2018.gada 20.augustā SIA “A”, kas nav pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, noslēdz līgumu par preču izgatavošanu un piegādi SIA “B” par kopējo summu 10 tūkst. eiro apmērā. Šajā datumā SIA “A” izraksta avansa rēķinu un saņem avansu no SIA “B” 2000 eiro apmērā izejmateriālu iegādei preču izgatavošanas vajadzībām. Šī gada 24.augustā SIA “A” tiek reģistrēts PVN maksātāju reģistrā. 29.oktobrī prece tiek saražota, notiek preču piegāde un tiek izrakstīts nodokļa rēķins. Kādu saražotās preces vērtību jāapliek ar PVN – 10 tūkst. eiro vai starpību starp saražotās preces vērtību un saņemto avansu, t. i., 8000 eiro?

Iegādāties licences dažādām datorprogrammām internetā – nu jau tā ir ierasta prakse. Elektroniskajā vidē var pārdot datorprogrammas licenci fiziskām personām, uzņēmumiem, pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un nemaksātājiem no dažādām valstīm. Kā šādos darījumos piemērot pievienotās vērtības nodokli?

2018.gada septembrī e-pastā kļūdaini tika saņemts 2017.gada rēķins. Grāmatvedis nepievērsa uzmanību rēķinā norādītajam gadam, un tas tika reģistrēts grāmatvedības programmā 2018.gada septembrī. Rēķinā norādītā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa 4,41 eiro apmērā attiecīgi tika iekļauta priekšnodoklī. Oktobrī Valsts ieņēmumu dienests atmaksāja pārmaksāto PVN summu par septembri. Vai ir iespējams par nepareizi atskaitīto priekšnodokļa summu veikt priekšnodokļa korekciju oktobra deklarācijā un kurā rindā? Vai arī vajadzētu precizēt deklarāciju par septembri?

Uzņēmums ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Galvenais darbības veids ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un nedzīvojamo ēku pārvaldīšana un apsaimniekošana, kā arī veicam remontdarbus (būvdarbus) apsaimniekotajās mājās. Visās uzņēmuma apsaimniekotajās mājās iedzīvotāji maksā gan apsaimniekošanas maksu, gan “krāj” naudu lieliem remontdarbiem (uzkrājuma fonds), kas netiek iekļauti apsaimniekošanas maksā. Uzņēmums iemaksas uzkrājumu fondā apliek ar PVN 21% likmi, jo remonta pakalpojumu nelielu daļu sniedz pats, bet lielāku remontu veikšanai piesaista citus uzņēmumus, savā vārdā noslēdzot līgumus ar remonta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir reģistrēti PVN maksātāji.

Latvijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs, kuram mūsu uzņēmums sniedz būves montāžas pakalpojumus Šveicē, pats ražo būvi Latvijā un eksportē to uz Šveici. Mūsu uzņēmums ir PVN maksātājs Latvijā, un saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 25.pantu šāda pakalpojuma sniegšanas vieta ir Šveice. Kā saprotam, Šveicē nav iespējams reģistrēties PVN maksātāju reģistrā, viņiem šāda vai līdzīga nodokļu reģistra nav. Sakiet, lūdzu, kā mums būtu jāizraksta rēķins mūsu partnerim - Latvijas PVN maksātājam - par sniegtajiem montāžas pakalpojumiem? Un kā mums šo darījumu pareizi atspoguļot PVN deklarācijā? Kurš no mums maksā PVN valsts budžetā?

Latvijā reģistrēts SIA “B” nopirka un piegādāja uz Latviju iekārtu no Krievijas uzņēmuma. Tālāk SIA “B” iekārtu pārdeva Čehijas uzņēmumam. Čehijas uzņēmumā iekārtu uzstādīja Krievijas uzņēmums pēc SIA “B” pasūtījuma. Visi iesaistītie uzņēmumi ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji savās valstīs. Vai šim darījumam PVN ir jāpiemēro reversā kārtībā un jāuzrāda PVN deklarācijas 54. un 63.rindā? Un vai informācija par darījumu ir jānorāda PVN deklarācijas pielikuma PVN 1 “Pārskats par priekšnodokļa un nodokļa summām, kas norādītas nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu” 1.daļā “Nodokļa summas par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem” ar kodu N? Vai varbūt PVN nepiemēro?

