Man ir radies jautājums par svētku izdevumiem: kā pareizi grāmatvedībā uzskaitīt un kādi nodokļi jāpiemēro dažādiem iegādātiem Ziemassvētku rotājumiem, saldumu paciņām darbinieku bērniem, dāvanām sadarbības partneriem un Ziemassvētku pasākumu organizēšanai darbiniekiem?

Mums ir radusies šāda situācija - darbinieks, kurš vēl nav sasniedzis vecuma pensiju, bet kopš 27.12.2012. atrodas militārpersonas izdienas pensijā, turpina gūt ienākumu no algota darba. Persona ir arī III grupas invalīds. Algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta darba vietā. Kā apliekams darbinieka ienākums no algota darba, un kādi atvieglojumi viņam pienākas darba vietā?

Lai arī vienīgās izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā (UVTN likums) un likumā Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli, kas mūs sagaida 2014.gadā, ir saistītas ar pāreju uz eiro, latos izteiktās nodokļu likmes atbilstoši Eiropas Savienības Padomes noteiktajam maiņas kursam pārrēķinot eiro un centos, tas nenozīmē, ka nebūs pārmaiņu t.s. dienesta auto izmantošanas regulējumā.

Uzņēmums saņem pakalpojumus no Eiropas Savienības (ES) partnera. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāaprēķina reversā kārtībā. Ja izdevumi par saņemto pakalpojumu nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību, vai uzņēmumam ir pienākums aprēķināt PVN iemaksāšanai budžetā?

No 01.01.2014. likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) kārtējo reizi piedzīvos apjomīgas izmaiņas, un paredzams, ka tās skars plašu nodokļa maksātāju loku. Šajā rakstā tiks apskatītas tikai atsevišķas jaunās likuma normas, kuru mērķis ir pastiprināt cīņu ar ēnu ekonomiku un novērst situācijas, kad samaksa par algotu darbu vai pakalpojumu tiek aizstāta ar aizdevumu fiziskajai personai, tādējādi izvairoties no algas nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas.

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, 2007. un 2008. gadā ir saņēmis avansus par precēm un, saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, avansa saņemšanas brīdī šos darījumus ir arī uzrādījis attiecīgajās PVN deklarācijās. 2013. gadā uzņēmums šos avansus atmaksā, jo preču piegāde par šiem avansiem tomēr nav veikta. Jautājums – vai 2013. gadā uzņēmumam ir tiesības PVN deklarācijas 67. rindā Iepriekšējos taksācijas periodos samaksai valsts budžetā aprēķinātā nodokļa samazinājums norādīt summas korekciju par atpakaļ saņemto avansu?

Uzņēmuma darbinieks ir devies darījumu pusdienās ar klientu. Grāmatvedībā tiek iesniegts čeks un iesniegums ar lūgumu kompensēt reprezentācijas izdevumus. Kā rīkoties, ja čekā ir uzrādīti alkoholiskie dzērieni? Vai par šo izdevumu pozīciju drīkst atskaitīt priekšnodokli Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 100.panta 1.daļā norādītajā kārtībā?

No Eiropas Savienībā (ES) nereģistrētas personas ir saņemts pakalpojums, kas saistīts ar preču eksportu uz trešajām valstīm (komisijas maksa). Kā tas jāparāda pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijā? Vai PVN ir jārēķina reversā un jānorāda deklarācijas 54. un 63.rindā?

Meitas kompānija (Latvijas rezidents) no 1997.gada 100% pieder mātes kompānijai (Latvijas rezidents). Taksācijas periods abām kompānijām sakrīt. 2013.gada jūlijā uzsākts meitas kompānijas likvidācijas process. Uzņēmuma likvidācijas pabeigšana un izslēgšana no komercreģistra paredzēta 2014.gadā. 2013.finanšu gadā meitas kompānijai ir prognozējama peļņa, savukārt mātes kompānijai – zaudējumi. Jautājumi: 1. Vai, pamatojoties uz likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 14.1pantu mātes uzņēmums drīkst pārnest savus zaudējumus (meitas uzņēmuma 2013.gada peļņas apmērā) uz likvidējamo meitas uzņēmumu? 2. Vai 2014.gadā nav plānotas izmaiņas likumā par UIN tieši par zaudējumu pārnešanu uzņēmumu grupā?

