Krievijas pilsonis ir dibinājis SIA Latvijā. Saimnieciskajā darbībā plānots pirkt preces no Latvijas un Eiropas Savienības (ES) valstīm un pārdot Krievijas uzņēmumam. Vai darba samaksas aprēķins un nodokļi ir jāpiemēro tā pat, kā situācijā, kad tiek nodarbināts ES pilsonis? Vai dividenžu izmaksas kārtība un nodokļi šajā gadījumā Krievijas pilsonim ir tādi paši, kādi būtu Latvijas pilsonim – valdes loceklim?

Namu apsaimniekošanas uzņēmums (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) dzīvokļu īpašnieku vārdā ir noslēdzis būvdarbu līgumu ar būvnieku (PVN maksātājs) par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem projekta ietvaros. Projekts tiek realizēts, izmantojot “Altum” grantu un bankas kredītu. Projektā ir gan attiecināmās, gan neattiecināmās izmaksas, visas izmaksas projektā ir iekļautas ar PVN. Dzīvokļu īpašnieki ir fiziskas personas un novada dome (PVN maksātājs). Kā šiem darījumiem pareizi piemērot PVN un kā tos uzrādīt PVN deklarācijā?

Jautājums ir radies par fizisko personu – bezcerīgo debitoru parādu norakstīšanu no namu pārvaldnieka bilances saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarāciju. Lai būtu iespēja norakstīt zaudētos debitoru parādus UIN vajadzībām, ir jābūt ievērotiem 3 obligātiem nosacījumiem, kas namu pārvaldnieka uzņēmumā tika ievēroti. Kā pareizi saprast šo punktu - ja izpildās iepriekš nosauktie obligātie 3 nosacījumi, izdevumos var iekļaut fizisko personu zaudētos parādus, ja attiecīgā debitora parāda summa nepārsniedz 0,2% no kreditora (uzņēmuma, kas samazina apliekamo ienākumu) taksācijas gada neto apgrozījuma un ir veikti pasākumi parāda atgūšanai, bet parāda piedziņa tiesas ceļā netiek veikta, jo debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tā atgūšanu saistītie izdevumi?

Jau drīz būs 20.jūlijs, kad daudzi uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji iesniegs 1.deklarāciju, kas jāaizpilda atbilstoši jaunajam nodokļa aprēķina modelim. Daudzi, tomēr ne visi – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā skaidrots, ka deklarācija jāiesniedz tikai tad, ja nodokļa maksātājam par periodu no 01.01.2018. līdz 30.06.2018. veidojas ar UIN apliekams objekts.

SIA “X”, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, pārdod kviešus muitas zonā Lietuvas uzņēmumam, kas SIA “X” informējis, ka rēķinā jānorāda tā Latvijā reģistrētais PVN numurs. Lietuvas uzņēmums kravu tālāk nogādā uz Saūda Arābiju. Eksporta procedūru SIA "X" veic Latvijā. Eksporta deklarācijā kā nosūtītājs norādīts SIA "X" un kā saņēmējs – Lietuvas uzņēmums. Rēķinā Lietuvas uzņēmumam kā piegādes nosacījumi ir FOB (free on board) Rīga, t.i., kravas īpašumtiesības Lietuvas uzņēmumam pāriet uz kuģa. Kāda būtu korekta PVN piemērošana iepriekš aprakstītajā situācijā?

Uzņēmums, Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, pirms 2 gadiem aizveda savu ražoto produkciju uz izstādi Zviedrijā. Preču transportēšanu apliecina transportētāja rēķins un noformēts transporta pavaddokuments (CMR), kurā kā preču saņēmējs norādīts pats Latvijas PVN maksātājs. Precei nebija pircēja, un tā visu šo laiku atradās Zviedrijā. Tagad precei ir atrasts pircējs, kam ir derīgs Zviedrijas PVN maksātāja reģistrācijas numurs. Kā šim darījumam piemērot PVN, kādas atsauces norādīt rēķinā un kā to atspoguļot PVN deklarācijā?

Pienākums ievērot tirgus cenu darījumos starp saistītām personām nav nekas jauns. Tāpat ir zināms, neievērojot darījuma tirgus cenu, var būt jāveic transfertcenu korekcijas. Šoreiz analizēsim, vai šīs korekcijas ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), pievienotās vērtības nodokli (PVN) un darījuma muitas vērtību.

