākuma deklarāciju nākošajā gadā, kas seko ienākuma gūšanas gadam, kapitāla pieauguma nodoklis ir jāaprēķina un jāsamaksā budžetā jau nākamajā kalendārajā mēnesī pēc tam, kad ienākums ir gūts, vai vienu reizi ceturksnī, ja kapitāla pieaugums nepārsniedz 500 Ls. Šī raksta mērķis ir aprakstīt kapitāla pieauguma novērtēšanas un tam piemērojamā nodokļa aprēķināšanas svarīgākos jautājumus, ar kuriem nodokļu maksātāji sastopas praksē.

Šajā rakstā aplūkosim situāciju, kad Latvijas uzņēmumam nākas izmantot citas valsts rezidenta – fiziskās personas pakalpojumus, šīs personas un uzņēmuma nodokļu aplikšanas jautājumus Latvijā, pieņemot, ka šie pakalpojumi tiek sniegti šīs personas rezidences valstī un / vai Latvijā, bet persona Latvijā uzturēsies mazāk kā 183 dienas.

Ar 2010. gada 1. janvāri, citu nodokļu izmaiņu starpā, stājas spēkā arī apjomīgi grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums). Tā saucamais kapitāla nodoklis būs iedzīvotāju ienākuma nodokļa ietvaros. Turpmāk gan rezidentiem, gan nerezidentiem ar nodokli tiks aplikts ienākums no kapitāla un kapitāla pieauguma. Nerezidentiem, gan jāatzīst, ienākums no kapitāla pieauguma, kurš tiks aplikts ar nodokli Latvijā, nav tik plašs, kā attiecībā uz rezidentiem.

Rezidenti var gūt ienākumus uz darba līguma pamata, kā arī piegādes, uzņēmuma, nomas, autoratlīdzības, aizdevuma, sabiedrības, dāvinājuma un citu ar darba attiecībām nesaistītu līgumu pamata. Uz līgumu pamata komersanti veic izmaksas fiziskām personām rezidentiem. Šis raksts ir veltīts tādu fiziskām personām rezidentiem veiktu izmaksu, kas nav saistītas ar darba attiecībām, nodokļu piemērošanas jautājumiem. Komersantu veiktās izmaksas fiziskām personām, kas nav balstītas uz darba attiecībām, ietver autoratlīdzību (jeb honorāru), dividenžu izmaksas, procentu maksājumus, izložu un azartspēļu laimestus, maksājumus par nomu, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, kā arī maksājumus par fizisko personu īpašuma pārdošanu.

Uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības būtisks nosacījums ir uzņēmuma darbības plānošana un kontrole. Sevišķi tas ir aktualizējies pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Uzņēmuma vadītājiem ir pienācis laiks aizmirst par ātras peļņas iespējām un ir jāķeras pie uzņēmuma budžeta plānošanas. Kā viens no budžeta plānošanas būtiskākajiem instrumentiem ir jāmin nodokļu plānošana. Tas nozīmē "gudru" normatīvo aktu ievērošanu ar maksimālu nodokļu risku samazināšanu.

Nodokļu maksātājs, kuram taksācijas gadā bijuši izdevumi, kas atbilstoši likumam „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” uzskatāmi par attaisnotiem izdevumiem, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, ir tiesīgs veikt gada laikā ieturētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārrēķinu. Tādējādi nodokļu maksātājam ir iespēja atgūt 25% no veiktajām IIN iemaksām par summu, kas nepārsniedz 20% no gada apliekamiem ienākumiem.