Šī gada jūlijā Eiropas Savienības Tiesā izskatīts vērā ņemams spriedumslietā Nr.C-320/17 “Marle Participations SARL” par holdinga tiesībām atskaitīt pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli par izdevumiem, kas saistīti ar holdinga pārstrukturēšanu.

Uzņēmums vēlas nopirkt jaunu automašīnu ar mērķi to pārdot citam uzņēmumam. Kādi nodokļi jāpiemēro? Vai pareizi saprotu, ka pievienotās vērtības nodoklis 50% nav atskaitāms kā priekšnodoklis? Uzņēmumam pamatdarbības veids nav auto tirdzniecība.

Efektīvs veids, kā uzlabot apgrozāmo līdzekļu apriti un atvieglot ar pievienotās vērtības nodokļa uzskaiti saistītos jautājumus, ir reģistrēt pievienotās vērtības nodokļa grupu vai arī neatkarīgu personu grupu savstarpējo darījumu veikšanai. Šādu grupu izveide, jāatzīst, Latvijā vēl nav guvusi lielu popularitāti, iespējams, sarežģītās likumdošanas dēļ. Tomēr ir vērts apsvērt šādu iespēju.

Uzņēmums, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs Latvijā, sev piederošā dzīvoklī (dzīvoklis atrodas Latvijā) sniedz tūristu izmitināšanas pakalpojumu, izmantojot vietnes “Booking.com” pakalpojumu. Par septembri “Booking.com” uzņēmumam atsūta pārskatu par ieņēmumiem šajā mēnesī 945 EUR apmērā un izraksta PVN rēķinu par saviem pakalpojumiem 113,40 EUR apmērā. Uzņēmums saņem savā norēķinu kontā starpību 831,60 EUR. Kura no šīm summām būtu jāuzrāda PVN deklarācijā?

Dažkārt, iepazīstoties ar aktuālākajām Valsts ieņēmumu dienesta uzziņām, rodas viela pārdomām un analīzei. Viena no šādām uzziņām bija vasarā publicētā par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu pasākumu organizēšanai, kas ietver arī tūrisma pakalpojumus.

Zemnieku saimniecības (ZS) grāmatvedības nolikumā ar rīkojumu ir noteikts, ka iegādāto degvielu izlieto, apsaimniekojot lauksaimniecības zemes platības noteiktu hektāru skaitu. Informācija par lauksaimniecības zemes platību atrašanās vietu un aptuvenais attālums no saimniecības juridiskās adreses pievienota pielikumā. Iegādāto degvielu izlieto arī citu saimnieciskās darbības veicināšanai un nodrošināšanai organizatorisko jautājumu kārtošanai. Kā izlietoto degvielu norakstīt saimnieciskās darbības izdevumos?

Uzņēmums savā īpašumā iegādājas vieglo automašīnu (nav reprezentatīvā), ievieto GPS un 15 dienu laikā deklarē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), ka izmantos tikai saimnieciskajā darbībā. Tātad pievienotās vērtības nodokļa (PVN) priekšnodokli par iegādāto auto atskaita 100% apmērā. Kas notiek, ja pēc kāda laika šo auto sāk izmantot arī privātām vajadzībām?

Valsts ieņēmumu dienesta izdotajā un 26.07.2018. aktualizētajā informatīvajā materiālā “Par PVN piemērošanu preču eksportam/importam un ar tranzīta pārvadājumiem saistītiem pakalpojumiem” publicētie skaidrojumi ir izsaukuši neizpratni mūsu lasītāju vidū, tāpēc vaicājām VID skaidrojumus par informatīvajā materiālā pausto informāciju pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā transporta pakalpojumiem. Publicējam lasītāja jautājumus un VID atbildi, kas, jāatzīst, šoreiz ir gana atturīga. Aicinām lasītājus iesaistīties diskusijā!

Mūsu uzņēmums saimnieciskajai darbībai iepērk plāksnes no Lietuvas uzņēmuma, kas ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātājs. Kā pareizi šo darījumu uzrādīt PVN deklarācijā, ja tām tiek piemērots PVN ar 0% likmi? Mēs esam PVN maksātāji.