Ar Lietuvas uzņēmumu (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nemaksātāju) ir noslēgts līgums par pakalpojumu sniegšanu Latvijā - dzīvojamās daudzdzīvokļu mājas ārdurvju piegādi un montāžu. Samaksa ir veikta avansā – novembrī. Tā kā šie darbi attiecas uz neapliekamiem apsaimniekošanas pakalpojumiem, domāju, ka mums jāaprēķina PVN, bet priekšnodoklī to likt nedrīkst. Kā šāds darījums jāatspoguļo PVN deklarācijā un kurš pielikums jāaizpilda? Vai varbūt vispār darījums PVN deklarācijā nav jānorāda?

Raksta tēma izvēlēta saistībā ar lasītāja uzdoto jautājumu par nosakāmo vērtību preču paraugiem (par preču paraugiem konkrētajā gadījumā samaksa netiek saņemta) un kompensācijas sūtījumiem (gadījumos, ja transportēšanas laikā prece tiek bojāta), kurus plānots sūtīt ārpus Eiropas Savienības (ES) - uz trešajām valstīm, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu attiecīgajai situācijai. Minētais jautājums varētu būt aktuāls gan ražotājiem, gan tirgotājiem, tādēļ rakstā tiks apskatīti dažādi nodokļu aspekti un analizētas muitas prasības attiecībā uz nosūtāmo/saņemamo paraugu vērtību.

Ņemot vērā portālā iFinanses.lv izvērsušos diskusiju pie Maijas Grebenko publikācijas Kā maksāt auto nodokli par līzingā iegādātu mašīnu? par uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa (UVTN) piemērošanu nomātajiem transportlīdzekļiem gadījumā, ja šis transportlīdzeklis nav reģistrēts uzņēmuma turējumā Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), ir lūgts skaidrojums Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Turpinājumā publicējam VID skaidrojumu.

2012.gada decembrī SIA A saskaņā ar priekšapmaksas rēķinu samaksāja avansu par preci SIA B un priekšapmaksas rēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokli (PVN) atskaitīja kā priekšnodokli. Prece bija jāsaņem 2013.gada janvārī, taču piegāde nenotika. 2013.gada februārī SIA B tika pasludināta maksātnespēja. SIA A no SIA B nesaņems ne preci, ne avansa atmaksu, un SIA B pārskaitītā avansa summa būs jānoraksta zaudējumos. Vai šajā gadījumā SIA A būs jāveic priekšnodokļa korekcija?

Sakiet, lūdzu, ja Latvijas sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) no Uzbekistānas ievestu cilvēkus, kas strādātu Latvijas SIA kā darba ņēmēji, kādi nodokļi mums būtu jāmaksā par viņiem? Vai neapliekamais minimums arī attiecas? Kas tās par 183 dienas gada laikā? Paldies!

01.01.2013. spēkā stājās likuma Par nodokļiem un nodevām (likums par NN) 15.2 pants Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām, kura 1.daļa nosaka, kaprasība pamatot darījuma (cenas) atbilstību tirgus cenai (vērtībai) attiecas uz likumā Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) minētajiem nodokļu maksātājiem — rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām, kuri veic darījumus ar šī panta 1.daļas 1.-5. apakšpunktos uzskaitītajām saistītajām personām. Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājs šajos apakšpunktos nav minēts, tāpēc - kā rīkoties, ja darījums tiek veikts star UIN un MUN maksātāju? Vai šādā darījumā piemērot tirgus cenu ir obligāti?