Pērnā gada beigās tika pieņemti vairāki grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tie ir tā sauktie ātrie uzlabojumi (quick fixes) pievienotās vērtības nodokļa sistēmā, kuriem vajadzētu uzlabot un vienādot noteikumus visās dalībvalstīs attiecībā uz preču piegādēm uz citām dalībvalstīm, konsignācijas preču piegādēm un starptautiskiem ķēdes darījumiem.

Uzņēmumam ir patapinātas vieglās automašīnas. Vai, iegādājoties degvielu šīm automašīnām, pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli drīkst atskaitīt 100% apmērā? Vai arī 50%, kā uzņēmumam piederošajām vieglajām automašīnām?

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs iegādājas akcīzes preces no ražotāja Meksikā un piegādā patērētājam Ķīnā, neievedot Latvijas teritorijā, faktiski veicot starpnieka lomu. Vai no šī darījuma jāmaksā PVN Latvijā? Ja nav, tad kā to atspoguļot PVN deklarācijā? Kādi nodokļi jāmaksā?

Uzņēmums “A” (pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs) pārdod logus un arī montē tos uzņēmumam “B” (PVN maksātājam). Vai šādam darījumam jāpiemēro īpašais PVN režīms un jānorāda tas PVN deklarācijas pielikumā PVN 1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” ar kodu R3 “Nodokļa apgrieztā maksāšana” kā reversais darījums?

Ko darīt ar bonusa (atlaides par apgrozījumu) rēķiniem par precēm, kam 2019. gadā piemēroja apgriezto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas režīmu? Šādu rēķinu izrakstot 2020. gadā par 2019. gada apgrozījumu, būtu jāpiemēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 2019. gada redakcija. Kā šādu darījumu atspoguļot PVN deklarācijā rēķina izrakstītājam un rēķina saņēmējam?

Latvijas komersants, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iegādājas pārtikas preces no Beļģijā reģistrēta uzņēmuma un pārdod veikalu tīklam Francijā. Piegāde tiek veikta no Beļģijas uzņēmuma noliktavas Francijā. Faktiski prece netiek ievesta Latvijā, un Latvijas uzņēmums ir kā starpnieks. Vai šie darījumi tiek aplikti ar PVN Latvijā?

Ko darīt ar bonusa (atlaides par apgrozījumu) rēķiniem par precēm, kuriem 2019. gadā piemēroja apgriezto maksāšanas režīmu (būvmateriāli, elektropreces)? Šādu rēķinu izrakstot 2020. gadā par 2019. gada apgrozījumu, būtu jāpiemēro 2019. gada Pievienotās vērtības nodokļa likuma redakcija. Kā šādu darījumu atspoguļot pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā rēķina izrakstītājam un rēķina saņēmējam?

Saistībā ar ķēdes darījumiem radās jautājums par trīsstūrveida darījumiem. Preču ražotājs Latvijā pircēja no Lietuvas vārdā piegādā preces gala pircējam Dānijā. Preču piegādi no Latvijas uz Dāniju organizē un apmaksā Latvijas ražotājs. Vai Latvijas rēķinā Lietuvas uzņēmumam drīkst piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) 0% apmērā? Vai arī Lietuvas rēķinā Dānijas uzņēmumam drīkst būt 0% PVN?

Esam būvmateriālu un saimniecības preču mazumtirgotāji. 2020. gada janvārī saņēmām preces pārdošanai – metāla armatūru un skārdu –, kā metāla izstrādājumus ar reverso kodu R7. Kādu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi piemērot, pārdodot šo preci tālāk mazumtirdzniecībā? Piemērot vispārīgo PVN maksāšanas kārtību vai reverso? Mēs nezinām, ko pircējs ar šo preci darīs tālāk.

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs pārdod preci Vācijas PVN maksātājam, paralēli pasūtot to no Ķīnas. Prece nenonāk ne Latvijā, ne Vācijā, jo tiek piegādāta pa taisno no Ķīnas ražotāja uz Vācijas nodokļa maksātāja gala adresi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Kā pareizi PVN deklarācijā uzrādīt preces realizāciju starp diviem Eiropas Savienības (ES) PVN maksātājiem, ja prece fiziski nešķērso ES robežu? Kā uzrādīt preces iegādi, ja tā fiziski nenonāk Latvijā, bet uzreiz ASV?

Uzņēmums, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, sniedz apbedīšanas pakalpojumus. Vai, saņemot no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apbedīšanas pabalstu, tam piemērojams PVN? Vai tomēr tas ir ar PVN neapliekams ienākums?

Latvijas uzņēmums importēja no Krievijas dzelzceļa vagonus. Muitas deklarācijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) aprēķināts no vagonu muitas vērtības, kurā tika iekļauta preču vērtība saskaņā ar Krievijas uzņēmuma rēķinu un ievedmuitas nodoklis. 2019. gada septembrī noslēgts līgums ar Igaunijas uzņēmumu (Igaunijas PVN maksātājs) par vagonu piegādes organizēšanu. Kā pareizi norādīt šos pakalpojumus PVN deklarācijā – pakalpojumi, kas saistīti ar preču importu vai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts saņemtie pakalpojumi?

Uzņēmums tirgo lietotas automašīnas, un saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. panta 1. punktu piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu. Lūdzu precizēt, vai nepieciešams paziņot Valsts ieņēmumu dienestam par īpašo nodokļa piemērošanas režīmu, tirgojot lietotas automašīnas?

Latvijas uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, iepērk preces no cita uzņēmuma, arī PVN maksātāja, Lietuvā, lai tālāk no Latvijas un Lietuvas teritorijas tās eksportētu uz trešajām valstīm. Eksporta deklarācija tiek noformēta Latvijā un Lietuvā. Vai šajos gadījumos PVN jāpiemēro reversā kā par piegādi ES teritorijā vai tomēr šis darījums skaitās kā eksporta darījums?

Sabiedrība nodarbojas ar semināru organizēšanu Latvijā. Izdevumi ir gan ēdināšana, gan viesu izmitināšana, gan piesaistīto mākslinieku uzstāšanās. Par šiem izdevumiem tiek izrakstīts rēķins sabiedrības sadarbības partneriem Lietuvā, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savā valstī. Rēķinā netiek atsevišķi uzrādīts katrs sniegtais pakalpojums, bet gan kopējais pakalpojums – semināra organizēšana. Kā par šiem izdevumiem aprēķināt un atskaitīt PVN priekšnodokli? Vai šie izdevumi skaitās uzņēmuma reprezentācijas vai ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi? Kāda PVN likme jānorāda rēķinā Lietuvas sabiedrībai? Un vai vajag izdalīt atsevišķi katru pakalpojumu ar savu PVN likmi, ja visi pakalpojumi ir viens kopums?