Uzņēmuma darbinieki strādā Zviedrijā. Nepieciešams iegādāties kādu būvmateriālu, kas Latvijā nav, bet Zviedrijā tas ir nopērkams aptuveni par 500 EUR. Uzņēmuma darbiniekam kontā tiek ieskaitīta nauda, lai veiktu šo pirkumu, un, braucot mājup no Zviedrijas, šī prece tiek atvesta. Vai šajā gadījumā ir pārkāpts likums, jo netiek tieši maksāts Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts kreditoram, bet gan darbiniekam kā avansa norēķina personai?

Uzņēmuma darbinieks strādā būvniecības objektā, un, diemžēl, lai pabeigtu darbu, nepietiek, piemēram, 100 skrūvju. Darbinieks aizskrien uz “Depo”, tās iegādājas un darbus pabeidz. Mēneša beigās šo čeku par skrūvēm (kurā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) piemērots vispārējā kārtībā, t.i., 21%) darbinieks kā avansa norēķinus iesniedz uzņēmumā. Vai šādā gadījumā uzņēmumam ir tiesības skrūvēm piemēroto PVN norādīt PVN deklarācijā kā priekšnodokli? Vai arī jāvēršas “Depo” un jālūdz mainīt PVN piemērošanas kārtība?

2009.gadā sabiedrība nolēma 2008.gada peļņu sadalīt dividendēs un iegrāmatoja kontā “Norēķini par dividendēm”. Sabiedrības rīcībā nebija naudas līdzekļu to izmaksai. Vai, izmaksājot dividendes 2018.gadā, ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 10% apmērā? Jautājums radās tāpēc, ka līdz 01.01.2010. likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ienākums no kapitāla nebija jāapliek ar IIN.

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu (UVTN likums) par taksometru, kas nav aprīkots ar maršruta kontroles sistēmu, tiek maksāts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis (UVTN). Tātad uzņēmums ir tiesīgs atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli 100% apmērā par iegādāto degvielu, auto rezerves daļām, auto remontu, apkalpošanu un par iegādāto vieglo transportlīdzekli, ko izmantos kā taksometru. Bet uzņēmums lieto arī auto, kas pieder fiziskām personām, uz nomas līguma pamata. Piemērojot UVTN likuma 14.panta 1.daļas 14.punktu, UVTN par šiem auto netiks maksāts. Kādā apmērā šinī gadījumā var atskaitīt priekšnodokli? Nomas līgumā noteikts, ka uzņēmums veic pilnu auto aprūpi.

SIA, kas ir reģistrējusies kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja, nopirks zemes gabalu (zemes gabals tiek pirkts no fiziskas personas, nav apbūves gabals). Uz šī zemes gabala tiks uzbūvēta privātmāja. Kad māju uzbūvēsim un nodosim ekspluatācijā, to izīrēsim uz 1 gadu un 1 mēnesi fiziskajai personai dzīvošanai. Pēc tam māju pārdosim. Kā jāpiemēro PVN zemes iegādei, būvniecības darbiem, izīrēšanai un beigās - pārdošanai?

Lielbritānijas pilsonis izsniedza Latvijas uzņēmumam aizdevumu – 50 000 EUR. Procenti saskaņā ar aizdevuma līgumu ir noteikti 0% apmērā. Vai normatīvajos aktos ir kāds ierobežojums aizdevuma termiņam? Vai jāmaksā kādi nodokļi?

Uzņēmums, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, sniedz vieglo taksometru pakalpojumus un plāno reģistrēties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Vai varam piemērot samazināto likmi 12% saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta 4.daļu “Nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā piemēro pasažieru un to bagāžas regulāro pārvadājumu pakalpojumiem iekšzemē”. Vai taksometru pakalpojumus tomēr nevar uzskatīt par regulāriem pārvadājumu pakalpojumiem?

Sakarā ar aktuālajām izmaiņām Pievienotās vērtības nodokļa likumā, man ir radušās neskaidrības, kā aprēķināt pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni, ja avansa maksājums saņemts vienā mēnesī, bet pakalpojums sniegts citā? Atkarībā no tā apliekamo darījumu summa var svārstīties no 39 000 EUR - 41 000 EUR un otrādi, un tam var izrādīties būtiska nozīme.